Roberts Škapars. Pilnīga konkurence, monopols, monopolstiskā konkurence un oligopols. Teorija. (e-grāmata)

Peļņas gūšanas nosacījumi īsā laikā līdzīgi tiem, kuri sekmē peļņas gūšanu ilgā laikā:

1. ražotājs ar savu saimniecisko darbību nevar ietekmēt kopējo tirgus pieprasījumu. Līdz ar to cena ir konstants lielums un ir vienāda ar robežieņē­mumiem: P=MR;

2. peļņas maksimums iestājas, kad robežizmaksas MC ir vienādas ar tirgus cenu:

(6.3.8)         MC=P;

3. uzņēmējs cenšas gūt maksimāli lielu peļņu;

4. uzņēmums var brīvi iekļūt preces tirgū un izstāties no tā;

5. uzņēmēja rīcībā ir pilnīga informācija par preces tirgu.

Izmantojot šos nosacījumus, peļņu ilgā laikā var attēlot grafiski (6.3.3. attēls). Tā kā cena P₀ ir konstants lielums, pieprasījuma taisne ir paralēla abscisu asij.

6.3.3. attēls. Ilga laika perioda peļņas maksimums

No diagrammas var secināt:

1. peļņas maksimums iestājas punktā A, kad spēkā ir nosacījums

                       MC=P₀=MR;

2. no vienas produkta vienības ražošanas iegūtā peļņa π_v ir vienāda ar cenas P₀ un ilga laika vidējo izmaksu (vienas produkta vienības izmaksu) ATC starpību:

(6.3.9)            π_v=P₀ – ATC;

3. kopējo peļņu π_I nosaka, reizinot starpību (6.3.9) ar saražotā produkta kopējo apjomu Q₀

(6.3.10)          π= (P₀ – ATC)Q₀.

Šī kopējā peļņa atbilst taisnstūra AEFG laukuma skaitliskajai vērtībai;

4. ja tirgus cena ir P₀, uzņēmums cenšas ražot produkta apjomu Q₀, jo tā ražošana dod maksimālo peļņu. Ja Q<Q₀ , tad MC<MR un robežizmaksas ir mazākas par robežieņēmumiem, un uzņēmumam ražošana jāpaplašina. Savukārt, ja Q> Q₀, tad MC>MR un uzņēmumam ražošana jāsamazina;

5. līdz ar cenas P₀ mainīšanos veidojas šādas likumsakarības:

• jo augstāka ir P₀, jo lielāku peļņu dotajā tirgū gūst piedāvātāji;

• ja P=P₁ , tad uzņēmuma peļņa ir vienāda ar nulli (π=0);

• ja P<P₁ , tad uzņēmumam vairs nav izdevīgi turpināt ražošanu, jo ilga laika vidējie ieņēmumi vairs nesedz ilga laika vidējās izmaksas

                             P₁=MR; P₁< ATC;

6. ilgā laika piedāvājuma līkni var definēt kā ilgā laika robežizmaksu līknes pie­augošā zara posmu, kurš atrodas virs vidējo kopējo izmaksu līknes (6.3.3. attēls).

6.3.4. attēls. Tirgus ilgā laika līdzsvara pārmaiņas

Peļņas gūšana dotajā preces tirgū stimulē arī citu nozaru ražotājus gatavot šo produkta veidu un iekļūt ar saviem izstrādājumiem šīs preces tirgū. Ja preces piedāvātāju skaits pieaug, tirgus līdzsvars L₀(P₀,q₀) tiek izjaukts (6.3.4. attēls a), jo piedāvājuma taisne pārvietojas pa labi (S₀S₁). Preces daudzums palielinās
q₁ > q₀, un tirgus cena pazeminās (P₁<P₀). Iestājas jauns ilgā laika līdzsvara stāvoklis L₁(P₁,q_I). Līdz ar to visi tirgus piedāvājuma puses dalībnieki strādās ar peļņu, kuru noteiks cena P₁, t.i., to peļņa būs vienāda ar nulli. Jauni uzņēmumi ieiet tirgū vairs netieksies, jo to dalība šajā tirgū vēl vairāk pārbīdīs piedāvājuma taisni, piemēram, no S₁ līdz S₂ pa labi, un tirgus cena pazemināsies vēl vairāk un kļūs zemāka par minimāli pieļaujamo cenu P₁> P₂, tāpēc uzņēmumiem vairs nebūs izdevīgi ražot šo preci. Savukārt tirgū jau esošie uzņēmumi necentīsies iziet no tā, jo ar cenu P₁ tie varēs segt kopējās izmaksas, proti, π=0.

Tātad ilgā laikā peļņa nozarē tiecas uz nulli. Šeit gan tiek apskatīta nevis faktiskā jeb grāmatvedības, bet gan tā saucamā ekonomiskā peļņa. Tā parasti ir zemāka nekā faktiskā peļņa, jo ietver sevī ne tikai faktiskās izmaksas, bet arī alternatīvās iz­maksas. Tāpēc, ja ekonomiskā peļņa ir vienlīdzīga ar nulli, faktiskā peļņa ir lielāka par nulli. Šīs atšķirīgās peļņas ir saistītas ar atšķirīgiem uzdevumiem, kurus risina grāmatveži un ekonomisti. Pirmos interesē galvenokārt uzņēmuma finansiālais stā­voklis. Tie seko aktīvu un pasīvu stāvoklim pagātnē un tagadnē. Savukārt ekono­mistus vairāk interesē uzņēmuma perspektīva, tātad ne tikai faktiskās izmaksas, kuras ietver sevī faktiskos maksājumus un amortizācijas atskaitījumus, bet arī izmaksas, kuras varētu būt, ja izlietotos līdzekļus izmantotu citam mērķim. Pie­mēram, ja uzņēmuma īpašnieks nesaņem algu, alternatīvajās izmaksās ir jāparedz tā algas summa, kuru viņš varētu saņemt, strādājot citā uzņēmumā. Transportlīdzekļi un biroja telpas, kuras pieder uzņēmumam, var tikt lietotas pašu vajadzībām, kā arī tikt iznomātas. Iespējamā nomas maksa tiek ņemta vērā alternatīvajās izmaksās.