Spriedumi un pierādījumi. Teorija.

Pēc secinājuma rakstura un īpatnībām izšķir trīs slēdzienu veidus:

1) deduktīvie slēdzieni

2) induktīvie slēdzieni

3) slēdzieni pēc analoģijas.

Neapšaubāmos jeb deduktīvos slēdzienos no lielākas vispārīguma pakāpes zināšanām virzās uz mazākas vispārīguma pakāpes zināšanām. Virzās no vispārējā uz atsevišķo

.

Varbūtīgos jeb induktīvos slēdzienos no vairākiem dotiem atsevišķiem spriedumiem tiek iegūst gala spriedums, kurš ir vispārīgs spriedums. Induktīvs slēdziens dod hipotēzi, kuru pārbauda ar citiem paņēmieniem. Induktīvs slēdziens ir vispārināšana no atsevišķā un vispārējo.

Līdzības (atbilstības) jeb analoģijas slēdzieni ir īpaši slēdziena paveidi, kurus bieži skaidro kā induktīvos slēdzienus. Analoģija saka, ja divi priekšmeti ir līdzīgi pēc vienām pazīmēm, tad var secināt, ka tiem jābūt līdzīgiem arī pēc citām pazīmēm. Analoģija ir vispārināšana no atsevišķā uz atsevišķo, iegūtais slēdziens ir vispārēja rakstura.

Katra jauna sprieduma ieguve slēdziena ceļā  ir sarežģīts loģisks (daļēji arī psiholoģisks) process. Tomēr tajā var izdalīt tā sauktos loģikas pamatlikumus.