Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

Noguldījums (depozīts) ir visdrošākais un pašreiz vispopulārākais naudas krāšanas veids Latvijā. Noguldīt naudu depozītā var jebkurā laikā, atšķirībā no kredītiem, kuru izsniegšana krasi samazinājās. Izvēloties naudu uzkrāt kādā no noguldījumu veidiem, risks ir ļoti zems, taču arī ienesīgums ir samērā neliels. Šis ir drošs veids, kā lēnām, bet neatlaidīgi palielināt savus naudas līdzekļus. 

Bankas piedāvā vairāku veidu noguldījumus, tai skaitā:

1. Termiņa noguldījumi;
2. Krājkonta noguldījumi;
3. Strukturētie noguldījumi. [2]

Atkarībā no depozīta veida, ieguldītāji peļņas procentus var saņemt vairākas reizes vai arī visu summu kopā ar procentiem saņemt termiņa beigās. Noguldījumus iespējams iedalīt vēl sīkāk, jo tos var veikt dažādās valūtās, tiem var būt īss vai ilgs laiks, noteikti mērķi (piemēram, bērnu izglītībai).

Kopējo naudas piedāvājumu Latvijā veido skaidrā nauda un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās. Naudas piedāvājuma rādītāji tiek klasificēti atkarībā no noguldījumu veida un likviditātes. Plašākais naudas piedāvājuma rādītājs Latvijā ir plašā nauda M2X. Tā ļauj novērtēt kopējo tautsaimniecībā apgrozībā esošo naudas daudzumu, kuru veido skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs), kā arī visi iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi. Plašajā naudā M2X tiek ietverti arī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu ārvalstu valūtā veiktie noguldījumi, jo ārvalstu valūta Latvijā tiek lietota bez ierobežojumiem. [3]

2009. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, naudas daudzums apgrozībā palielinājās, tostarp būtisku ietekmi uz to atstāja noguldījumu pieaugums. Lai gan apjoms nebija sasniedzis 2008. gada rādītāju, tomēr Latvijas Banka prognozēja, ka naudas apjoms turpinās pieaugt.

[4]

Noteicošā palielinošā ietekme uz naudas daudzumu apgrozībā bija iekšzemes noguldījumu kāpumam (par 4.6%), būtiski augot latu un mērenāk - eiro noguldījumiem. Līdzīgā mērā auga gan mājsaimniecību (par 4.5%), gan uzņēmumu (par 4.7%) noguldījumi. Vēl straujāks mēneša laikā bija banku piesaistīto nerezidentu noguldījumu kāpums (+7.6%). [tas pats]

Tomēr šogad par pieejamais naudas daudzums privātpersonām un uzņēmumiem samazinājies par 20% - 25%, par to liecina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati par ievērojami sarukušajiem kontu atlikumiem bankās, gan Latvijas Bankas dati par samazinājušos skaidras naudas daudzumu apgrozībā. FKTK dati liecina, ka rezidentu pieprasījuma noguldījumu apjoms (galvenokārt kontu atlikumi, arī algas konti) šogad samazinājies par 18%, ko galvenokārt ietekmēja izmaiņas mājsaimniecību kontu atlikumos (mīnus 23%) un izmaiņas uzņēmumu noguldījumos (mīnus 18%). Kopumā vērtējot, gan privātpersonām, gan lielākai daļai uzņēmumu valstī samazinājās pieejamais naudas daudzums, tas izskaidrojams ar skaidras naudas daudzuma apgrozībā kritumu par 25,7%, darba samaksas fonda kritumu par 24,2%, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām - mīnus 30,8%. [5]