Svetlana Saksonova. Patērētāja loma ekonomikā (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Svetlana Saksonova. Patērētāja loma ekonomikā (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Sunday, 7 August 2022, 10:34 PM

Description

Patērētāja loma ekonomikā

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Svetlana Saksonova


Patērētāja loma ekonomikā



Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.





Rīga, 2010.

7.1. Kredīta veidi. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā. 

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās kredīta būtību, banku kredītu veidus, kas ir kredīta procentu likme, varēs no vairākām iespējām izvēlēties lētāko kredītu.

Īpaša uzmanība ir pievērsta terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas.

Piemērs, kas ir sniegts tēmas nobeigumā, ļauj izrēķināt, kuras bankas kredīta piedāvājums ir izdevīgāks klientiem – fiziskām personām.

Tēmas loģiskais turpinājums ir sniegts 20.3. tēmā.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

 

1. Kredīta veidi. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

Kredīts mūsdienās ir ekonomikas atbalsts, ekonomiskas attīstības neatņemams elements. Kredītu izmanto gan uzņēmumi, gan valstis, valdības, gan atsevišķi pilsoņi.

Ja aplūkot kredītu no indivīdu puses, tie dod iespēju cilvēkiem nopirkt kādu vajadzīgu lietu, apmaksājot to pakāpeniski, jo daudziem cilvēkiem nav iespējas samaksāt visu naudas summu uzreiz. Ņemt kredītā var praktiski jebkādu lietu, sākot ar mobilo telefonu, un beidzot ar māju vai dzīvokli.

Kredīts arī dod iespēju cilvēkiem sākt jaunu biznesu, jo tad cilvēkam ir vajadzīga pietiekoši liela naudas summa, bet banka dot iespēju paņemt naudu kredītā.

Ja skatīties uz kredītu no uzņēmēju puses, tā ir iespēja uzņēmumiem attīstīties, un pat arī iznākt no krīzes.

Kredīts ir naudas līdzekļu aizdevums uz noteiktu laiku.

Kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas.[1]

Attēls. Kredīta būtība


Attēls. Kredīta būtība

Tirgū pastāv dažādi kredītu veidi, kurus var grupēt pēc dažādiem kritērijiem:

· pēc nodrošinājuma veida,

· pēc termiņa un procentu noteikumiem,

· pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem u.c.

Kredīts dod cilvēkiem:

1.) iespēju saņemt tās lietas, kas neizmantojot kredītu būtu jāgaida ļoti ilgi, vai kuras vienkārši nav pieejamas;

2.) veikt pirkumus izdevīgā laikā par zemāku cenu un gūt labus piedāvājumus, pat ja šobrīd nav vajadzīgas naudas

3.) drošības sajūtu - kad mēs esam ceļojumā kredītkartes ir ērtākais maksāšanas līdzeklis, nekā skaidra nauda.

4.)ātri veikt neplānotus steidzamus izdevumus (auto remonts pēc avārijas).

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir krīze, cilvēki turpina ņemt kredītus, bet rūpīgi izvēloties sev izdevīgāko un lētāko variantu.

Sakarā ar lielo konkurenci kreditēšanas tirgū, Latvijas bankas pastāvīgi piedāvā vairāk un vairāk izdevīgus piedāvājumus klientiem. Ir programmas dažāda vecuma un sociāla statusa klientiem. Pateikt droši, kura no daudziem programmām ir viss izdevīgāka praktiski neiespējami, tāpēc ikvienai personai, kura grib saņemt kredītu vajag uzmanīgi izvērtēt savas iespējas kredītu atmaksāt.



[1] http://www.kreditiem.lv/lv/kreditu_skola/kreditu_veidi/

2. Banku kredīta veidi

Privātpersonas var saņemt patēriņa, studentu, „sms’’ kredītus, hipotekārus kredītus, kredītkartes, iespēju kredītu, auto līzingu un overdraftu.

Uzņēmumi (juridiskās personas) var saņemt mikrokredītu, investīciju kredītu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, transporta līzingu, overdraftu, kredītu jauniem uzņēmējiem bez ķīlas un citus.

1) Patēriņa kredīts

 Patēriņa kredīts ir īstermiņa aizdevums. Patēriņa kredīta mērķis ir apmierināt iedzīvotāju vajadzības vai īstenot vēlēšanas. Šī kredīta subjekti ir fiziskas personas, objekts ir nauda vai prece. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citi mērķi. Vairumā gadījumu kredīts tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Kā būtiskāko kredīta piešķiršanā banka vērtēs Jūsu ikmēneša ienākumu apjomu un stabilitāti.

Patēriņa kredīta termiņš bankās svārstās no 3 līdz 60 mēnešiem.[1] Tas atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu Jūs varat atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi. Patēriņa kredītam ir daudz plusu, bet tomēr ir ļoti svarīgs mīnus – kredīta procenti, kas palielina vajadzīgas preces vērtību.

2) Studentu kredīti

Studentu kredītus var apskatīt no dažādam pusēm. Pirmkārt, studentu kredīti var būt ar valsts galvojumu, un arī var būt par komerckredītiem. Otrkārt, studentu kredīti dalās uz studiju kredītu un studējoša kredītu.

¾ Studentu kredīti ar valsts galvojumu.

Studentu kredīti ar valsts galvojumu nozīmē, ka students saņem kredītu no valstis. Latvijā katru gadu bankas iesaistās sacensības lai saņemtu tiesības izdod kredītu ar valsts galvojumu. Uzvar tā banka, kas piedāvā izdevīgākus noteikumus.

Studiju kredīts ar valsts galvojumu paredzēts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru. Šī kredīta atmaksa notiek pēc 12 mēnešu laika pēc studijas beigšanu, ja students nepabeidz studijas, un pārtrauc tās, tad atmaksa notiek pēc viena mēneša laika pēc studiju pārtraukumu. Studiju laikā un laikposmā, šī kredīta procentu likme ir 0%. Sākot kredīta atmaksu, būs jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas.

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studējošie. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 120 latu mēnesī. Kredīts tiek izmaksāts katru mēnesi (izņemot jūliju un augustu) uz studentu kontu. Studējošā kredīta procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā. Procenti par šo kredītu ir jāmaksā katru mēnesi. Tāpēc banka regulāri šo summu ieturēs no studenta konta.[2]

¾ Studiju komerckredīts (bez valsts galvojuma)

Studiju kredīts paredzēts mācību maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Bankas piedāvā segt līdz pat 100% no Tavas studiju maksas bez valsts galvojuma.

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta ikdienas izdevumu segšanai – transporta izdevumiem, dienesta viesnīcu apmaksai, grāmatu iegādei un citu izdevumu segšanai. Šis kredīts tiek izmaksāts katru mēnesi (izņemot vasaras mēnešus jūliju un augustu).[3]

Studiju komerckredīts atšķiras no studiju kredīta ar valsts galvojumu procentu maksāšanā. Studiju komerckredītam ir katra mēnesī procenti, kas jāatmaksā studiju laikā, it kā par šī kredīta izmantošanu.

