Titullapa

Svetlana Saksonova

Patērētāja loma ekonomikā

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010.

7.1. Kredīta veidi. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

1. Kredīta veidi. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

2. Banku kredīta veidi

Privātpersonas var saņemt patēriņa, studentu, „sms’’ kredītus, hipotekārus kredītus, kredītkartes, iespēju kredītu, auto līzingu un overdraftu.

Uzņēmumi (juridiskās personas) var saņemt mikrokredītu, investīciju kredītu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, transporta līzingu, overdraftu, kredītu jauniem uzņēmējiem bez ķīlas un citus.

1) Patēriņa kredīts

 Patēriņa kredīts ir īstermiņa aizdevums. Patēriņa kredīta mērķis ir apmierināt iedzīvotāju vajadzības vai īstenot vēlēšanas. Šī kredīta subjekti ir fiziskas personas, objekts ir nauda vai prece. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citi mērķi. Vairumā gadījumu kredīts tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Kā būtiskāko kredīta piešķiršanā banka vērtēs Jūsu ikmēneša ienākumu apjomu un stabilitāti.

Patēriņa kredīta termiņš bankās svārstās no 3 līdz 60 mēnešiem.[1] Tas atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu Jūs varat atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi. Patēriņa kredītam ir daudz plusu, bet tomēr ir ļoti svarīgs mīnus – kredīta procenti, kas palielina vajadzīgas preces vērtību.

2) Studentu kredīti

Studentu kredītus var apskatīt no dažādam pusēm. Pirmkārt, studentu kredīti var būt ar valsts galvojumu, un arī var būt par komerckredītiem. Otrkārt, studentu kredīti dalās uz studiju kredītu un studējoša kredītu.

¾ Studentu kredīti ar valsts galvojumu.

Studentu kredīti ar valsts galvojumu nozīmē, ka students saņem kredītu no valstis. Latvijā katru gadu bankas iesaistās sacensības lai saņemtu tiesības izdod kredītu ar valsts galvojumu. Uzvar tā banka, kas piedāvā izdevīgākus noteikumus.

Studiju kredīts ar valsts galvojumu paredzēts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru. Šī kredīta atmaksa notiek pēc 12 mēnešu laika pēc studijas beigšanu, ja students nepabeidz studijas, un pārtrauc tās, tad atmaksa notiek pēc viena mēneša laika pēc studiju pārtraukumu. Studiju laikā un laikposmā, šī kredīta procentu likme ir 0%. Sākot kredīta atmaksu, būs jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas.

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studējošie. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 120 latu mēnesī. Kredīts tiek izmaksāts katru mēnesi (izņemot jūliju un augustu) uz studentu kontu. Studējošā kredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā. Procenti par šo kredītu ir jāmaksā katru mēnesi. Tāpēc banka regulāri šo summu ieturēs no studenta konta.[2]

¾ Studiju komerckredīts (bez valsts galvojuma)

Studiju kredīts paredzēts mācību maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Bankas piedāvā segt līdz pat 100% no Tavas studiju maksas bez valsts galvojuma.

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta ikdienas izdevumu segšanai – transporta izdevumiem, dienesta viesnīcu apmaksai, grāmatu iegādei un citu izdevumu segšanai. Šis kredīts tiek izmaksāts katru mēnesi (izņemot vasaras mēnešus jūliju un augustu).[3]

Studiju komerckredīts atšķiras no studiju kredīta ar valsts galvojumu procentu maksāšanā. Studiju komerckredītam ir katra mēnesī procenti, kas jāatmaksā studiju laikā, it kā par šī kredīta izmantošanu.

3) Hipotekārais kredīts

Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu (tas var būt arī nekustamais īpašums, kuru vēlaties iegādāties vai būvēt). Hipotekārais kredīts galvenokārt paredzēts mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, kā arī citu lielāku pirkumu apmaksai. Tā kā kredīts tiek nodrošināts ar aizņēmēja īpašumu, bankai ir tiesības uz īpašuma daļu. Brīdī, kad kredīts tiks pilnīgi apmaksāts, viss nekustamais īpašums piederēs tikai aizņēmējam.

Hipotekāro kredītu izsniedz uz noteiktu laiku. Ir bankas, kas kredītu izsniedz līdz pat 40 gadiem. Kredīta termiņš ir atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu aizņēmējs var atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi.

Hipotekāra kreditēšana ir reģistrēta likumdošanas līmenī, bet katra banka piedāvā savus nosacījumus. Hipotēku noformēšanas procedūra ir diezgan nogurdinoša un ilgstoša. Lai to noformētu ir nepieciešams novirzīt maksājumus par bankas pakalpojumiem, atrast atbilstošu īpašumu, īstenot apdrošināšanas un īpašuma novērtēšanas procedūras, un visbeidzot noslēgt līgumu par hipotekāro kredītu.[4]

Galvenais trūkums hipotekārā kredītā ir ‘’pārmaksātie’’ procenti, tie var sasniegt 100%, vai pat vairāk, ņemot vērā slēptās bankas maksas un komisijas. 

