Svetlana Saksonova. Valdības loma jauktajā ekonomikā (e-grāmata)

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu, piemaksas un prēmijas, kā arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Slēdzot darba līgumu, darba devējam un darbiniekam jāvienojas par darba samaksas apmēru, kā arī par darba samaksas veidu– laika algu vai akorda algu. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, bet akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. [8]

Nodokļu ieturējumus no darba algas reglamentē LR likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un LR likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

No katra darbinieka darba samaksas jāietur darba ņēmēja VSAOI. Sociālie maksājumi par uzņēmuma darbiniekiem jāmaksā arī darba devējam. [10, 182]

Bruto jeb aprēķinātā darba samaksas sastāvā ir iekļauta pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba nespējas lapu A apmaksa, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kā arī darba samaksas subsīdijas. [5] Bruto darba alga ir jābūt norādītai darba līgumā. [2]

Neto darba samaksa - samaksa, kas tiek aprēķināta, no bruto darba samaksas atņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokli.[5]

Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Šobrīd minimālās darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros ir 180 latu, bet stundas tarifa likme ir 1,083 lati, pusaudžiem minimālā stundas tarifa likme ir 1,239 lati.