3) Hipotekārais kredīts

Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu (tas var būt arī nekustamais īpašums, kuru vēlaties iegādāties vai būvēt). Hipotekārais kredīts galvenokārt paredzēts mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, kā arī citu lielāku pirkumu apmaksai. Tā kā kredīts tiek nodrošināts ar aizņēmēja īpašumu, bankai ir tiesības uz īpašuma daļu. Brīdī, kad kredīts tiks pilnīgi apmaksāts, viss nekustamais īpašums piederēs tikai aizņēmējam.

Hipotekāro kredītu izsniedz uz noteiktu laiku. Ir bankas, kas kredītu izsniedz līdz pat 40 gadiem. Kredīta termiņš ir atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu aizņēmējs var atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi.

Hipotekāra kreditēšana ir reģistrēta likumdošanas līmenī, bet katra banka piedāvā savus nosacījumus. Hipotēku noformēšanas procedūra ir diezgan nogurdinoša un ilgstoša. Lai to noformētu ir nepieciešams novirzīt maksājumus par bankas pakalpojumiem, atrast atbilstošu īpašumu, īstenot apdrošināšanas un īpašuma novērtēšanas procedūras, un visbeidzot noslēgt līgumu par hipotekāro kredītu.[4]

Galvenais trūkums hipotekārā kredītā ir ‘’pārmaksātie’’ procenti, tie var sasniegt 100%, vai pat vairāk, ņemot vērā slēptās bankas maksas un komisijas. 

Hipotekārais kredīts iekļauj sevī kredītu mājokļa būvniecībai.

Būvniecībai paredzētais kredīts dod iespēju uzcelt pašam savu mājokli. Par kredīta nodrošinājumu var kalpot vēl tikai topošais mājoklis (tā nākotnes vērtība) ar zemes gabalu, uz kura vēlaties to uzbūvēt, vai kāds cits nekustamais īpašums. Kredīts tiks izsniegts pa daļām saskaņā ar paveiktajiem būvdarbiem un tāmi, turklāt bankas piedāvā izdevīgus nosacījumus - būvniecības laikā aizņēmējam jāatmaksā tikai procenti, bet pamatsummas atmaksu tikai pēc būvniecības pabeigšanas.

Hipotekāro kredītu var arī pārkreditēt. Tā ir iespēja refinansēt savu esošo kredītu uz jauniem un labākiem noteikumiem (piemēram, zemāku procentu likmi), ko piedāvā cita banka. Tas nozīmē, ka tiek dzēsts esošais kredīts un noformēts jauns kredīts citā bankā.

Īpašuma nodrošināšana.

Iegādājoties īpašumu ar hipotekāro kredīta, īpašums jāapdrošina par summu, kas nav mazāka par izsniegtā kredīta summu. Apdrošināšana nepieciešama, lai situācijās, kad ar īpašumu notiek kāds nelaimes gadījums, Jums būtu garantija, ka nepaliksiet bez dzīvesvietas un ar nenokārtotām kredīta saistībām.

4) SMS kredīts

SMS kredīts ir īstermiņa aizdevums. Lai saņemtu sms kredītu vajag sūtīt pieprasījumu ar mobilo tālruņa īsziņas palīdzību. Pieprasīta summa īsā laikā būs pārskaitīta uz aizņēmēja bankas kontu. Kredīta saņemšanai nav vajadzīgi iesniegt jebkādus dokumentus vai izziņas.[5]

5) Ātrais kredīts

Ātrais kredīts paredzēts steidzamu un neplānotu izdevumu segšanai. Ātrais kredīts ir ļoti līdzīgs sms kredītam. Atšķiras ar to, ka kredītu var saņemts internetā, bet arī bez ķīlas un papildiem dokumentiem.[6]

6) Iespēju kredīts

Iespēju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas galvenokārt paredzēts automašīnas vai nekustamā īpašumā iegādei, komercdarbības uzsākšanai, kā arī citas ieceres realizācijai. Kā kredīta nodrošinājums var kalpot, piemēram, nekustamais vai kustamais īpašums, taču katrā bankā nosacījumi var būt atšķirīgi.[7]

7) Auto līzings

Auto līzings ir automašīnas pirkšana kredītā. Bet ir divi veidi tā kredīta ņemšanā un maksāšanā: finanšu un operatīvais līzingi.

Finanšu līzings ir līzinga veids, kura laikā klients ar ikmēneša maksājumiem sedz visu automašīnas vērtību, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu, iegūstot uz to īpašuma tiesības un nodod to klienta lietošanā. Līzinga perioda laikā klients pilnībā sedz automašīnas vērtību, kā arī maksā aprēķinātos procentus. Līzinga termiņa beigās klients ir izpircis automašīnu 100% apmērā, un tā tiek pārreģistrēta uz klienta vārda. [8]

Galvenā atšķirība no operatīvā līzinga ir tā, ka līzinga termiņa beigās automašīna nonāks klienta īpašumā un tiks pārreģistrēta uz klienta vārda. Finanšu līzings ir populārākais no līzinga veidiem. Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuri vēlas iegūt automašīnu savā īpašumā un lietot to ilgi. Salīdzinot ar operatīvo līzingu, par šo līzingu nāksies maksāt lielākus ikmēneša maksājumus.

Operatīvais līzings salīdzināms ar ilgtermiņa nomu. Līzinga perioda laikā klients maksā nomas maksu, kas veidojas kā starpība starp automašīnas iegādes vērtību un noteikto atlikušo vērtību. Lielākoties tie ir 30 – 40 % no jauna auto vērtības. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu un nodod to klienta lietošanā līdz noteiktam termiņam. Šajā laikā klients veic līzinga maksājumus, izmaksājot automašīnas amortizācijas (nolietojuma) vērtību. Operatīvā līzinga gadījumā automašīna pēc līzinga perioda beigām nepāriet klienta īpašumā. Beidzoties līguma periodam, klients var automašīnu izpirkt par tās atlikušo vērtību vai arī atdot to atpakaļ pārdevējam.[9]

Atlikusī automašīnas vērtība tiek noteikta saskaņā ar vienošanos starp banku vai līzinga kompāniju, klientu un automašīnas pārdevēju, pamatojoties uz otrreizējā tirgus attīstību, automašīnas veidu, to tehnisko stāvokli un citiem faktoriem.

Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks līzinga ikmēneša maksājums un arī tie, kuri vēlas braukt ar pēc iespējas jaunāku automašīnu. Līzinga termiņam beidzoties, automašīnu iespējams nodot atpakaļ pārdevējam un noformēt jaunu līzingu jaunākai automašīnai.

