Svetlana Saksonova. Starptautiskās ekonomikas attiecības (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Svetlana Saksonova. Starptautiskās ekonomikas attiecības (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Wednesday, 12 June 2024, 3:15 PM

Description

Svetlana Saksonova. Starptautiskās ekonomikas attiecības (e-grāmata)

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Svetlana Saksonova


Starptautiskās ekonomikas attiecības



Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.





Rīga, 2010.

15.1. Valūtas kurss

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā.

Materiāls ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas orientēsies valūtas kursu ietekmējošos faktoros, zinās, kā ietekmē valūtas kursi uz ekonomiku, valūtas kotēšanas veidus.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Definīcijas

Valūtas kurss- Cena, par kādu pērk vai pārdod valūtu, valūtas tirgū.

Valūtas tirgus- rodas jebkur, kur viena valūta tiek apmainīta pret otru. Tas ir viennozīmīgi vislielākais pasaules tirgus, ja mēra naudas daudzums, kas tiek tur apmainīts, jo tas sevī ietver tirdzniecību starp vislielākajām pasaules bankām, centrālajām bankā, valūtas spekulantiem, starptautiskajiem uzņēmumiem, valdībām, kā arī citiem finansu tirgiem un institūcijām.

Galvenie valūtas tirgus dalībnieki ir:

  • centrālās bankas,
  • valūtas biržas,
  • brokeru kompānijas,
  • komercbankas,
  • investīciju fondi,
  • firmas, kas veic darījumus ar valūtu,
  • privātpersonas.

Valūta ir maiņas vienība, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Tā ir naudas paveids, un to saprot tieši kā maiņas līdzekli, nevis kaut ko vērtīgu pašu par sevi.

Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdotu valūtu, ko kontrolē tās centrālā banka.

Peldošs valūtas kurss ir tāda valūtas kursa shēma, kurā valūtas vērtībai ir ļauts mainīties līdz ar valūtas tirgu. Valūta, kura izmanto peldošo kursu tiek saukta par peldošu valūtu.

Valūtas kursa shēma ir tas kā valsts nosaka savas valūtas vērtību pret citām ārvalstu valūtām valūtu tirgū. Šīs shēmas ir ļoti saistītas ar centrālās bankas monetāro politiku un bieži ir atkarīgas no tiem pašiem faktoriem.

Valūtas kotēšana-valūtas cenas noteikšanas process.

Valūtas kurss

2. Valūtas kotēšanas veidi

Pastāv trīs kotēšanas veidi:

1) Tiešā kotēšana- nacionālās valūtas vienības maiņas kursa izteiksmē noteikta daudzuma ārvalstu valūta.

2) Netiešā kotēšana- ārvalstu valūtas vienības maiņas kursa izteiksmē noteiktā daudzumā nacionālās valūtas vienības.

3) Kroskotēšana- divas valūtas kursu attiecības izteiksme caur trešo valūtu.

Kross kursa noteikšana, ja valūtas pāri kotējas netiešā kotēšanā:

USD/LVL = 0.5531/0.5541

USD/GBP = 0.6987/0.6991

 LVL/GBP-?

Bid cena = TV Bid / CV ask

Ask cena = TV ask / CV bid

BID cena= 0.5531/0.6991= 0.79116

ASK cena= 0.5541/0.6987= 0.79304

Rezultāts: LVL/GBP= 0.79116/0.79304

3. Valūtas kursu ietekmējošie faktori

Valūtas kursu ietekmējošie faktori ir:

• ekonomiskās augsmes rādītāji (pēc nacionālā bruto iekšzemes kopprodukta);
• nacionālās naudas pirktspējas attiecībā pret cenu līmeņa izmaiņām valstī;
• salīdzināmie procentu likmju līmeņi ( veicot korekcijas ievērojot inflāciju): valstis ar reāli augstāku procenta likmi būs patīkamākas kapitāla ieguldījumiem, rezultātā paaugstināsies nacionālās valūtas kurss;
• spekulatīvās operācijas valūtu tirgū;
• maksājumu bilances stāvoklis un tā tendences, atkarības pakāpe no ārējiem enerģijas un izejvielu avotiem;
• valsts centrālās bankas politika un valsts politika, valsts darbība valūtu tirgū;
• valsts maksātspēja un uzticība nacionālai valūtai starptautiskos tirgos: ja valsts ekonomisko stāvokli augstu vērtē pasaulē, tad viņas valūta skaitās spēcīga un var tikt pārdota par vēl izdevīgāku cenu nekā tādas valsts naudas vienību, kura skaitās vāja;
• inflācijas prognozes, naudas masas pieaugums iekšējā tirgū.

