Svetlana Saksonova. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (e - grāmata)
1.11. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (savstarpējo attiecību sistēma)
1.11.3. Patēriņa preču, pakalpojumu, ražošanos faktoru (resursu) un naudas aprite
Tautsaimniecībā nemitīgi norisinās dažādi sarežģīti procesi, kas veido plaša patēriņa preču, pakalpojumu, ražošanos faktoru (resursu), naudas apriti. [4,18].
Naudas līdzekļi -iedzīvotājiem, uzņēmumiem piederošie skaidrās naudas līdzekļi un līdzekļi banku kontos un noguldījumos [1].
Naudas plūsma- naudas kustība, par precēm un pakalpojumiem veicot skaidras naudas maksājumus un bezskaidras naudas norēķinus [1].
Aprite- pilns cikls, kas periodiski atkārtojas. Ekonomikā aprites jēdzienu lieto, runājot, piem., par tādiem resursiem kā kapitāls, apgrozāmie līdzekļi, preču krājumi noliktavās. To aprites raksturošanai izmanto aprites ilguma jēdzienu, kas ir dienu skaits, kurš nepieciešams, lai līdzekļi veiktu vienu ciklu, un aprites ātruma jēdzienu, kas rāda, cik reižu notikusi resursu apgrozība kādā periodā. Šo apgrozījumu skaitu aprēķina, izdalot apgrozījumu ar vidējiem resursu atlikumiem [1].
Kā redzams tautsaimniecības aprites shēmā mājsaimniecība un uzņēmums var būt gan piedāvātāji, gan pircēji.
Mājsaimniecība piedāvā ražošanas faktorus: zemi, darbu, kapitālu, respektīvi, resursus ražošanai. Tas ir raksturīgi galvenokārt tirgus ekonomikai, kur lielākā daļa nacionālo bagātību ir koncentrēta privāto mājsaimniecību rokas [4,19]. Privātā mājsaimniecība ir ģimeņu un atsevišķu personu mājsaimniecības apzīmējums ekonomikas teorijā (mikroekonomikā) [1]. Tas mājsaimniecības, kuru privātīpašuma nav tādu ražošanos faktoru kā zeme un kapitāls var piedāvāt darbaspēku un par to saņemt samaksu algas veidā. Tātad, šādā gadījumā mājsaimniecība ir pārdevējs, bet uzņēmums – pircējs. Par pārdotiem ražošanas faktoriem saņemtos ienākumus mājsaimniecības izmanto personisko vajadzību apmierināšanai, vajadzīgo preču iegādei no uzņēmuma. Tātad, šādā gadījumā mājsaimniecība ir preču un pakalpojumu pircējs, bet uzņēmums – pārdevējs [4,19].
Uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa — vienots materiālo un nemateriālo elementu kopums, kas paredzēts uzņēmējdarbības veikšanai [1].
Preču pārdošanas rezultāta iegūtos līdzekļos uzņēmums izmanto ražošanas faktoru iegādei, ka arī modernizācijai. Šajā gadījumā uzņēmums ir pircējs, bet mājsaimniecība pārdevējs [4,19].
Tautsaimniecības aprites shēma [4,18]
Pieprasījums ir noteiktu preču (vai pakalpojumu) daudzums, ko patērētāji kādā laika periodā spēj, vēlas nopirkt, pastāvot konkrētam cenas līmenim. Pieprasījuma atkarību no attiecīgās preces (vai pakalpojuma) cenas izsaka pieprasījuma likums un pieprasījuma līkne. [1]
Piedāvājums ir noteiktu preču (vai pakalpojumu) daudzums, ko pārdevēji kādā laika periodā spēj, vēlas piedāvāt tirgū, pastāvot konkrētam cenas līmenim. Piedāvājuma atkarību no attiecīgās preces (vai pakalpojuma) cenas izsaka piedāvājuma likums un piedāvājuma līkne. [1]