Svetlana Saksonova. Nauda, kredīts, inflācija, monetārā politika (e-grāmata)

Monetārās politikas galvenais mērķis

Centrālās bankas monetārās politikas galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai. Pasaules ekonomiskās attīstības pieredze rāda, ka labākais ieguldījums, kādu monetārā politika var dot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un finanšu stabilitātes veicināšanā, ir zemas inflācijas nodrošināšana. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ vairākums pasaules valstu centrālo banku par savu galveno mērķi ir izvēlējušās zemas un stabilas inflācijas nodrošināšanu ilgtermiņā.

Arī Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī.

Monetārās politikas stratēģija un valūtas kursa politika

Pēc iestāšanās ES līdz pat dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) Latvijas Banka turpina īstenot savu monetāro politiku ar nosacījumu, ka tā saskan ar kopējām ES interesēm, nekaitē pārējo ES dalībvalstu attīstībai un veicina ekonomisko stabilitāti.

Iestāšanās ES paredz arī gatavošanos dalībai EMS un eiro ieviešanai, jo jaunās ES dalībvalstis nevar izvēlēties palikt ārpus eiro zonas. Tādējādi pēc iestāšanās ES Latvijai jāapliecina spēja izpildīt EMS iestāšanās kritērijus. Viens no šiem kritērijiem paredz divus gadus ilgu dalību Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). Latvijas pievienojās VKM II ar 2005. gada 2. maiju. Valūtas kursa mehānisms II nozīmē to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas latam jābūt piesaistītam eiro un lata kurss attiecībā pret eiro drīkst svārstīties ne vairāk kā +/-15% robežās pret lata piesaistes kursu eiro. Latvijas Banka plāno nodrošināt šaurākas svārstību robežas attiecībā pret eiro nekā maksimāli pieļaujamās, tādējādi saglabājot lielāku lata stabilitāti attiecībā pret eiro.

Lai sasniegtu savu galveno mērķi, kā arī sekmīgi iestātos EMS, Latvijas Banka monetārās politikas īstenošanā ir izvēlējusies valūtas kursa stratēģiju. Šīs stratēģijas ietvaros Latvijas Bankas starpmērķis ir nacionālās valūtas ārējā stabilitāte jeb lata piesaiste eiro (1 EUR = Ls 0.702804). Svārstības ap noteikto piesaistes kursu iespējamas +/-1% robežās. Latvijas Banka veic intervences, ja lata kurss sāk pārsniegt pieļaujamās +/-1% svārstību robežas. Lata piesaistes politiku Latvijas Banka īsteno kopš 1994. gada februāra, kad lats tika piesaistīts SDR valūtu grozam. Kopš 2005. gada 1. janvāra lats ir piesaistīts eiro.

Svarīgi, ka lata ārējo stabilitāti Latvijas Banka nodrošina brīvas kapitāla kustības un nacionālās valūtas pilnīgas konvertējamības apstākļos - Latvijā ir viens no liberālākajiem valūtu un kapitāla kustības režīmiem pasaulē. Latvijā drīkst brīvi ievest un no tās izvest gan ārvalstu valūtu, gan latus, bez ierobežojumiem atvērt kontus latos un ārvalstu valūtās, kā arī pirkt latus un tos pārdot par ārvalstu valūtu. Ārvalstu ieguldītāji drīkst izvest savu peļņu no Latvijas jebkurā valūtā bez ierobežojumiem.

Kāpēc tieši fiksētā valūtas kursa stratēģija?

Fiksēta valūtas kursa stratēģija ir viens no iedarbīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību pārejas ekonomikas valstīs ekonomisko reformu sākumā var samazināt inflāciju, stabilizēt makroekonomisko vidi un nostiprināt iedzīvotāju uzticību valsts ekonomiskajai politikai. Šā iemesla dēļ daudzas valstis, arī Latvija, ekonomisko reformu sākuma posmā izvēlējās tieši fiksētā valūtas kursa stratēģiju.