Hipotekārais kredīts iekļauj sevī kredītu mājokļa būvniecībai.

Būvniecībai paredzētais kredīts dod iespēju uzcelt pašam savu mājokli. Par kredīta nodrošinājumu var kalpot vēl tikai topošais mājoklis (tā nākotnes vērtība) ar zemes gabalu, uz kura vēlaties to uzbūvēt, vai kāds cits nekustamais īpašums. Kredīts tiks izsniegts pa daļām saskaņā ar paveiktajiem būvdarbiem un tāmi, turklāt bankas piedāvā izdevīgus nosacījumus - būvniecības laikā aizņēmējam jāatmaksā tikai procenti, bet pamatsummas atmaksu tikai pēc būvniecības pabeigšanas.

Hipotekāro kredītu var arī pārkreditēt. Tā ir iespēja refinansēt savu esošo kredītu uz jauniem un labākiem noteikumiem (piemēram, zemāku procentu likmi), ko piedāvā cita banka. Tas nozīmē, ka tiek dzēsts esošais kredīts un noformēts jauns kredīts citā bankā.

Īpašuma nodrošināšana.

Iegādājoties īpašumu ar hipotekāro kredīta, īpašums jāapdrošina par summu, kas nav mazāka par izsniegtā kredīta summu. Apdrošināšana nepieciešama, lai situācijās, kad ar īpašumu notiek kāds nelaimes gadījums, Jums būtu garantija, ka nepaliksiet bez dzīvesvietas un ar nenokārtotām kredīta saistībām.

4) SMS kredīts

SMS kredīts ir īstermiņa aizdevums. Lai saņemtu sms kredītu vajag sūtīt pieprasījumu ar mobilo tālruņa īsziņas palīdzību. Pieprasīta summa īsā laikā būs pārskaitīta uz aizņēmēja bankas kontu. Kredīta saņemšanai nav vajadzīgi iesniegt jebkādus dokumentus vai izziņas.[5]

5) Ātrais kredīts

Ātrais kredīts paredzēts steidzamu un neplānotu izdevumu segšanai. Ātrais kredīts ir ļoti līdzīgs sms kredītam. Atšķiras ar to, ka kredītu var saņemts internetā, bet arī bez ķīlas un papildiem dokumentiem.[6]

6) Iespēju kredīts

Iespēju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas galvenokārt paredzēts automašīnas vai nekustamā īpašumā iegādei, komercdarbības uzsākšanai, kā arī citas ieceres realizācijai. Kā kredīta nodrošinājums var kalpot, piemēram, nekustamais vai kustamais īpašums, taču katrā bankā nosacījumi var būt atšķirīgi.[7]

7) Auto līzings

Auto līzings ir automašīnas pirkšana kredītā. Bet ir divi veidi tā kredīta ņemšanā un maksāšanā: finanšu un operatīvais līzingi.

Finanšu līzings ir līzinga veids, kura laikā klients ar ikmēneša maksājumiem sedz visu automašīnas vērtību, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu, iegūstot uz to īpašuma tiesības un nodod to klienta lietošanā. Līzinga perioda laikā klients pilnībā sedz automašīnas vērtību, kā arī maksā aprēķinātos procentus. Līzinga termiņa beigās klients ir izpircis automašīnu 100% apmērā, un tā tiek pārreģistrēta uz klienta vārda. [8]

Galvenā atšķirība no operatīvā līzinga ir tā, ka līzinga termiņa beigās automašīna nonāks klienta īpašumā un tiks pārreģistrēta uz klienta vārda. Finanšu līzings ir populārākais no līzinga veidiem. Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuri vēlas iegūt automašīnu savā īpašumā un lietot to ilgi. Salīdzinot ar operatīvo līzingu, par šo līzingu nāksies maksāt lielākus ikmēneša maksājumus.

Operatīvais līzings salīdzināms ar ilgtermiņa nomu. Līzinga perioda laikā klients maksā nomas maksu, kas veidojas kā starpība starp automašīnas iegādes vērtību un noteikto atlikušo vērtību. Lielākoties tie ir 30 – 40 % no jauna auto vērtības. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu un nodod to klienta lietošanā līdz noteiktam termiņam. Šajā laikā klients veic līzinga maksājumus, izmaksājot automašīnas amortizācijas (nolietojuma) vērtību. Operatīvā līzinga gadījumā automašīna pēc līzinga perioda beigām nepāriet klienta īpašumā. Beidzoties līguma periodam, klients var automašīnu izpirkt par tās atlikušo vērtību vai arī atdot to atpakaļ pārdevējam.[9]

Atlikusī automašīnas vērtība tiek noteikta saskaņā ar vienošanos starp banku vai līzinga kompāniju, klientu un automašīnas pārdevēju, pamatojoties uz otrreizējā tirgus attīstību, automašīnas veidu, to tehnisko stāvokli un citiem faktoriem.

Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks līzinga ikmēneša maksājums un arī tie, kuri vēlas braukt ar pēc iespējas jaunāku automašīnu. Līzinga termiņam beidzoties, automašīnu iespējams nodot atpakaļ pārdevējam un noformēt jaunu līzingu jaunākai automašīnai.

8) Overdrafts

Overdrafts ir iepriekš saskaņota kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no savas tekošā kontā. Procenti par overdraftu tiek aprēķināti par katras dienas kredīta atlikumu pēc iepriekš noteiktās likmes virs bankas noteiktās bāzes likmes. Overdrafta limits tiek noteikts, izvērtējot aizņēmēja ikmēneša ienākumu apjomu. Parasti overdrafts tiek piešķirts uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas. Ja esat izmantojuši overdraftu, tas tiks dzēsts tiklīdz Jūsu kontā tiks ieskaitīts kāds maksājums (piemēram, darba alga).[10]

9) Investīciju kredīts

Investīciju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums uzņēmumiem, kas ir paredzēts jaunu biznesa projektu uzsākšanai, iekārtu un transporta līdzekļu iegādei, kā arī nekustamā īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.[11] Investīciju kredītam ir nepieciešams nodrošinājums.

10) Apgrozāmo līdzekļu finansēšana

Kredīts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Šis ir īstermiņa aizdevums uzņēmumiem, kas palīdz palielināt ražošanas apjomus, uzsākt jaunas preču grupas pārdošanu, apmierināt strauji pieaugošo pieprasījumu pēc sezonas precēm (ziemas vai vasaras preces; svētku periodā, piemēram, Ziemassvētkos utt.), kā arī iespēju saņemt finansējumu preču krājumu iegādei. Kredīts ļauj uzņēmumam palielināt ne tikai apgrozījumu, bet arī peļņu.[12]

11) Transporta līzings

Bankas var piedāvāt uzņēmumiem ne tikai auto līzingu, kas bija jau aprakstīts šajā nodaļā, bet arī komerctransporta līzingu.

Komerctransporta līzings paredzēts uzņēmumiem, kuri plāno iegūt lietošanā komercdarbībai paredzētus transporta līdzekļus (kravas automašīnas, vilcējus, piekabes, autobusus, kravas un pasažieru mikroautobusus, u. c. specializētu tehniku, kas paredzēta komercdarbības veikšanai).[13] Tāpat kā auto līzings, komerctransporta līzings dalās uz finanšu līzingu (iegūstot uz to transportu īpašumu tiesības) un operatīvo līzingu (transporta lietošanas laiks ir ierobežots). Vēl bankas piedāvā uzņēmumiem pilna servisa līzingu. Tās nozīmē, ka uzņēmums iegūst transporta līdzekli savā īpašuma ar priekšrocībām. Tie ir civiltiesiska apdrošināšana, vadītāja un pasažiera apdrošināšana, automašīnas reģistrēšana, ikgadējās transporta līdzekļa nodevas un tehniskās apskates izmaksas segšana un citi. Izmaksas, kas rodas izmantojot papildu atrunātos pakalpojumus, uzņēmums apmaksā pakāpeniski, tās tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksājumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksājums ir lielāks par finanšu un operatīvā līzinga maksājumiem, tas piedāvā virkni ērtību.

12) Faktorings

3. Kredīta procentu likme

Tā kā bankas aizdod naudu, lai gūtu peļņu, tad tās arī katrā atsevišķā kredīta izsniegšanas gadījumā lemj par aizdevuma procenta likmi.

Banka var pieprasīt augstāku procenta likmi par aizdevumiem, kas saistīti ar riskantiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, lai kompensētu bankas risku tādā gadījumā, kad aizdevums netiek atmaksāts. Tajā pašā laikā ar labu raksturojumu fiziskai vai juridiskai personai bankas var piedāvāt kredītu ar zemāku procenta likmi. Abos gadījumos darbojas tirgus faktori, kas galu galā arī izšķir aizdevuma procenta likmes lielumu.

Fiksētā likme - noteikta uz laiku, parasti līdz 5 gadiem un šo periodu tā paliek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz 10 gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, lai banka precīzāk varētu plānot kredītu izmaksas. Fiksētā likme parasti ir nedaudz augstāka par tā brīža mainīgo likmi. Procentu likmes tiek piešķirtas katram kredīta veidam individuāli.

Mainīgā likme - sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pieskaitot noteiktu nemainīgo daļu - bankas papildus likmi. Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju izmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties.

4. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

5. Kopsavilkums

Kredīts mūsdienās ir ekonomikas atbalsts, ekonomiskas attīstības neatņemams elements. Kredītu izmanto gan uzņēmumi, gan valstis, valdības, gan atsevišķi pilsoņi.

Kredīts ir naudas līdzekļu aizdevums uz noteiktu laiku.

Privātpersonas var saņemt patēriņa, studentu, „sms’’ kredītus, hipotekārus kredītus, kredītkartes, iespēju kredītu, auto līzingu un overdraftu.

Uzņēmumi (juridiskās personas) var saņemt mikrokredītu, investīciju kredītu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, transporta līzingu, overdraftu, kredītu jauniem uzņēmējiem bez ķīlas un citus.

Tā kā bankas aizdod naudu, lai gūtu peļņu, tad tās arī katrā atsevišķā kredīta izsniegšanas gadījumā lemj par aizdevuma procenta likmi.

Banka var pieprasīt augstāku procenta likmi par aizdevumiem, kas saistīti ar riskantiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, lai kompensētu bankas risku tādā gadījumā, kad aizdevums netiek atmaksāts. Tajā pašā laikā ar labu raksturojumu fiziskai vai juridiskai personai bankas var piedāvāt kredītu ar zemāku procenta likmi. Abos gadījumos darbojas tirgus faktori, kas galu galā arī izšķir aizdevuma procenta likmes lielumu.

Lai izvēlētos vislētāko kredītu, fiziskai personai nepieciešams risināt:

• Kāda summa ir nepieciešama?
• Uz kādu laiku var paņemt kredītu lai tas nebūtu apgrūtinošs?
• Ko var piedāvāt bankai kā garantiju?
• Kāda procentu likme jums būs izdevīgāka - mainīga vai fiksēta?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas no Jūsu kredīta ņemšanas vajadzībām un no situācijas tirgū un mazāk nosāka kredīta „cenu”.

• Kādu kredīta atmaksāšanas veidu izvēlēties- atmaksāt kredītu vienādās pamatsummas daļās, vai izmantojot anuitātes metodi? (skatīt piemēru).

Atbilde uz šo jautājumu nosāka, kādu kredītu Jūs izvēlēsieties - lētāko vai dārgāko. Kredīta dzēšana vienādās pamatsummas daļās Yt (lineārā metode) ar vienu un to pašu procentu likmi vienmēr ir lētāka klientam, nekā kredīta dzēšana vienādās kopsummās At (anuitātes metode).

6. Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

1. Nosauciet kredītu veidus, kas ir pieejami juridiskām personām

2. Nosauciet kredītu veidus, kas ir pieejami fiziskām personām

3. Kas ir fiksētā un peldošā kredīta procentu likme?

4. Kuru kredīta atmaksas veidu izdevīgāk izvēlēties klientam- lineāro vai anuitāti?

7. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Ilona Briede, Rita Liepiņa „Bankas noguldījumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole”, Rīga. Turība, 2007.

2. http://www.kreditiem.lv/lv/zinas/?ln=1

3. http://www.llda.lv/faktorings/kas.html

4. http://www.bbp-net.com/ru/cat/72/

5. http://www.swedbank.lv/pakalp/

6. http://dzivoklis.lv/texts/interest_rates

7.2. Izdevīgākā noguldījuma izvēles kritēriji

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā. 

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās noguldījumu būtību, to veidus, kas ir vienkāršie un saliktie procenti, varēs no vairākiem piedāvājumiem izvēlēties izdevīgāko noguldījuma veidu. Tēmas loģiskais turpinājums ir sniegts 20.4. tēmā „Vienkāršo un salikto procentu aprēķins noguldījumiem”.

 Īpaša uzmanība ir pievērsta terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas..

 Piemērs, kas ir sniegts tēmas nobeigumā, ļauj izrēķināt, kurš noguldījuma piedāvājums ir izdevīgāks klientiem.

1. Noguldījuma jēdziens. Noguldījumu veidi

Depozīti (noguldījumi) ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem ieguldījumu veidiem. Augstā prognozējamība ir viena no depozītu priekšrocībām – tiklīdz nauda tiek ievietota depozītā ir precīzi zināmi gan sagaidāmie peļņas procenti, gan tas, kad tie tiks izmaksāti. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Apskatīsim iespējamās noguldījuma jeb depozīta definīcijas.

Depozīts:

1) naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem; [2]

2) maksājums, kas tika sniegts kā garantija tam, ka saistības tiks izpildītas; [4]

3) nauda, kas tika ieguldīta bankā; [4]

4) nauda vai tās ekvivalents, kas tiek noguldīts bankā drošai glabāšanai, vai kā nodrošinājums, vai arī procentu uzkrāšanai. [3]

Atkarībā no noguldījuma termiņa pastāv:

1) īstermiņa noguldījumi;

2) ilgtermiņa noguldījumi.

