1. ZEME UN DEBESIS. Elektroniskā grāmata

Novērojumus gamma, rentgena un daļēji arī ultravioletajā starojuma diapazonā iespējams veikt tikai no kosmosa, jo starojums šajos diapazonos nemaz nenonāk līdz Zemes virsmai - to aiztur atmosfēra. Tāpēc arvien biežāk teleskopus palaiž orbītā ap Zemi. Šādus teleskopus sauc par orbitālajām observatorijām jeb kosmiskajiem teleskopiem. Taču orbitālajās observatorijās izvieto ne tikai gamma teleskopus, rentgenteleskopus un ultravioletos teleskopus, bet arī optiskos un infrasarakanos teleskopus, jo šeit tiem netraucē Zemes atmosfēras viļņošanās. Piemēram, vairāk nekā 20 gadus kosmosā sekmīgi darbojās Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope, HST), kas pētīja zvaigžņu un galaktiku izstaroto gaismu, infrasarkano un ultravioleto starojumu. Šī teleskopa devumu papildināja vēl 3 NASA lielās orbitālās observatorijas. CGRO novēroja debesis gamma starojuma diapazonā, Čandras (Chandra) orbitālā observatorija reģistrē debess ķermeņu rentgenstarojumu, bet Spicera kosmiskais teleskops (SIRTF) veic novērojumus spektra infrasarkanajā daļā. Novecojušos teleskopus arvien aizstāj ar jauniem. Tā 2008. gadā tika palaists Fermī gamma starojuma kosmiskais teleskops, bet planētas pie citām zvaigznēm kopš 2009. gada meklē Keplera kosmiskais teleskops. Vēl 2009. gadā palaida Heršela orbitālo observatoriju, kas novēro debesis infrasarkanajā diapazonā, un Planka telekopu, kas pēta starojumu no Visuma sākotnes - relikto starojumu. Habla kosmisko teleskopu aizstās Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ar spoguļa diametru 6,5 metri.

Četras NASA lielās kosmiskās observatorijas. NASA attēls	Džeimsa Veba kosmiskais teleskops. NASA attēls

Par Habla kosmisko teleskopu lasi vēl Vikipēdijā

Apskati videoanimācijā Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa sagatavošanu pirmajiem novērojumiem pēc nogādes orbītā.

• Kāpēc teleskopa spogulis ir atlokāms? 
• Kādam nolūkam kalpo izstieptā plēve?