Svetlana Saksonova. Valdības loma jauktajā ekonomikā (e-grāmata)
6. Bruto, neto un reālā darba alga
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, prēmijas un jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. [4a., 176.]
Pamats darba samaksas aprēķināšanai un uzskaitei ir šādi dokumenti:
· darba līgums;
· darba laika uzskaites tabula;
· gabaldarba uzskaites dokumenti;
· darba nespējas lapa „A”;
· atvaļinājuma samaksas aprēķins;
· algu maksājumu saraksts u.c. [4a., 190.]
Bruto darba alga:
1. Bruto jeb aprēķinātā darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta pamatalga (mēnešalga, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba nespējas lapu A apmaksa, samaksa par citām dienām, kurās nestrādā, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kā arī darba samaksas subsīdijas. [5]
2. Mēneša vidējo bruto darba samaksu nosaka, dalot bruto jeb aprēķināto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu pilna darba laika vienībās. [5]
3. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums: darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu uz darba līguma pamata. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildulabumu vērtību. [12]
Neto darba samaksa:
Neto darba samaksa - samaksa, kas tiek aprēķināta, no bruto darba samaksas atņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokli. [5]
Reālā darba alga:
Alga, kas izteikta ar tās pirktspēju. Tā ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un nominālās algas lieluma. Strādājošo reālās darba samaksas indeksu aprēķina, attiecinot strādājošo vidējās neto darba samaksas indeksu pret patēriņa cenu indeksu.[5]