Īstermiņa noguldījumi - noguldījumi ar termiņu līdz vienam gadam, bet vispopulārākie uzņēmumu vidū ir noguldījumi ar termiņu līdz vienam mēnesim. Bankas piedāvā arī speciālus krājkontus uzņēmumiem, izmantojot kurus, klientam iepriekš jāpaziņo par naudas izņemšanu, vai arī, samaksājot komisiju, līdzekļi kļūst pieejami uzreiz. Par termiņu, kas nav bankas cenrādī, uzņēmumam ir jāvienojas atsevišķi. Parasti lielākām summām bankas piedāvā arī individuālās procentu likmes. Noguldījumu parasti var izmantot kā ķīlu īstermiņa kredīta saņemšanai.

Ilgtermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Tie mēdz būt ar procentu izmaksu termiņa beigās vai arī biežāk. Izmantojot ilgtermiņa depozītus, klientam svarīgi zināt komisijas apmēru (soda naudu) par pirmstermiņa līdzekļu izņemšanu jeb līguma laušanu. Ilgtermiņa tāpat kā īstermiņa noguldījumi var būt dažādās valūtās un uz dažādiem termiņiem. Nestandarta nosacījumus vai procentus par lielākām summām bankas nosaka individuāli.

Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

1) pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku;

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, visi ienākumi no noguldījumiem (no gūtajiem peļņas procentiem) tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā. Ar nodokli tiek aplikti arī noguldījumi, kas izveidoti iepriekšējos gados un kuriem procentu izmaksa paredzēta sākot no 2010.gada 1.janvāra. Banka ietur nodokli procentu izmaksas brīdī.

Pieprasījuma noguldījumus (krājkontus) gan privātpersonām, gan uzņēmumiem piedāvā šīs komercbankas: PrivatBank, Parex banka, Latvijas Biznesa banka, Komercbanka Baltikums, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Krājbanka, Rietumu Banka, Baltic International Bank, SMP Bank, Norvik banka, Trasta Komercbanka, GE Money Bank, Danske Bank Latvijas filiāle, Aizkraukles banka, DnB NORD banka, Swedbank, SEB banka, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, Latvijas pasta banka, UniCredit Bank.

Termiņnoguldījumus piedāvā atvert tādas pašas bankas, kas tika minētas iepriekš, kā arī B.I.G. Pank AS Latvijas filiāle, SMP Bank, LTB Bank, Handelsbanken Latvijas filiāle, VEF banka, Baltic International Bank.

Strukturētais noguldījums jeb depozīts – termiņnoguldījuma paveids, kas sniedz iespēju droši noguldīt naudu un vienlaikus pelnīt vairāk nekā ar tradicionālajiem depozītiem. Termiņa beigās ieguldītāji saņem 100% no noguldītās pamatsummas, bet depozīta peļņa ir atkarīga no tā, kā cēlies vai krities kāds no pasaules biržas indeksiem, vērtspapīriem, valūtu kursiem, kuriem tiek piesaistīta depozīta peļņa. Šos depozītus nevar papildināt.

Strukturētie ieguldījumi iedalās sīkāk atkarībā pēc piesaistes dažādiem indeksiem utt. Indeksa vērtība tiek fiksēta termiņa sākumā un termiņa beigās. Ja termiņa beigās tā vērtība ir pieaugusi, ieguldītāji saņem daļu no kopējās peļņas. Tādējādi potenciālais ienākums labas izaugsmes laikā var būt pat vairāk nekā 20%.

Tabula. Noguldījuma veidu salīdzinājums

Apdomājot iespēju izveidot noguldījumu, ir vērts pievērst uzmanību banku īpašajiem piedāvājumiem: paaugstinātām procentu likmēm, dāvanām, loterijām u.c. Tuvojoties konkrētiem svētkiem, bankas var piedāvāt īpaši izdevīgus „Līgo depozītus” (piem., Norvik banka), „Lieldienu depozītus” (piem., Swedbank), „Ziemassvētku depozītus” (piem., SEB banka) u.c.

2. Noguldījuma izvēles kritēriji

Labāka noguldījuma izvēle var radīt dažādas grūtības, jo cilvēki ne vienmēr var uzreiz saprast, kurš no visiem banku piedāvātajiem depozītiem tiem būs visizdevīgākais. Pastāv vairāki padomi, sekot kuriem ir nepieciešams, lai pareizi noteiktu visoptimālāko noguldījuma veidu. Viens no tādu padomu autoriem ir populāras grāmatas par privātajām finansēm „Banka uz 100%” autors Vladimirs Avdeņins. Savā grāmatā viņš dod sekojošus padomus jeb soļus, kurus jāveic noguldītājam:

· jānoteic, kāds būs noguldījuma termiņš;

· jāizvēlas noguldījuma veidu;

· jāizvēlas valūtu, kurā būs noguldījums;

· jāizvēlas labāku banku savām noguldījumam;

· nav jātic visām reklāmām par noguldījumiem;

· obligāti jāizlasa noguldījuma līgumu;

· noformējot noguldījumu, jāuzzina par komisijas maksām.