8) Overdrafts

Overdrafts ir iepriekš saskaņota kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no savas tekošā kontā. Procenti par overdraftu tiek aprēķināti par katras dienas kredīta atlikumu pēc iepriekš noteiktās likmes virs bankas noteiktās bāzes likmes. Overdrafta limits tiek noteikts, izvērtējot aizņēmēja ikmēneša ienākumu apjomu. Parasti overdrafts tiek piešķirts uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas. Ja esat izmantojuši overdraftu, tas tiks dzēsts tiklīdz Jūsu kontā tiks ieskaitīts kāds maksājums (piemēram, darba alga).[10]

9) Investīciju kredīts

Investīciju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums uzņēmumiem, kas ir paredzēts jaunu biznesa projektu uzsākšanai, iekārtu un transporta līdzekļu iegādei, kā arī nekustamā īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.[11] Investīciju kredītam ir nepieciešams nodrošinājums.

10) Apgrozāmo līdzekļu finansēšana

Kredīts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Šis ir īstermiņa aizdevums uzņēmumiem, kas palīdz palielināt ražošanas apjomus, uzsākt jaunas preču grupas pārdošanu, apmierināt strauji pieaugošo pieprasījumu pēc sezonas precēm (ziemas vai vasaras preces; svētku periodā, piemēram, Ziemassvētkos utt.), kā arī iespēju saņemt finansējumu preču krājumu iegādei. Kredīts ļauj uzņēmumam palielināt ne tikai apgrozījumu, bet arī peļņu.[12]

11) Transporta līzings

Bankas var piedāvāt uzņēmumiem ne tikai auto līzingu, kas bija jau aprakstīts šajā nodaļā, bet arī komerctransporta līzingu.

Komerctransporta līzings paredzēts uzņēmumiem, kuri plāno iegūt lietošanā komercdarbībai paredzētus transporta līdzekļus (kravas automašīnas, vilcējus, piekabes, autobusus, kravas un pasažieru mikroautobusus, u. c. specializētu tehniku, kas paredzēta komercdarbības veikšanai).[13] Tāpat kā auto līzings, komerctransporta līzings dalās uz finanšu līzingu (iegūstot uz to transportu īpašumu tiesības) un operatīvo līzingu (transporta lietošanas laiks ir ierobežots). Vēl bankas piedāvā uzņēmumiem pilna servisa līzingu. Tās nozīmē, ka uzņēmums iegūst transporta līdzekli savā īpašuma ar priekšrocībām. Tie ir civiltiesiska apdrošināšana, vadītāja un pasažiera apdrošināšana, automašīnas reģistrēšana, ikgadējās transporta līdzekļa nodevas un tehniskās apskates izmaksas segšana un citi. Izmaksas, kas rodas izmantojot papildu atrunātos pakalpojumus, uzņēmums apmaksā pakāpeniski, tās tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksājumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksājums ir lielāks par finanšu un operatīvā līzinga maksājumiem, tas piedāvā virkni ērtību.

12) Faktorings

Faktorings ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem. Pēc būtības tas ir pakalpojums, kas radīts uzņēmumu naudas plūsmas uzlabošanai un kura pamatā ir naudas prasījuma (debitora parāda) nodošana faktoringa uzņēmumam, saņemot tūlītēju apmaksu. Tādejādi faktorings dod iespēju bez tiešas garantijas saņemt finansējumu, kura vienīgā "ķīla" ir debitoru parāds jeb līdzekļi, kas jāsaņem no pircējiem. Faktorings ir regresīvs un neregresīvs, atšķirība ir finanšu aģenta zaudējums, ja nebūs iespējams saņemt summu pilnā apmērā no aizņēmēja. Faktorings ir iekšējais un ārējais, atkarīgi no dalībnieku atrašanās vietās.[14]


[1] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/paterina_kredits/

[2] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/studentu_krediti/stud_ar_valsts_galvojumu/

[3] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/studentu_krediti/studejosa_kredits/

[4] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/hipotekarais_kredits/hipotekarais/

[5] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/sms_kredits/

[6] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/atrais_kredits/atrais_kredits_icredit/

[7] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/iespeju_kredits/

[8] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/auto_lizings/finansu_lizings/

[9] http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/auto_lizings/operativais_lizings/

[10] ‘’Bankas noguldījumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole’’ Ilona Briede, Rita Liepiņa

[11] http://www.swedbank.lv/pakalp/jr_5_1_3.php

[12] http://www.swedbank.lv/pakalp/jr_5_1_2.php

[13] http://www.kreditiem.lv/lv/uznemumiem/transporta_lizings/auto_lizings/?ln=2

[14] http://www.llda.lv/faktorings/kas.html

3. Kredīta procentu likme

Tā kā bankas aizdod naudu, lai gūtu peļņu, tad tās arī katrā atsevišķā kredīta izsniegšanas gadījumā lemj par aizdevuma procenta likmi.

Banka var pieprasīt augstāku procenta likmi par aizdevumiem, kas saistīti ar riskantiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, lai kompensētu bankas risku tādā gadījumā, kad aizdevums netiek atmaksāts. Tajā pašā laikā ar labu raksturojumu fiziskai vai juridiskai personai bankas var piedāvāt kredītu ar zemāku procenta likmi. Abos gadījumos darbojas tirgus faktori, kas galu galā arī izšķir aizdevuma procenta likmes lielumu.

Fiksētā likme - noteikta uz laiku, parasti līdz 5 gadiem un šo periodu tā paliek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz 10 gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, lai banka precīzāk varētu plānot kredītu izmaksas. Fiksētā likme parasti ir nedaudz augstāka par tā brīža mainīgo likmi. Procentu likmes tiek piešķirtas katram kredīta veidam individuāli.

Mainīgā likme - sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pieskaitot noteiktu nemainīgo daļu - bankas papildus likmi. Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju izmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties.


4. Lētākā kredīta izvēles kritēriji

Lai izvēlētu vislētāko kredītu, fiziskai personai nepieciešams risināt:

  • Kāda summa ir nepieciešama?
  • Uz kādu laiku var paņemt kredītu lai tas nebūtu apgrūtinošs?
  • Ko var piedāvāt bankai kā garantiju?
  • Kāda procentu likme jums būs izdevīgāka - mainīga vai fiksēta?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas no Jūsu kredīta ņemšanas vajadzībām un no situācijas tirgū un mazāk nosāka kredīta „cenu”.

  • Kādu kredīta atmaksāšanas veidu izvēlēties- atmaksāt kredītu vienādās daļās, vai izmantojot anuitātes metodi? (skatīt piemēru).

Atbilde uz šo jautājumu nosāka, kādu kredītu Jūs izvēlēsieties - lētāko vai dārgāko.

Parādīsim, kuras bankas piedāvājums ir izdevīgāks klientam- atmaksājot kredītu vienādās daļās, vai ar periodiskiem maksājumiem.

Periodiskie maksājumi vai anuitāte nozīmē, ka klients maksa bankai katru periodu vienu un to pašu kopsummu, kura sastāv no procentu maksājumiem un kredīta pamatsummas.

Piemērs.

