Svetlana Saksonova. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (e - grāmata)
1.11. Ražošanas resursu, ražošanas faktoru, preču (pakalpojumu) un naudas plūsmas modelis (savstarpējo attiecību sistēma)
1.11.2. Ražošanas faktori
Ražošanas faktori ir tādi faktori, kas
nepieciešami ražošanas norisei. Ir šādi uzņēmuma ražošanas
faktori: cilvēku darbs, uzņēmuma pamatlīdzekļi un
darba priekšmeti. Valsts tautsaimniecības ražošanas faktori ir: darbs,
zeme un kapitāls (kas ir no zemes iegūtas un apstrādātas
materiālās vērtības, tāpēc var arī teikt, ka
tautsaimniecības līmenī ir divas ražošanas faktoru grupas: darbs
un zeme); daļa ekonomistu par ceturto ražošanas faktoru uzskata
uzņēmējdarbību [1].
Darba ražīgums ir darba efektivitātes
rādītājs — noteiktā periodā (gadā) saražotās
produkcijas apjoms uz vienu valstī vai uzņēmumā
nodarbināto.
Darba ražīgums ir atkarīgs no darbinieku darbspējas
(fiziskām un garīgām dotībām, veselības,
kvalifikācijas, pieredzes, vecuma u. c.), vēlēšanās
strādāt (radošas attieksmes pret darbu u. c. veicinošiem
apstākļiem), apgādātības ar darbarīkiem
(modernām mašīnām un tehnoloģiskām iekārtām,
instrumentiem, darba vietas iekārtojuma u. c.) [1].
Ja uzņēmums nopērk
ražošanas resursus un tos izmanto ražošanā, tos sauc par ražošanas
faktoriem.
Ražošanas faktorus iedala
četrās grupās:
·
zeme,
·
kapitāls,
·
darbs,
·
uzņēmējdarbība.
Svarīgi: uzņēmumi
maksā nevis par darba resursiem, bet gan par konkrēti paveiktu darbu.
Uzņēmumi nenopērk visus cilvēku resursus; tas, kuru
nenopērk, kļūst par bezdarbnieku. Uzņēmumi
nemaksā arī par uzņēmējspējam, bet par
konkrētu uzņēmējdarbību. Šī samaksa var būt
pat ļoti augsta. Piemēram, 1997. gadā Senfords Veils par savu
uzņēmējdarbību saņēma 228 miljonus USD. Lielu
algu var saņemt arī par savu darbu. Tā Sandis Ozoliņš 2000.
gada vasarā noslēdza līgumu ar Karolīnas „Hurricanes” par
25,5 miljoniem USD uz nākamajām piecām hokeja sezonām
[2,16].
Visi ražošanas resursi katrā dotajā laika momentā ir
ierobežoti attiecībā pret prasībām. Šī
ierobežotība var būt absolūta (resursus vispār ir
neiespējami palielināt) un relatīva (faktorus var palielināt,
bet mazākā pakāpē salīdzinot ar prasības augšanu)
[5,20].
Tādu faktoru, kā darbinieku
skaits nedrīkst vai gandrīz nedrīkst ātri palielināt.
Robežas šeit ir katras valsts iedzīvotāju kopējs skaits un
īpaši daļa darbaspējīgu cilvēku tā
sastāvā[5,20].
Faktoru darba līdzekļi
var palielināt, tomēr to var izdarīt ne uzreiz, tā kā zināms
laiks aizies jaunu mašīnu radīšanai un ēku celtniecībai[5,20].
Trešais faktors - zeme un derīgi
izrakteņi - absolūti ierobežots. Izpētes, kas ir veiktas daudzās
valstīs, parādīja, ka izlūkotie naftas krājumi,
gāze un ogle var pietikt tikai līdz XXI gadsimta vidum [5,20].
Pēc saimnieciskas darbības rezultātiem ražošanas faktoru īpašnieki saņem ienākumu naudas formā - nominālo ienākumu. Valsts ar nodokļu palīdzību „atņem” šā ienākuma daļu. Atlikusi daļa pēc nodokļu un procentu par aizdevumiem nomaksas veido tīro ienākumu.