Lai saprastu kāpēc šie soļi ir tik svarīgi, tālāk katrs no tiem tiek apskatīts atsevišķi.

2.1. Noguldījuma termiņš

Šī soļa mērķis ir atbildēt uz jautājumu, pēc kura laika noguldītie naudas līdzekļi kļūs nepieciešami. Atbildot uz šo jautājumu, tiks noteikts noguldījuma termiņš. Mūsdienās bankas piedāvā jebkura ilguma depozītus (uz mēnesi, ceturksni, gadu vai uz vairākiem gadiem). Pastāv pat tāds noguldījuma veids, kuru noguldītājs var pārtraukt jebkurā brīdī, kad nauda būs nepieciešama. Izpildīt šo soli ir ļoti vienkārši, jo, piemēram, ja ir zināms, ka nauda būs vajadzīga pēc 48 dienām (vai pēc jebkura cita termiņa), tad banku vairākumā būs iespējams noguldīt naudu tieši uz 48 dienām (vai uz jebkuru citu termiņu).

2.2. Noguldījuma veids

Parasti, neatkarīgi no bankas vai nosaukuma, noguldījumus var sadalīt trīs veidos:

1. klasiskais depozīts, kad noguldītājam nav iespējas veikt papildus iemaksas kontā vai izņemt naudas līdzekļus no tā;
2. depozīts ar iespēju papildināt kontu, kad noguldītājam ir atļauts veikt papildus iemaksas kontā, bet nav iespējas izņemt naudas līdzekļus;
3. depozīts ar papildināšanas un daļējas izņemšanas iespēju, kad noguldītājam ir atļauts gan papildināt kontu, gan izņemt no tā naudas līdzekļus.

 Noguldījuma veida izvēle ir atkarīga no noguldījuma mērķa. Parasti, atvērot depozītu, noguldījuma galvenais mērķis ir gūt iespējami lielākus ieņēmumus no saviem līdzekļiem. Tomēr šie ieņēmumi pakļaujas vienam likumam: jo lielāka ir iespēja regulēt naudas līdzekļus savā kontā, jo mazākus procentus maksās banka. Līdz ar to var secināt, ka vislielākie ieņēmumi ir klasiskajam depozītam, mazākie tie ir depozītam ar iespēju papildināt kontu, bet vismazākie tie ir depozītam ar papildināšanas un daļējas izņemšanas iespēju.

2.3. Noguldījuma valūta

2.4. Bankas izvēle

Veikt šo izvēli ir ļoti vienkārši, ja noguldījuma summa ir mazāka par valsts garantēto atlīdzību noguldītājiem (tādu depozītu ir vairākums). Latvijā šī summa ir noteikta „Noguldījumu garantiju likumā”. Likumā ir paredzēts, ka atlīdzība vienam noguldītājam ir vienāda ar garantētā noguldījuma apmēru, bet nav lielāka par 50000 eiro (aptuveni 35000 latu). [1] Šīs garantijas nozīmē, ka valsts kompensēs visu garantēto noguldījuma summu bankas kraha rezultātā. Līdz ar to, ņemot vērā, ka nav nepieciešamības uztraukties par bankas bankrotu, noguldītājam ir vienkārši jāmeklē banka, kura būs gatava maksāt lielākus procentus par noguldījumu noteiktajā valūtā.

2.5. Depozītu reklāmas

2.6. Noguldījuma līgums

Depozītu bankā būs iespējams atvērt tikai, kad tiks parakstīts noguldījuma līgums. Pirms parakstīšanas šo līgumu ir uzmanīgi jāizlasa, jo tas nosaka visas noguldītāja attiecības ar banku attiecībā pret naudas līdzekļiem depozītā. Noguldījuma līgumā tiek noteiktas tādas lietas kā procentu likme, naudas līdzekļu papildināšanas un izņemšanas iespējas, sankcijas par depozīta līguma laušanu pirms termiņa u.c. Viens no nerakstītiem likumiem, kas var attiekties uz noguldījuma līgumu, un kuru obligāti jāievēro, ir sekojošs: jo mazāki ir burti, jo uzmanīgāk ir jālasa līguma tekstu.

2.7. Komisijas maksas

2.8. Informācijas avoti izdevīgāko noguldījumu meklēšanai

Lai atrastu izdevīgāku noguldījuma iespēju, var izmantot dažādus avotus. Pirmkārt, tas ir internets. Dažās mājas lapās (piemēram, www.visasbankas.lv) var iegūt informāciju par vairāku banku procentu likmēm, dažādām komisijām u.t.t. Bet ir jāatceras, ka ļoti bieži internetā izvietoti noguldījumu piedāvājumi nav visizdevīgākie.

