1. ZEME UN DEBESIS. Elektroniskā grāmata

Tumšā bezmēness naktī pie debess ar neapbruņotu aci vienlaikus var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes. Spožākās zvaigznes veido noteiktas figūras, kuras sauc par zvaigznājiem. Zvaigznājus cilvēki sāka atšķirt jau senos laikos un deva tiem dažādu dzīvnieku nosaukumus vai mītisku varoņu vārdus. Viens no senākajiem zvaigznājiem ir Lielais Lācis (Lielie Greizie Rati). Pavisam pie debess ir 88 zvaigznāji, Latvijā var redzēt nedaudz vairāk par pusi no tiem. Taču zvaigznājā ietilpst ne tikai spožākās zvaigznes. Zvaigznājs ir debess sfēras apgabals ar noteiktām robežām, kurā ietilpst visas tajā esošās zvaigznes un citi objekti. Debess sfēra ir ap novērotāju apvilkta iedomāta sfēra, uz kuras virsmas „izvietoti” debess spīdekļi (patiesībā spīdekļu attālums no Zemes var būt ļoti atšķirīgs). Debess sfēru divās daļās dala debess ekvators.

Par zvaigznājiem lasi vēl: Vikipēdijā, projektā "Astronomija tīklā"

Andromedas zvaigznāja mitoloģiskais veidols. Vikipēdijas attēls

Lielā Lāča zvaigznāju (angliski - Big Dipper) var izmantot kā savdabīgu astronomisko pulksteni. Zvaigznāja novietojums attiecībā pret horizontu mainās dažādos diennakts laikos un dažādos gadalaikos. Izpēti animācijā Lielā Lāča kustību. Datumu izvēlas ierakstot lodziņā vai pārvietojot bultiņu ar trijstūri. Laiku izvēlas, ierakstot lodziņā vai pārvietojot pulksteņa rādītājus.

• Kurā datumā plkst. 21.00 zvaigznājs atrodas viszemāk?
• Kurā gadalaikā vakaros zvaigznājs atrodas visaugstāk?