Svetlana Saksonova. Starptautiskās ekonomikas attiecības (e-grāmata)

Valūtas kursa kritums izsauc cenu pieaugumu importa precēm, padarot tās mazāk pieejamas iedzīvotājiem. Tā rezultātā samazinās patēriņa līmenis. Norēķinoties ar saviem piegādātājiem importētājs ir spiests samaksāt vairāk par savu nacionālo valūtas, ja tā ir kļuvusi nevērtīgāka attiecībā pret piegādātāja valūtas. Valūtas kursa pieauguma rezultātā importa preces kļūst ļoti lētas. Līdz ar to importētāji ir ieinteresēti, lai vietējā valūta būtu vērtīga, jo importa preces kļūst lētākas, kas citos tādos pašos apstākļos nozīmē lielāku konkurētspēju.

Pilnīgi pretēji valūtas kurss iedarbojas uz eksportētāju ienākumiem. Tiem samazinoties, eksportētāji palielina savu peļņu. Samazinoties preces cenai, pārdodos ārzemēs, paaugstinās tās konkurētspēja. Pārdodot savas preces par vienu un to pašu cenu ārzemju valūtā, eksportētāji, apmainot naudu pret vietējo valūtas par pēc iespējas zemāka kursa, iegūst lielāku daudzumu vietējās valūtās. Valūtas kursa, paaugstinoties, tieši otrādi eksportētāji nonāk zaudētāju lomā.

Ražošana, kas atkarīga no importētajiem materiāliem un izejvielām, valūtas kursa krišanās gadījumā zaudē, jo ir spiesti maksāt par izejvielām vairāk, un tādejādi palielinās izdevumi. Šāda uzdevumu palielināšanās izraisa cenu kāpumu gala produkcijai un padara to nekonkurētspējīgu. Ražotāji, kuri izmanto tikai iekšējos resursus un ražo preci iekšējam tirgum, arī ir atkarīgi no valūtas kursa. Tam paaugstinoties, rodas iespējas pārdot importa preces par sevišķi zemām cenām, kas padara vietējās preces mazāk konkurētspējīgas.

Tāpēc valūtas kursam ir būtiska ietekme uz ekonomikas stāvokli. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka eksports un imports ietekmē valūtas kursu:

Augot eksportam, aug pieprasījums pēc vietējās valūtas, jo, atgriežot kapitālu atpakaļ savā valstī, nepieciešams apmainīt ārzemju valūtas pret vietējo, kā rezultātā vietējās valūtas cena aug;

Augot importam, aug piedāvājums pēc vietējās valūtas apmaiņa pret ārzemju. Līdz ar palielinās piedāvājums vietējai valūtai un tās cenas samazinās.

Lielākai daļai ekonomisko rādītāju svarīgs ir nevis to absolūtais lielums, bet izmaiņu pa redzamība un iespēja kontrolēt šos rādītājus. Tā, piemēram, nav tik ļoti bīstams augsts inflācijas līmenis, cik inflācija, kas kļuvusi nekontrolējama un neprognozējama. Turklāt publicēto ekonomisko rādītāju ietekme uz valūtas tirgu tiek noteikta nevis ar to lieluma palīdzību, bet tirgus dalībnieku gaidām. Ja ilgāku laiku iznāk labi ekonomiskie rādītāji, tad daļa tirgus dalībnieku būs pārliecināti, ka ekonomika atrodas lieliskā stāvoklī, bet citi – ka tā atrodas jau „pārkarsušā” stāvoklī, pēc kura nepārprotami seko lejupslīde.