Otrkārt, var lasīt finanšu presi, piemēram, laikrakstu „Dienas bizness”, žurnālu „Kapitāls” u.c.

3. Vienkāršie un saliktie procenti

Veicot noguldījumu, svarīgi ir prast aprēķināt procentus no tā. Noguldījuma procentu prognozēšana ir viena no prātīgas finanšu vadības neatņemamām daļām.

Lai aprēķinātu šos noguldījuma procentus, tiek izmantotas divas formulas:

1) vienkāršo procentu formula;

2) salikto procentu formula.

Procentu aprēķināšana ar iepriekšminētajām formulām tiek veikta, izmantojot peldošu vai fiksētu likmi. Fiksētā likme ir tad, kad tā ir noteikta noguldījuma līgumā un paliek nemainīga līdz noguldījuma termiņa beigām.

Turpretī peldošā likme ir tad, kad noguldījuma līgumā sākotnēji noteiktai likmei ir iespēja mainīties. Šīs likmes var mainīties dažādu apstākļu dēļ: refinansēšanas likmes izmaiņu dēļ, valūtas kursa izmaiņu dēļ u.c.

Lai aprēķinātu procentus, ir nepieciešams zināt sekojošus noguldījuma parametrus:

· noguldījuma summu;

· izvēlēta noguldījuma procentu likmi;

· procentu pieskaitīšanas cikliskumu (katru dienu, katru mēnesi u.t.t.);

· noguldījuma termiņu;

dažreiz arī procentu likmes veidu (fiksēts vai peldošs).

3.1. Vienkāršo procentu formula

Vienkāršo procentu formulu pielieto, ja procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma tikai termiņa baigās. Vienkāršo procentu formula neparedz procentu kapitalizāciju. Izvēloties noguldījuma veidu, ir jāpievērš uzmanību procentu pieskaitīšanas kārtībai. Ja noguldījuma summa un termiņš ir lieli, bet banka pielieto vienkāršo procentu formulu, tad tas samazina noguldītāja procentu ieņēmumus. Noguldījuma summa termiņa beigās, izmantojot vienkāršos procentus, tiek aprēķināta pēc 3.1. formulas:

S = P * (1 + (I * t) / (100 * K))   (3.1.)

kur S – noguldījuma summa termiņa beigās,

 I – gadu procentu likme,

 t – dienu skaits, par kuriem tiek pieskaitīti procenti,

 K – dienu skaits kalendārajā gadā (365 vai 366),

 P – noguldījuma sākotnēja summa.

3.2. Salikto procentu formula

Salikto procentu formulu pielieto, ja procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma pēc vienādiem laika periodiem (katru dienu, mēnesi u.t.t.), un šie procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma, t.i., salikto procentu aprēķināšana paredz procentu kapitalizāciju (procentu pieskaitīšana procentiem). Noguldījuma summa termiņa beigās, izmantojot saliktos procentus, tiek aprēķināta pēc 3.2. formulas:

S = P * (1 + (I * j) / (100 *K))ⁿ   (3.2.)

kur I - gadu procentu likme,

j – kalendāro dienu skaits periodā, kuru beigās banka veic aprēķināto procentu kapitalizāciju,

K - dienu skaits kalendārajā gadā (365 vai 366),

P - noguldījuma sākotnēja summa,

3.3. Vienkāršo un salikto procentu salīdzināšana

Lai noteiktu kādas būs atšķirības ieņēmumos pie vienkāršajiem un saliktajiem procentiem, var apskatīt piemēru.

Piemērs.

Pirmajā situācijā pieņemsim, ka sākotnēja noguldījuma summa (P) ir 5000 Ls, noguldījuma termiņš (t) ir 1 gads jeb 365 dienas, un procentu likme (I) ir 10% gadā (fiksētā likme). Līdz ar to, rēķinot ar vienkāršajiem procentiem, summa noguldījuma beigās (S) būs vienāda ar:

S = 5000 * (1 + (10 * 365) / (365 * 100)) = 5500 Ls.(3.3.)

Izmantojot šos pašus nosacījumus, kā arī pieņemot, ka procenti tiek aprēķināti katru mēnesi (j = 30 dienas, un līdz ar to n = 12), noguldījuma summa perioda beigās (pēc 1 gada) pie saliktajiem procentiem būs vienāda ar:

S = 5000 * (1 + (10 * 30) / (100 * 365))¹² = 5516.07 Ls. (3.4.)

Ir redzams, ka starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir 16.07 Ls.