Aprēķināt, kuras komercbankas pakalpojumus ir izdevīgāk izmantot, ja komercbanka A piedāvā izsniegt uzņēmumam (vai privātpersonai) nepieciešamo kredītu Ls 500 000 uz 5 gadiem ar kredīta atmaksāšanu katra ceturkšņa beigās vienādās daļās, maksājot 8,52 % gadā, bet komercbanka B piedāvā Ls 500 000 L uz 5 gadiem, atmaksājot parādu ar periodiskiem maksājumiem katru ceturksni un maksājot gadā 8,8%. Komercbanka A par saviem pakalpojumiem kredīta noformēšanā vēlas saņemt Ls 5800, bet komercbanka B Ls 5500.

Risinājums

a) komercbankas A kredīta dzēšanas grafiks

Ceturkšņi

Ct- kredīta summas atlikums

uz perioda sākumu

Xt- procentu maksājumi

Yt- kredīta pamatsummas daļa

At- kopējā maksājamā summa

1

500000

11000,00

25000

35650,00

2

475000

10450,00

25000

35117,50

3

450000

9900,00

25000

34585,00

4

425000

9350,00

25000

34052,50

5

400000

8800,00

25000

33520,00

6

375000

8250,00

25000

32987,50

7

350000

7700,00

25000

32455,00

8

325000

7150,00

25000

31922,50

9

300000

6600,00

25000

31390,00

10

275000

6050,00

25000

30857,50

11

250000

5500,00

25000

30325,00

12

225000

4950,00

25000

29792,50

13

200000

4400,00

25000

29260,00

14

175000

3850,00

25000

28727,50

15

150000

3300,00

25000

28195,00

16

125000

2750,00

25000

27662,50

17

100000

2200,00

25000

27130,00

18

75000

1650,00

25000

26597,50

19

50000

1100,00

25000

26065,00

20

25000

550,00

25000

25532,50


Kopā

115500



Kredīta pamatsummas daļa (Yt) = Kredīta summas atlikums uz perioda sākumu (Ct) : periodu skaits

Mūsu piemērā: 500 000: 20 = 25 000

Procentu maksājumi (Xt) = procentu likme x Kredīta summas atlikums uz perioda sākumu (Ct): periodu skaits gadā

Mūsu piemērā – 1.ceturkšņa procentu maksājumi: 0,088 x 500 000 :4 = 11000,00

2.ceturkšņa procentu maksājumi: 0,088 x 475 000 :4 = 10450,00

Kopējā maksājamā summa (At) = Xt + Yt

b) komercbankas B kredīta dzēšanas grafiks

Ceturkšņi

Ct

Xt

Yt

At

1

500000,00

11000,00

20171,71

31171,71

2

479828,29

10556,22

20615,49

31171,71

3

459212,80

10102,68

21069,03

31171,71

4

438143,78

9639,16

21532,55

31171,71

5

416611,23

9165,45

22006,26

31171,71

6

394604,97

8681,31

22490,40

31171,71

7

372114,57

8186,52

22985,19

31171,71

8

349129,38

7680,85

23490,86

31171,71

9

325638,52

7164,05

24007,66

31171,71

10

301630,85

6635,88

24535,83

31171,71

11

277095,02

6096,09

25075,62

31171,71

12

252019,40

5544,43

25627,28

31171,71

13

226392,12

4980,63

26191,08

31171,71

14

200201,04

4404,42

26767,29

31171,71

15

173433,75

3815,54

27356,17

31171,71

16

146077,58

3213,71

27958,00

31171,71

17

118119,58

2598,63

28573,08

31171,71

18

89546,50

1970,02

29201,69

31171,71

19

60344,82

1327,59

29844,12

31171,71

20

30500,69

671,02

30500,69

31171,71


Kopā

123434,2



Anuitātes maksājuma formula:

Anuitātes maksājuma formula,

kur C0 ir kredīta summa,

r - gada procentu likme,

m ir periodu skaits vienā gadā,

k ir kopējais periodu skaits.

Mūsu piemērā: C0 ir Ls 500000, r - 0,088, m ir periodu skaits vienā gadā -4 ceturkšņi, k ir kopējais periodu skaits – 20 ceturkšņi. Ievietojot atbilstošos skaitļus formulā:

Aprēķins

iegūstam kopējo maksājuma summu vienā ceturksnī Ls 31171.71.

No šī maksājuma procentu daļu nosaka pēc parastās formulas, sareizinot procentu likmi par vienu periodu (r/m = 0.088/4) ar kredīta atlikumu.

Piemēram, pirmais procentu maksājums Xt(1) ir Ls 11000,00, kas nozīmē, ka pirmais kredīta maksājums (Yt(1)) ir Ls 20171,71. Maksājuma daļa, kas aiziet kredīta dzēšanai ir kopējā maksājuma un procentu maksājuma starpība.

Procentu maksājums, mūsu piemērā pirmajā ceturksnī (0.088/4) X 500000 = Ls 11000

Pamatsumma, mūsu piemērā pirmajā ceturksnī 31171,71 – 11000 = Ls 20171,71

Secinājums. Mūsu piemērā bankai A samaksāto procentu kopsumma ir 115500 lati, kredīta noformēšanas maksājums ir 5800 lati, tātad, fiziskā persona samaksās bankai 121300 latu par kredīta izmantošanu.

Procentu maksājumu kopsumma, kas ir samaksāta bankai B ir 123434,20 lati, kredīta noformēšanas maksājums ir 5500 lati, tātad, fiziskā persona samaksās bankai par kredīta izmantošanu 128934,20 latu. Tātad, neskatoties uz to, ka bankā A kredīta noformēšanas pakalpojumi maksā dārgāk, lētāks kredīts ir tieši bankā A. Tas ir tāpēc, kā kredīta dzēšana vienādās pamatsummas daļās Yt (lineārā metode) ar vienu un to pašu procentu likmi vienmēr ir lētāka klientam, nekā kredīta dzēšana vienādās kopsummās At (anuitātes metode).

5. Kopsavilkums

Kredīts mūsdienās ir ekonomikas atbalsts, ekonomiskas attīstības neatņemams elements. Kredītu izmanto gan uzņēmumi, gan valstis, valdības, gan atsevišķi pilsoņi.

Kredīts ir naudas līdzekļu aizdevums uz noteiktu laiku.

Privātpersonas var saņemt patēriņa, studentu, „sms’’ kredītus, hipotekārus kredītus, kredītkartes, iespēju kredītu, auto līzingu un overdraftu.

Uzņēmumi (juridiskās personas) var saņemt mikrokredītu, investīciju kredītu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, transporta līzingu, overdraftu, kredītu jauniem uzņēmējiem bez ķīlas un citus.

Tā kā bankas aizdod naudu, lai gūtu peļņu, tad tās arī katrā atsevišķā kredīta izsniegšanas gadījumā lemj par aizdevuma procenta likmi.

Banka var pieprasīt augstāku procenta likmi par aizdevumiem, kas saistīti ar riskantiem pasākumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, lai kompensētu bankas risku tādā gadījumā, kad aizdevums netiek atmaksāts. Tajā pašā laikā ar labu raksturojumu fiziskai vai juridiskai personai bankas var piedāvāt kredītu ar zemāku procenta likmi. Abos gadījumos darbojas tirgus faktori, kas galu galā arī izšķir aizdevuma procenta likmes lielumu.