Katrai valstij ir sava nauda (valūta). Valsts naudas vērtība tiek salīdzināta gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Iekšējā tirgū naudas vērtība ir tās pirktspēja, ārējā tirgū naudas vērtību nosaka salīdzinot to ar citām valūtām. Naudas kursu valstī nosaka valsts centrālā banka, kura izlaiž naudu. Visi valūtas kursi ir mainīgi. Stabilas valūtas kursam svārstības ir nelielas. Šādas valūtas labprāt pieņem apmaiņai lielākā daļa valstu. Lai saglabātu savas valsts naudas kursu, centrālā banka seko naudas vērtībai ārējā tirgū.

Devalvācija ir naudas kursa krišanās attiecībā pret ārvalstu valūtām, savukārt revalvācija ir naudas vērtības celšanās attiecībā pret ārvalstu valūtām.

4. Valūtas maiņas kurss un tā ietekme uz ekonomiku

Valūtas kursa kritums izsauc cenu pieaugumu importa precēm, padarot tās mazāk pieejamas iedzīvotājiem. Tā rezultātā samazinās patēriņa līmenis. Norēķinoties ar saviem piegādātājiem importētājs ir spiests samaksāt vairāk par savu nacionālo valūtas, ja tā ir kļuvusi nevērtīgāka attiecībā pret piegādātāja valūtas. Valūtas kursa pieauguma rezultātā importa preces kļūst ļoti lētas. Līdz ar to importētāji ir ieinteresēti, lai vietējā valūta būtu vērtīga, jo importa preces kļūst lētākas, kas citos tādos pašos apstākļos nozīmē lielāku konkurētspēju.

Pilnīgi pretēji valūtas kurss iedarbojas uz eksportētāju ienākumiem. Tiem samazinoties, eksportētāji palielina savu peļņu. Samazinoties preces cenai, pārdodos ārzemēs, paaugstinās tās konkurētspēja. Pārdodot savas preces par vienu un to pašu cenu ārzemju valūtā, eksportētāji, apmainot naudu pret vietējo valūtas par pēc iespējas zemāka kursa, iegūst lielāku daudzumu vietējās valūtās. Valūtas kursa, paaugstinoties, tieši otrādi eksportētāji nonāk zaudētāju lomā.

Ražošana, kas atkarīga no importētajiem materiāliem un izejvielām, valūtas kursa krišanās gadījumā zaudē, jo ir spiesti maksāt par izejvielām vairāk, un tādejādi palielinās izdevumi. Šāda uzdevumu palielināšanās izraisa cenu kāpumu gala produkcijai un padara to nekonkurētspējīgu. Ražotāji, kuri izmanto tikai iekšējos resursus un ražo preci iekšējam tirgum, arī ir atkarīgi no valūtas kursa. Tam paaugstinoties, rodas iespējas pārdot importa preces par sevišķi zemām cenām, kas padara vietējās preces mazāk konkurētspējīgas.

Tāpēc valūtas kursam ir būtiska ietekme uz ekonomikas stāvokli. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka eksports un imports ietekmē valūtas kursu:

Augot eksportam, aug pieprasījums pēc vietējās valūtas, jo, atgriežot kapitālu atpakaļ savā valstī, nepieciešams apmainīt ārzemju valūtas pret vietējo, kā rezultātā vietējās valūtas cena aug;

Augot importam, aug piedāvājums pēc vietējās valūtas apmaiņa pret ārzemju. Līdz ar palielinās piedāvājums vietējai valūtai un tās cenas samazinās.