Otrajā situācijā apskatīsim šos pašus nosacījumus, bet nauda tiek noguldīta uz 3 gadiem. Ja noguldījuma termiņš būs 3 gadi jeb 1095 dienas (n=36), tad summas pie vienkāršajiem un saliktajiem procentiem būs attiecīgi:

S = 5000 * (1 + (10 * 1095) / (365 * 100)) = 6500 Ls. (3.5.)

un

S = 5000 * (1 + (10 * 30) / (365 * 100))³⁶ = 6713.49 Ls. (3.6.)

Starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir vienāda ar 213.49 Ls.

Un, beidzot, trešajā situācijā pieņemsim, ka nosacījumi būs tādi paši kā otrajā situācijā, bet procentu likme būs 15% gadā. Tātad noguldījuma summas perioda beigās būs:

S = 5000 * (1 + (15 * 1095) / (365 * 100)) = 7250.00 Ls. (3.7.)

S = 5000 * (1 + (15 * 30) / (365 * 100)) = 7772.25 Ls. (3.8.)

Šajā situācijā starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir vienāda ar 522.25 Ls.

Apkopojot augstāk minētus piemērus (trīs situācijas), var secināt, ka salikto procentu izmantošana nodrošina noguldītājam lielākus ieņēmumus (salīdzinot ar vienkāršajiem procentiem), un, jo lielāka būs noguldījuma summa, procentu likme un noguldījuma termiņš, jo lielāka būs šo ieņēmumu starpība (starp salikto un vienkāršo procentu summām).

4. Kopsavilkums.

Depozīti (noguldījumi) ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem ieguldījumu veidiem. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Depozīts ir naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.

 Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

· pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

· termiņnoguldījumi:

o uz noteiktu laiku;

o uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, visi ienākumi no noguldījumiem (no gūtajiem peļņas procentiem) tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā. Ar nodokli tiek aplikti arī noguldījumi, kas izveidoti iepriekšējos gados un kuriem procentu izmaksa paredzēta sākot no 2010.gada 1.janvāra. Banka ietur nodokli procentu izmaksas brīdī.

Izvēloties noguldījuma veidu un tā ienesīgumu, noguldītājam:

· jānoteic, kāds būs noguldījuma termiņš;

· jāizvēlas noguldījuma veidu;

· jāizvēlas valūtu, kurā būs noguldījums;

· jāizvēlas labāku banku savām noguldījumam;

· nav jātic visām reklāmām par noguldījumiem;

· obligāti jāizlasa noguldījuma līgumu;

· noformējot noguldījumu, jāuzzina par komisijas maksām.

5. Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

1. Kas ir depozīts jeb noguldījums?
2. Kādi ir noguldījuma veidi?
3. Ar cik lielu nodokli tiek aplikti ienākumi no noguldījumiem?
4. No kā ir atkarīga peļņa strukturēta noguldījuma gadījumā?
5. Kādas darbības ir jāizpilda, lai izvēlētos optimālāku noguldījuma veidu?
6. Kādi var būt noguldījumu veidi pēc iespējas regulēt naudas līdzekļus kontā?
7. Kāpēc bankas izvēles jautājums ir ļoti viegli atrisināms?
8. Kur var meklēt informāciju par dažādām noguldījuma iespējām?
9. Kādos veidos var tikt aprēķināti noguldījuma procenti?
10. Kurš no noguldījumu procentu aprēķināšanas veidiem parasti ir izdevīgāks noguldītājam?
11. Kādi faktori palielina starpību starp ar dažādām metodēm aprēķinātajām noguldījuma summām noguldījuma termiņa beigās?

Uzdevums. Izmantojot sniegta piemēra paraugu, izrēķiniet noguldījuma uzkrājumu, izmantojot vienkāršo un salikto procentu metodi, ja sākotnēja noguldījuma summa (P) ir 6000 Ls, noguldījuma termiņš (t) ir 1 gads jeb 365 dienas, un procentu likme (I) ir 8% gadā (fiksētā likme).

6. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Fizisko personu noguldījumu garantiju likums: LR likums [Elektroniskais resurss]/ Latvijas Vēstnesis. - www.likumi.lv - Skatīts 20.05.2010
2. Kredītiestāžu likums: LR likums [Elektroniskais resurss] / Latvijas Vēstnesis. - www.likumi.lv - Skatīts 20.05.2010.
3. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. [Elektroniskais resurss ]/ LZA Terminoloģijas Komisija. - http://termini.lza.lv - Skatīts 20.05.2010.
4. Banking Terms. [Elektroniskais resurss ] / Banking Terms. http://www.bankingterms.biz/ - Skatīts 20.05.2010.
5. Ieguldījumu veidi. [Elektroniskais resurss ] / Latvijas Komercbanku asociācija. - http://www.visasbankas.lv/lv/2/41/ - Skatīts 20.05.2010.
   
6. Noguldījumi. [Elektroniskais resurss ] / Visas Bankas. - http://www.visasbankas.lv/lv/2/41/ - Skatīts 20.05.2010.