Lai izvēlētos vislētāko kredītu, fiziskai personai nepieciešams risināt:

  • Kāda summa ir nepieciešama?
  • Uz kādu laiku var paņemt kredītu lai tas nebūtu apgrūtinošs?
  • Ko var piedāvāt bankai kā garantiju?
  • Kāda procentu likme jums būs izdevīgāka - mainīga vai fiksēta?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir atkarīgas no Jūsu kredīta ņemšanas vajadzībām un no situācijas tirgū un mazāk nosāka kredīta „cenu”.

  • Kādu kredīta atmaksāšanas veidu izvēlēties- atmaksāt kredītu vienādās pamatsummas daļās, vai izmantojot anuitātes metodi? (skatīt piemēru).

Atbilde uz šo jautājumu nosāka, kādu kredītu Jūs izvēlēsieties - lētāko vai dārgāko. Kredīta dzēšana vienādās pamatsummas daļās Yt (lineārā metode) ar vienu un to pašu procentu likmi vienmēr ir lētāka klientam, nekā kredīta dzēšana vienādās kopsummās At (anuitātes metode).

6. Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

1. Nosauciet kredītu veidus, kas ir pieejami juridiskām personām

2. Nosauciet kredītu veidus, kas ir pieejami fiziskām personām

3. Kas ir fiksētā un peldošā kredīta procentu likme?

4. Kuru kredīta atmaksas veidu izdevīgāk izvēlēties klientam- lineāro vai anuitāti?


Uzdevums. Izmantojot par paraugu sniegto piemēru, sastādiet kredītu atmaksāšanas grafikus (lineārai kredīta atmaksāšanai un anuitātes kredīta atmaksāšanai), ja klients ņem 30 000 latus, kredītu atmaksā katru mēnesī (tātad, periods ir mēnesis, gadā ir 12 periodi!), procentu likme ir 8,5% gadā, kredīta termiņš ir 5 gadi.

7. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Ilona Briede, Rita Liepiņa „Bankas noguldījumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole”, Rīga. Turība, 2007.

2. http://www.kreditiem.lv/lv/zinas/?ln=1

3. http://www.llda.lv/faktorings/kas.html

4. http://www.bbp-net.com/ru/cat/72/

5. http://www.swedbank.lv/pakalp/

6. http://dzivoklis.lv/texts/interest_rates

7.2. Izdevīgākā noguldījuma izvēles kritēriji

Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Biznesa ekonomikas pamati prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā. 

Tēmas saturs ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās noguldījumu būtību, to veidus, kas ir vienkāršie un saliktie procenti, varēs no vairākiem piedāvājumiem izvēlēties izdevīgāko noguldījuma veidu. Tēmas loģiskais turpinājums ir sniegts 20.4. tēmā „Vienkāršo un salikto procentu aprēķins noguldījumiem”.

 Īpaša uzmanība ir pievērsta terminu definīcijām. Ja literatūrā ir atrodamas dažādas terminu definīcijas, tad tās visas ir sniegtas, lai skolotājs varētu izvēlēties audzēkņu sagatavotības līmenim, kā arī stundas mērķim piemērotākās definīcijas..

 Piemērs, kas ir sniegts tēmas nobeigumā, ļauj izrēķināt, kurš noguldījuma piedāvājums ir izdevīgāks klientiem.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

1. Noguldījuma jēdziens. Noguldījumu veidi

Depozīti (noguldījumi) ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem ieguldījumu veidiem. Augstā prognozējamība ir viena no depozītu priekšrocībām – tiklīdz nauda tiek ievietota depozītā ir precīzi zināmi gan sagaidāmie peļņas procenti, gan tas, kad tie tiks izmaksāti. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Apskatīsim iespējamās noguldījuma jeb depozīta definīcijas.

Depozīts:

1) naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem; [2]

2) maksājums, kas tika sniegts kā garantija tam, ka saistības tiks izpildītas; [4]

3) nauda, kas tika ieguldīta bankā; [4]

4) nauda vai tās ekvivalents, kas tiek noguldīts bankā drošai glabāšanai, vai kā nodrošinājums, vai arī procentu uzkrāšanai. [3]

Atkarībā no noguldījuma termiņa pastāv:

1) īstermiņa noguldījumi;

2) ilgtermiņa noguldījumi.

Īstermiņa noguldījumi - noguldījumi ar termiņu līdz vienam gadam, bet vispopulārākie uzņēmumu vidū ir noguldījumi ar termiņu līdz vienam mēnesim. Bankas piedāvā arī speciālus krājkontus uzņēmumiem, izmantojot kurus, klientam iepriekš jāpaziņo par naudas izņemšanu, vai arī, samaksājot komisiju, līdzekļi kļūst pieejami uzreiz. Par termiņu, kas nav bankas cenrādī, uzņēmumam ir jāvienojas atsevišķi. Parasti lielākām summām bankas piedāvā arī individuālās procentu likmes. Noguldījumu parasti var izmantot kā ķīlu īstermiņa kredīta saņemšanai.

Ilgtermiņa noguldījumi – noguldījumi ar termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Tie mēdz būt ar procentu izmaksu termiņa beigās vai arī biežāk. Izmantojot ilgtermiņa depozītus, klientam svarīgi zināt komisijas apmēru (soda naudu) par pirmstermiņa līdzekļu izņemšanu jeb līguma laušanu. Ilgtermiņa tāpat kā īstermiņa noguldījumi var būt dažādās valūtās un uz dažādiem termiņiem. Nestandarta nosacījumus vai procentus par lielākām summām bankas nosaka individuāli.

Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

1) pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku;

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, visi ienākumi no noguldījumiem (no gūtajiem peļņas procentiem) tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā. Ar nodokli tiek aplikti arī noguldījumi, kas izveidoti iepriekšējos gados un kuriem procentu izmaksa paredzēta sākot no 2010.gada 1.janvāra. Banka ietur nodokli procentu izmaksas brīdī.

Pieprasījuma noguldījumus (krājkontus) gan privātpersonām, gan uzņēmumiem piedāvā šīs komercbankas: PrivatBank, Parex banka, Latvijas Biznesa banka, Komercbanka Baltikums, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Krājbanka, Rietumu Banka, Baltic International Bank, SMP Bank, Norvik banka, Trasta Komercbanka, GE Money Bank, Danske Bank Latvijas filiāle, Aizkraukles banka, DnB NORD banka, Swedbank, SEB banka, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, Latvijas pasta banka, UniCredit Bank.

Termiņnoguldījumus piedāvā atvert tādas pašas bankas, kas tika minētas iepriekš, kā arī B.I.G. Pank AS Latvijas filiāle, SMP Bank, LTB Bank, Handelsbanken Latvijas filiāle, VEF banka, Baltic International Bank.

Strukturētais noguldījums jeb depozīts – termiņnoguldījuma paveids, kas sniedz iespēju droši noguldīt naudu un vienlaikus pelnīt vairāk nekā ar tradicionālajiem depozītiem. Termiņa beigās ieguldītāji saņem 100% no noguldītās pamatsummas, bet depozīta peļņa ir atkarīga no tā, kā cēlies vai krities kāds no pasaules biržas indeksiem, vērtspapīriem, valūtu kursiem, kuriem tiek piesaistīta depozīta peļņa. Šos depozītus nevar papildināt.

Strukturētie ieguldījumi iedalās sīkāk atkarībā pēc piesaistes dažādiem indeksiem utt. Indeksa vērtība tiek fiksēta termiņa sākumā un termiņa beigās. Ja termiņa beigās tā vērtība ir pieaugusi, ieguldītāji saņem daļu no kopējās peļņas. Tādējādi potenciālais ienākums labas izaugsmes laikā var būt pat vairāk nekā 20%.

Tabula. Noguldījuma veidu salīdzinājums

Nosaukums

Procentu likme

Naudas izņemšana

(bez soda naudas)

Iemaksu veikšana

IIN piemērošana (10%)

Pieprasījuma noguldījums

Mazākā nekā termiņnoguldījumam

Pēc nepieciešamības

Var veikt


Termiņnoguldījums uz noteikto laiku

Lielākā nekā pieprasījuma noguldījumam

Pēc līguma termiņa beigām

Var veikt


Strukturētais noguldījums

Piesaistīta noteiktam pasaules biržas indeksam

Pēc līguma termiņa beigām

Veikt nevar


Apdomājot iespēju izveidot noguldījumu, ir vērts pievērst uzmanību banku īpašajiem piedāvājumiem: paaugstinātām procentu likmēm, dāvanām, loterijām u.c. Tuvojoties konkrētiem svētkiem, bankas var piedāvāt īpaši izdevīgus „Līgo depozītus” (piem., Norvik banka), „Lieldienu depozītus” (piem., Swedbank), „Ziemassvētku depozītus” (piem., SEB banka) u.c.

2. Noguldījuma izvēles kritēriji

Labāka noguldījuma izvēle var radīt dažādas grūtības, jo cilvēki ne vienmēr var uzreiz saprast, kurš no visiem banku piedāvātajiem depozītiem tiem būs visizdevīgākais. Pastāv vairāki padomi, sekot kuriem ir nepieciešams, lai pareizi noteiktu visoptimālāko noguldījuma veidu. Viens no tādu padomu autoriem ir populāras grāmatas par privātajām finansēm „Banka uz 100%” autors Vladimirs Avdeņins. Savā grāmatā viņš dod sekojošus padomus jeb soļus, kurus jāveic noguldītājam:

· jānoteic, kāds būs noguldījuma termiņš;

· jāizvēlas noguldījuma veidu;

· jāizvēlas valūtu, kurā būs noguldījums;

· jāizvēlas labāku banku savām noguldījumam;

· nav jātic visām reklāmām par noguldījumiem;

· obligāti jāizlasa noguldījuma līgumu;

· noformējot noguldījumu, jāuzzina par komisijas maksām.

Lai saprastu kāpēc šie soļi ir tik svarīgi, tālāk katrs no tiem tiek apskatīts atsevišķi.

2.1. Noguldījuma termiņš

Šī soļa mērķis ir atbildēt uz jautājumu, pēc kura laika noguldītie naudas līdzekļi kļūs nepieciešami. Atbildot uz šo jautājumu, tiks noteikts noguldījuma termiņš. Mūsdienās bankas piedāvā jebkura ilguma depozītus (uz mēnesi, ceturksni, gadu vai uz vairākiem gadiem). Pastāv pat tāds noguldījuma veids, kuru noguldītājs var pārtraukt jebkurā brīdī, kad nauda būs nepieciešama. Izpildīt šo soli ir ļoti vienkārši, jo, piemēram, ja ir zināms, ka nauda būs vajadzīga pēc 48 dienām (vai pēc jebkura cita termiņa), tad banku vairākumā būs iespējams noguldīt naudu tieši uz 48 dienām (vai uz jebkuru citu termiņu).

Tomēr nav ieteikts vienmēr saistīt nākotnes nepieciešamību pēc naudas ar depozīta termiņu. To var pamatot ar faktu, ka depozītiem ir ļoti daudz veidu, un noguldītajam atliek tikai izvēlēties sev piemērotāku.

2.2. Noguldījuma veids

Parasti, neatkarīgi no bankas vai nosaukuma, noguldījumus var sadalīt trīs veidos:

  1. klasiskais depozīts, kad noguldītājam nav iespējas veikt papildus iemaksas kontā vai izņemt naudas līdzekļus no tā;
  2. depozīts ar iespēju papildināt kontu, kad noguldītājam ir atļauts veikt papildus iemaksas kontā, bet nav iespējas izņemt naudas līdzekļus;
  3. depozīts ar papildināšanas un daļējas izņemšanas iespēju, kad noguldītājam ir atļauts gan papildināt kontu, gan izņemt no tā naudas līdzekļus.

 Noguldījuma veida izvēle ir atkarīga no noguldījuma mērķa. Parasti, atvērot depozītu, noguldījuma galvenais mērķis ir gūt iespējami lielākus ieņēmumus no saviem līdzekļiem. Tomēr šie ieņēmumi pakļaujas vienam likumam: jo lielāka ir iespēja regulēt naudas līdzekļus savā kontā, jo mazākus procentus maksās banka. Līdz ar to var secināt, ka vislielākie ieņēmumi ir klasiskajam depozītam, mazākie tie ir depozītam ar iespēju papildināt kontu, bet vismazākie tie ir depozītam ar papildināšanas un daļējas izņemšanas iespēju.

Ja nauda kādu brīdi noteikti nebūs vajadzīga un par to uz šo laiku var aizmirst, tad labāk ir izmantot pirmo depozītu veidu. Ja mērķis ir naudas uzkrāšana kontā bez tās izņemšanas, tad optimālākais ir otrais depozītu veids. Bet trešo veidu ir jāizmanto, kad nav pārliecības, ka noteiktajā brīdī nauda nebūs vajadzīga, kā arī, vēloties dažreiz papildināt savus līdzekļus kontā.

2.3. Noguldījuma valūta

Ja noguldījuma uzdevums ir sasniegt maksimālus ieņēmumus, tad ir ieteicams izvēlēties valūtu, pamatojoties uz savu viedokli par šīs valūtas un procentu likmju (noguldījumiem šajā valūtā) perspektīvu. Ja, piemēram, tiek uzskatīts, ka nākotnē dolārs kļūs dārgāks attiecībā pret latu, tad jāizvēlas noguldījumu dolāros. Pie tam pastāv iespēja noguldītājiem izveidot depozītus dažādās valūtās.

