1. ZEME UN DEBESIS. Elektroniskā grāmata

Sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārajā orbītā, kuras augstums virs Zemes ir 35800 km. Šādā orbītā esošs pavadonis veic vienu apriņķojumu tieši vienā diennaktī, līdz ar to pavadoņa stāvoklis attiecībā pret Zemi nemainās. Tas ir ļoti izdevīgi, jo, raugoties no Zemes, pavadoņa stāvoklis nemainās. Tas it kā "karājas" debesīs vienā punktā un var ērti pārraidīt sakaru signālus uz Zemi. Šajā orbītā atrodas, piemēram, satelīttelevīzijas pavadoņi.

Tos pavadoņus, kuru uzdevums ir vākt informāciju par Zemi (meteoroloģiskos, Zemes izpētes, utml.), parasti palaiž riņķveida polārajā orbītā, kas šķērso Zemes polu apvidus. Šāds pavadonis, Zemei griežoties, var secīgi pārlūkot visus zemeslodes virsmas apgabalus. Šo pavadoņu orbītas augstums ir daži simti kilometru.

Aptuveni 20 000 km augstumā virs Zemes riņķo Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pavadoņi. Šo pavadoņu raidītos signālus uz Zemes uztver speciāla iekārta, kas ar dažu metru precizitāti nosaka savu atrašanās vietu. Šo informāciju attēlo koordinātu veidā vai parāda kartē. Vēl iespējams uzzināt savu kustības ātrumu, veikto maršrutu un citas noderīgas ziņas. GPS uztvērējs ir atsevišķa ierīce vai tas ir iebūvēts, piemēram, mobilajā telefonā. Pašlaik izmanto GPS pavadoņus, kas pieder ASV, bet jau 2014. gadā sāks darboties Eiropas navigācijas pavadoņu sistēma Galileo.

Animētajā attēlā parādītas GPS pavadoņu orbītas un uztvērējs uz rotējošās Zemes. GPS uztvērējs normāli funkcionē, ja tā atrašanās vietā redzami vismaz 4 pavadoņi (visible sat). Vikipēdijas attēls

Par pavadoņu orbītām lasi vēl: projektā "Astronomija tīklā"

Par GPS pavadoņiem lasi vēl: Vikipēdijā

Apskati animācijās pavadoņa kustību ģeostacionārajā orbītā un polārajā orbītā. Ritini lapu uz leju un uzklikšķini uz atbilstošās animācijas.

• Vai viens pavadonis ģeostacionārajā orbītā var nodrošināt sakarus uz visas zemeslodes?

• Vai viens pavadonis polārajā orbītā var novērot visu zemeslodes virsmu?