Latvijas tautsaimniecībai fiksēta valūtas kursa stratēģija ir atbilstoša arī citu apsvērumu dēļ, kas nav saistīti ar plānoto iestāšanos EMS, tāpēc Latvija joprojām turpina īstenot šo stratēģiju.

Pirmkārt, fiksēta valūtas kursa politika vēlama mazās valstīs ar atvērtu tautsaimniecību, kur ārējai tirdzniecībai ir ļoti liela nozīme. Šāda valsts ir arī Latvija. Mazāka tautsaimniecība ir atkarīga no pārmaiņām pasaules finanšu un preču tirgos, un tās iespējas ietekmēt šīs pārmaiņas ir ierobežotas. Šādās valstīs atsevišķi lieli darījumi (kapitāla ieplūšana vai aizplūšana) var radīt ievērojamas īstermiņa valūtas kursa svārstības, palielinot valūtas izdevumus un riskus. Jo atvērtāka ir tautsaimniecība, jo svarīgāk ir nodrošināt tos nosacījumus (t.sk. valūtas kursa stabilitāti), kas nepieciešami ārējās tirdzniecības un ārvalstu investīciju veiksmīgai attīstībai, jo ārējās tirdzniecības attīstībai ir būtiskāka ietekme uz kopējo valsts tautsaimniecības attīstību.

Otrkārt, Latvijas monetārās transmisijas mehānismā valūtas kursa kanālam ir nozīmīga ietekme uz patēriņa cenu dinamiku. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka gan Latvijas patēriņā, gan ražošanā ir visai augsta importa komponente.

Vairākus gadus īstenojot fiksētā valūtas kursa politiku, pierādījies, ka tās izvēle ir attaisnojusies un šī politika joprojām ir piemērota Latvijas tautsaimniecībai.

Operatīvais mērķis
Fiksēta valūtas kursa apstākļos Latvijas Bankas operatīvais mērķis sakrīt ar starpmērķi - lata piesaistes eiro pastāvīgu nodrošināšanu.

Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves sedz katru apgrozībā esošo latu (naudas bāzi), tāpēc tā var noturēt stabilu lata kursu pat ārēju satricinājumu gadījumos.

Monetārās politikas instrumenti
Monetārā politika Latvijā tiek īstenota, izmantojot šādus monetārās politikas instrumentus:

· rezervju prasības;

· tirgus operācijas;

· pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas.

Rezervju prasības nozīmē to, ka kredītiestādēm noteikta daļa no piesaistītajiem nebanku noguldījumiem jāglabā Latvijas Bankā. Rezervju prasību palielinājuma gadījumā kredītiestādēm nepieciešams turēt lielākus naudas resursus centrālajā bankā. Tas nozīmē, ka kredītiestāžu rīcībā samazinās piesaistīto līdzekļu apjoms, ko tās var brīvi izvietot un tādējādi palielināt kredītu un plašās naudas apjomu. Rezerves prasības kā monetārās politikas instruments nodrošina lielāku naudas pieprasījuma stabilitāti un veicina tirgus operāciju efektivitāti, novēršot pārmērīgas starpbanku procentu likmju svārstības ikdienā.

Latvijas Banka regulāri organizē šādas tirgus operācijas:

• refinansēšanas darījumu izsoles, kurās Latvijas Banka piešķir latu resursus pret vērtspapīru ķīlu.

· Citas tirgus operācijas (valūtas mijmaiņas darījumu izsoles, kurās Latvijas Banka pārdod (pērk) kredītiestādēm latus par eiro ar atpirkšanu (atpārdošanu) termiņa beigās, termiņnoguldījumu izsoles, vērtspapīru tiešās pirkšanas un pārdošanas izsoles) Latvijas Bankā tiek rīkotas neregulāri vai līdz šim nav rīkotas.

Kredītiestādes var izmantot arī šādas pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās un noguldīšanas iespējas:

• aizņemties no Latvijas Bankas latu resursus pret vērtspapīru ķīlu uz nakti;
• noguldīt latu līdzekļus Latvijas Bankā uz nakti.