2.4. Bankas izvēle

Veikt šo izvēli ir ļoti vienkārši, ja noguldījuma summa ir mazāka par valsts garantēto atlīdzību noguldītājiem (tādu depozītu ir vairākums). Latvijā šī summa ir noteikta „Noguldījumu garantiju likumā”. Likumā ir paredzēts, ka atlīdzība vienam noguldītājam ir vienāda ar garantētā noguldījuma apmēru, bet nav lielāka par 50000 eiro (aptuveni 35000 latu). [1] Šīs garantijas nozīmē, ka valsts kompensēs visu garantēto noguldījuma summu bankas kraha rezultātā. Līdz ar to, ņemot vērā, ka nav nepieciešamības uztraukties par bankas bankrotu, noguldītājam ir vienkārši jāmeklē banka, kura būs gatava maksāt lielākus procentus par noguldījumu noteiktajā valūtā.

Ja vēlama noguldījuma summa tomēr ir lielāka par valsts garantēto atlīdzību, tad noguldītājs var izvietot depozītus vairākās bankās, līdz ar ko katra depozīta summa būs garantēta.

2.5. Depozītu reklāmas

Bieži izdevīgākā noguldījuma meklējumos noguldītājam vajag izpētīt vairākus banku reklāmu piedāvājumus. Tomēr ir ieteikts pret šo reklāmu uzturēties skeptiski un uzmanīgi analizēt noguldījuma noteikumus un procentu likmes.

2.6. Noguldījuma līgums

Depozītu bankā būs iespējams atvērt tikai, kad tiks parakstīts noguldījuma līgums. Pirms parakstīšanas šo līgumu ir uzmanīgi jāizlasa, jo tas nosaka visas noguldītāja attiecības ar banku attiecībā pret naudas līdzekļiem depozītā. Noguldījuma līgumā tiek noteiktas tādas lietas kā procentu likme, naudas līdzekļu papildināšanas un izņemšanas iespējas, sankcijas par depozīta līguma laušanu pirms termiņa u.c. Viens no nerakstītiem likumiem, kas var attiekties uz noguldījuma līgumu, un kuru obligāti jāievēro, ir sekojošs: jo mazāki ir burti, jo uzmanīgāk ir jālasa līguma tekstu.

Parasti bankas publicē noguldījuma līgumu tekstus savā mājas lapā. Ja līguma teksta tur nav, tad ir iespējams paprasīt bankai to atsūtīt uz e-pastu. Tādā veidā noguldītājs var izlasīt šo līgumu vēl pirms bankas apmeklējuma.

2.7. Komisijas maksas

Atvērot depozītu bankā, svarīgi ir uzzināt par bankas tarifiem dažādām operācijām, jo tie var ietekmēt noguldītāja ieņēmumus no naudas līdzekļu izvietošanas. Grūtības šajā jautājumā var radīt tas, ka ne visas komisijas ir noradītas noguldījuma līgumā. Komisiju daļa var būt noslēpta bankas tarifos pie fizisko personu kontu operācijām. Līdz ar to noguldītājam ir ļoti svarīgi izpētīt šos tarifus, lai zinātu cik papildu naudas un par kādām operācijām banka varēs paņemt.

2.8. Informācijas avoti izdevīgāko noguldījumu meklēšanai

Lai atrastu izdevīgāku noguldījuma iespēju, var izmantot dažādus avotus. Pirmkārt, tas ir internets. Dažās mājas lapās (piemēram, www.visasbankas.lv) var iegūt informāciju par vairāku banku procentu likmēm, dažādām komisijām u.t.t. Bet ir jāatceras, ka ļoti bieži internetā izvietoti noguldījumu piedāvājumi nav visizdevīgākie.

Otrkārt, var lasīt finanšu presi, piemēram, laikrakstu „Dienas bizness”, žurnālu „Kapitāls” u.c.

Treškārt, var vienkārši apskatīties apkārt. Noguldītājs droši vien nebrauks citā pilsētā, lai izveidotu depozītu. Tātad ir jāpievērš uzmanību tuvumā esošajām bankām. Ir ieteicams apmeklēt šīs bankas, izpētīt šo banku reklāmu un uzzināt par noguldījuma nosacījumiem tajās.

3. Vienkāršie un saliktie procenti

Veicot noguldījumu, svarīgi ir prast aprēķināt procentus no tā. Noguldījuma procentu prognozēšana ir viena no prātīgas finanšu vadības neatņemamām daļām.

Lai aprēķinātu šos noguldījuma procentus, tiek izmantotas divas formulas:

1) vienkāršo procentu formula;

2) salikto procentu formula.

Procentu aprēķināšana ar iepriekšminētajām formulām tiek veikta, izmantojot peldošu vai fiksētu likmi. Fiksētā likme ir tad, kad tā ir noteikta noguldījuma līgumā un paliek nemainīga līdz noguldījuma termiņa beigām.

Turpretī peldošā likme ir tad, kad noguldījuma līgumā sākotnēji noteiktai likmei ir iespēja mainīties. Šīs likmes var mainīties dažādu apstākļu dēļ: refinansēšanas likmes izmaiņu dēļ, valūtas kursa izmaiņu dēļ u.c.

Lai aprēķinātu procentus, ir nepieciešams zināt sekojošus noguldījuma parametrus:

· noguldījuma summu;

· izvēlēta noguldījuma procentu likmi;

· procentu pieskaitīšanas cikliskumu (katru dienu, katru mēnesi u.t.t.);

· noguldījuma termiņu;

dažreiz arī procentu likmes veidu (fiksēts vai peldošs).


3.1. Vienkāršo procentu formula

Vienkāršo procentu formulu pielieto, ja procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma tikai termiņa baigās. Vienkāršo procentu formula neparedz procentu kapitalizāciju. Izvēloties noguldījuma veidu, ir jāpievērš uzmanību procentu pieskaitīšanas kārtībai. Ja noguldījuma summa un termiņš ir lieli, bet banka pielieto vienkāršo procentu formulu, tad tas samazina noguldītāja procentu ieņēmumus. Noguldījuma summa termiņa beigās, izmantojot vienkāršos procentus, tiek aprēķināta pēc 3.1. formulas:

S = P * (1 + (I * t) / (100 * K))   (3.1.)

kur S – noguldījuma summa termiņa beigās,

 I – gadu procentu likme,

 t – dienu skaits, par kuriem tiek pieskaitīti procenti,

 K – dienu skaits kalendārajā gadā (365 vai 366),

 P – noguldījuma sākotnēja summa.

3.2. Salikto procentu formula

Salikto procentu formulu pielieto, ja procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma pēc vienādiem laika periodiem (katru dienu, mēnesi u.t.t.), un šie procenti tiek pieskaitīti pie noguldījuma, t.i., salikto procentu aprēķināšana paredz procentu kapitalizāciju (procentu pieskaitīšana procentiem). Noguldījuma summa termiņa beigās, izmantojot saliktos procentus, tiek aprēķināta pēc 3.2. formulas:

S = P * (1 + (I * j) / (100 *K))n   (3.2.)

kur I - gadu procentu likme,

j – kalendāro dienu skaits periodā, kuru beigās banka veic aprēķināto procentu kapitalizāciju,

K - dienu skaits kalendārajā gadā (365 vai 366),

P - noguldījuma sākotnēja summa,

n – aprēķināto procentu kapitalizācijas operāciju skaits noguldījuma laikā.

