Svetlana Saksonova. Patērētāja loma ekonomikā (e-grāmata)

Tā kā bankas aizdod naudu, lai gūtu peļņu, tad tās arī katrā atsevišķā kredīta izsniegšanas gadījumā lemj par aizdevuma procenta likmi.

Banka var pieprasīt augstāku procenta likmi par aizdevumiem, kas saistīti ar riskantiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, lai kompensētu bankas risku tādā gadījumā, kad aizdevums netiek atmaksāts. Tajā pašā laikā ar labu raksturojumu fiziskai vai juridiskai personai bankas var piedāvāt kredītu ar zemāku procenta likmi. Abos gadījumos darbojas tirgus faktori, kas galu galā arī izšķir aizdevuma procenta likmes lielumu.

Fiksētā likme - noteikta uz laiku, parasti līdz 5 gadiem un šo periodu tā paliek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz 10 gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, lai banka precīzāk varētu plānot kredītu izmaksas. Fiksētā likme parasti ir nedaudz augstāka par tā brīža mainīgo likmi. Procentu likmes tiek piešķirtas katram kredīta veidam individuāli.

Mainīgā likme - sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pieskaitot noteiktu nemainīgo daļu - bankas papildus likmi. Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju izmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties.