Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)
4. Paredzamā (prognozējamā) un neparedzamā (neprognozējamā) inflācija
Paredzamā inflācija. Tā tiek paredzēta, un atbilstoši tās līmenim katru gadu tiek indeksēti ienākumi. Indeksēšana ir ienākumu palielināšana atbilstoši inflācijas tempam noteiktā periodā.
Piemēram, bankas, aizdodot naudu, nosaka nominālo aizdevu likmi, kura ietver sevī gan reālo procentu likmi, gan arī sagaidāmo inflācijas līmeni. Darba ņēmēji, stājoties jaunā darbā, noslēdz līgumu ar darba devēju ar noteikumu, ka viņu alga katru gadu tiks indeksēta atbilstoši inflācijas līmenim. Saskaņā ar valsts likumdošanu, tiek indeksētas valsts iestādēs strādājošo darba algas, pensijas, pabalsti. Tādejādi prognozējamā inflācija draudus sabiedrībā nerada, zaudējumi no tās ir minimāli vai nekādi. Mēdz teikt, ka ekonomika ieiet inflācijas spirālē. Tās īpatnība ir spēja noturēties pastāvīgā virzībā uz augšu.
Inflācijas spirāle ir pašietekmējoša sistēma, kad cenu pieaugums rada darba algu paaugstināšanos, ražošanas izmaksu pieaugumu, naudas piedāvājuma palielinājumu, procentu likmes samazinājumu un citas parādības ekonomikā.
Neparedzamā inflācija. Šo inflācijas paveidu izsauc cenu šoks. Līdz ar to rodas pārāk augsti inflācijas tempi. Šādas inflācijas sekas var būt divējādas. Vieni no tās iegūst, bet citiem tā var izrādīties pat ļoti postoša.
Lai izprastu negaidītas inflācijas sekas, vispirms analizēsim ekonomikas jēdzienus – nominālie un reālie ienākumi.
Kopējie jeb bruto ienākumi ir visi ienākumi, kuri pienākas mājsaimniecībām naudas formā par pārdotiem resursiem darba algas, peļņas, procenta un rentes veidā. Ja no kopējiem ienākumiem tiek atskaitīti nodokļi un citi maksājumi, paliek pāri rīcībā esošais ienākums jeb neto (tīrais) ienākums, vai arī nominālais ienākums.
Reālais ienākums ir tas preču un pakalpojumu daudzums, kuru iedzīvotāji var iegādāties par nominālu ienākumu, pastāvot noteiktam cenu līmenim.
(1.2)