Lielākai daļai ekonomisko rādītāju svarīgs ir nevis to absolūtais lielums, bet izmaiņu pa redzamība un iespēja kontrolēt šos rādītājus. Tā, piemēram, nav tik ļoti bīstams augsts inflācijas līmenis, cik inflācija, kas kļuvusi nekontrolējama un neprognozējama. Turklāt publicēto ekonomisko rādītāju ietekme uz valūtas tirgu tiek noteikta nevis ar to lieluma palīdzību, bet tirgus dalībnieku gaidām. Ja ilgāku laiku iznāk labi ekonomiskie rādītāji, tad daļa tirgus dalībnieku būs pārliecināti, ka ekonomika atrodas lieliskā stāvoklī, bet citi – ka tā atrodas jau „pārkarsušā” stāvoklī, pēc kura nepārprotami seko lejupslīde.

Makroekonomiskajai analīzei vislielāko interesi sniedz nevis kādu rādītāju absolūtais lielums, bet to izmaiņas. Tādēļ lielākā daļa rādītāju tiek publicēti procentos par iepriekšējo periodu. Parasti salīdzina ar iepriekšējo mēnesi, kvartālu un gadu. Tieši rādītāja virziena analīze un ātruma izmaiņas, kā arī tā salīdzināšana ar citu rādītāju izmaiņām, dod iespēju prognozēt kādas konkrētas valsts ekonomikas attīstību.

5.Kopsavilkums

Valūtas kursa kritums izsauc cenu pieaugumu importa precēm, padarot tās mazāk pieejamas iedzīvotājiem. Tā rezultātā samazinās patēriņa līmenis. Norēķinoties ar saviem piegādātājiem importētājs ir spiests samaksāt vairāk par savu nacionālo valūtas, ja tā ir kļuvusi nevērtīgāka attiecībā pret piegādātāja valūtas. Valūtas kursa pieauguma rezultātā importa preces kļūst ļoti lētas. Līdz ar to importētāji ir ieinteresēti, lai vietējā valūta būtu vērtīga, jo importa preces kļūst lētākas, kas citos tādos pašos apstākļos nozīmē lielāku konkurētspēju.

Pilnīgi pretēji valūtas kurss iedarbojas uz eksportētāju ienākumiem. Tiem samazinoties, eksportētāji palielina savu peļņu. Samazinoties preces cenai, pārdodos ārzemēs, paaugstinās tās konkurētspēja. Pārdodot savas preces par vienu un to pašu cenu ārzemju valūtā, eksportētāji, apmainot naudu pret vietējo valūtas par pēc iespējas zemāka kursa, iegūst lielāku daudzumu vietējās valūtās. Valūtas kursa, paaugstinoties, tieši otrādi eksportētāji nonāk zaudētāju lomā.

Ražošana, kas atkarīga no importētajiem materiāliem un izejvielām, valūtas kursa krišanās gadījumā zaudē, jo ir spiesti maksāt par izejvielām vairāk, un tādejādi palielinās izdevumi. Šāda uzdevumu palielināšanās izraisa cenu kāpumu gala produkcijai un padara to nekonkurētspējīgu. Ražotāji, kuri izmanto tikai iekšējos resursus un ražo preci iekšējam tirgum, arī ir atkarīgi no valūtas kursa. Tam paaugstinoties, rodas iespējas pārdot importa preces par sevišķi zemām cenām, kas padara vietējās preces mazāk konkurētspējīgas.

6. Jautājumi – pārbaudi sevi pats

  1. Kas ir valūtas tirgus?
  2. Kādi ir valūtas kursu ietekmējošie faktori?
  3. Cik ir kotēšanas veidi un kādi tie ir?
  4. Kas ir valūtas maiņa?
  5. Kas ir valūtas revalvācija?
  6. Kas ir valūtas kurss?
  7. Kāda ietekme ir importam un eksportam, valūtas kursa vērtībā?
  8. Kas ir peldoša valūta?

7. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

  1. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/%CEstermi%F2…
    http://www.bank.lv/lat/print/?54350#14
  2. http://www.bank.lv/lat/main/search/?cx=014874394457678546304%3Au8tlvvlyopm&cof=FORID%3A9&q=valutras+kurss+ir&ie=windows-1257&sa=Mekl%E7t#835
  3. http://www.tezaurs.lv/sv/