3.3. Vienkāršo un salikto procentu salīdzināšana

Lai noteiktu kādas būs atšķirības ieņēmumos pie vienkāršajiem un saliktajiem procentiem, var apskatīt piemēru.

Piemērs.

Pirmajā situācijā pieņemsim, ka sākotnēja noguldījuma summa (P) ir 5000 Ls, noguldījuma termiņš (t) ir 1 gads jeb 365 dienas, un procentu likme (I) ir 10% gadā (fiksētā likme). Līdz ar to, rēķinot ar vienkāršajiem procentiem, summa noguldījuma beigās (S) būs vienāda ar:

S = 5000 * (1 + (10 * 365) / (365 * 100)) = 5500 Ls.(3.3.)

Izmantojot šos pašus nosacījumus, kā arī pieņemot, ka procenti tiek aprēķināti katru mēnesi (j = 30 dienas, un līdz ar to n = 12), noguldījuma summa perioda beigās (pēc 1 gada) pie saliktajiem procentiem būs vienāda ar:

S = 5000 * (1 + (10 * 30) / (100 * 365))12 = 5516.07 Ls. (3.4.)

Ir redzams, ka starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir 16.07 Ls.

Otrajā situācijā apskatīsim šos pašus nosacījumus, bet nauda tiek noguldīta uz 3 gadiem. Ja noguldījuma termiņš būs 3 gadi jeb 1095 dienas (n=36), tad summas pie vienkāršajiem un saliktajiem procentiem būs attiecīgi:

S = 5000 * (1 + (10 * 1095) / (365 * 100)) = 6500 Ls. (3.5.)

un

S = 5000 * (1 + (10 * 30) / (365 * 100))36 = 6713.49 Ls. (3.6.)

Starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir vienāda ar 213.49 Ls.

Un, beidzot, trešajā situācijā pieņemsim, ka nosacījumi būs tādi paši kā otrajā situācijā, bet procentu likme būs 15% gadā. Tātad noguldījuma summas perioda beigās būs:

S = 5000 * (1 + (15 * 1095) / (365 * 100)) = 7250.00 Ls. (3.7.)

S = 5000 * (1 + (15 * 30) / (365 * 100)) = 7772.25 Ls. (3.8.)

Šajā situācijā starpība starp noguldījuma summām perioda beigās ir vienāda ar 522.25 Ls.

Apkopojot augstāk minētus piemērus (trīs situācijas), var secināt, ka salikto procentu izmantošana nodrošina noguldītājam lielākus ieņēmumus (salīdzinot ar vienkāršajiem procentiem), un, jo lielāka būs noguldījuma summa, procentu likme un noguldījuma termiņš, jo lielāka būs šo ieņēmumu starpība (starp salikto un vienkāršo procentu summām).

4. Kopsavilkums.

Depozīti (noguldījumi) ir viens no vienkāršākajiem un Latvijā visplašāk lietotajiem ieguldījumu veidiem. Depozīti tiek uzskatīti par visdrošāko un „lētāko” krāšanas veidu.

Depozīts ir naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.

 Noguldījumu veidi pēc LR Kredītiestāžu likuma ir:

· pieprasījuma noguldījumi jeb krājkonti - uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

· termiņnoguldījumi:

o uz noteiktu laiku;

o uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, visi ienākumi no noguldījumiem (no gūtajiem peļņas procentiem) tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā. Ar nodokli tiek aplikti arī noguldījumi, kas izveidoti iepriekšējos gados un kuriem procentu izmaksa paredzēta sākot no 2010.gada 1.janvāra. Banka ietur nodokli procentu izmaksas brīdī.

Izvēloties noguldījuma veidu un tā ienesīgumu, noguldītājam:

· jānoteic, kāds būs noguldījuma termiņš;

· jāizvēlas noguldījuma veidu;

· jāizvēlas valūtu, kurā būs noguldījums;

· jāizvēlas labāku banku savām noguldījumam;

· nav jātic visām reklāmām par noguldījumiem;

· obligāti jāizlasa noguldījuma līgumu;

· noformējot noguldījumu, jāuzzina par komisijas maksām.

Ja klients nogulda naudu termiņnoguldījumā, izdevīgāk slēgt līgumu, kurā ir paredzēts uzkrājuma aprēķins, izmantojot saliktos procentus (skatīt piemēru).

5. Jautājumi un uzdevumi - pārbaudi sevi pats!

  1. Kas ir depozīts jeb noguldījums?
  2. Kādi ir noguldījuma veidi?
  3. Ar cik lielu nodokli tiek aplikti ienākumi no noguldījumiem?
  4. No kā ir atkarīga peļņa strukturēta noguldījuma gadījumā?
  5. Kādas darbības ir jāizpilda, lai izvēlētos optimālāku noguldījuma veidu?
  6. Kādi var būt noguldījumu veidi pēc iespējas regulēt naudas līdzekļus kontā?
  7. Kāpēc bankas izvēles jautājums ir ļoti viegli atrisināms?
  8. Kur var meklēt informāciju par dažādām noguldījuma iespējām?
  9. Kādos veidos var tikt aprēķināti noguldījuma procenti?
  10. Kurš no noguldījumu procentu aprēķināšanas veidiem parasti ir izdevīgāks noguldītājam?
  11. Kādi faktori palielina starpību starp ar dažādām metodēm aprēķinātajām noguldījuma summām noguldījuma termiņa beigās?

Uzdevums. Izmantojot sniegta piemēra paraugu, izrēķiniet noguldījuma uzkrājumu, izmantojot vienkāršo un salikto procentu metodi, ja sākotnēja noguldījuma summa (P) ir 6000 Ls, noguldījuma termiņš (t) ir 1 gads jeb 365 dienas, un procentu likme (I) ir 8% gadā (fiksētā likme).

6. Izmantotās literatūras un avotu saraksts

  1. Fizisko personu noguldījumu garantiju likums: LR likums [Elektroniskais resurss]/ Latvijas Vēstnesis. - www.likumi.lv - Skatīts 20.05.2010
  2. Kredītiestāžu likums: LR likums [Elektroniskais resurss] / Latvijas Vēstnesis. - www.likumi.lv - Skatīts 20.05.2010.
  3. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm. [Elektroniskais resurss ]/ LZA Terminoloģijas Komisija. - http://termini.lza.lv - Skatīts 20.05.2010.
  4. Banking Terms. [Elektroniskais resurss ] / Banking Terms. http://www.bankingterms.biz/ - Skatīts 20.05.2010.
  5. Ieguldījumu veidi. [Elektroniskais resurss ] / Latvijas Komercbanku asociācija. - http://www.visasbankas.lv/lv/2/41/ - Skatīts 20.05.2010.
  6. Noguldījumi. [Elektroniskais resurss ] / Visas Bankas. - http://www.visasbankas.lv/lv/2/41/ - Skatīts 20.05.2010.