Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)

Valūtas maiņa ir bankas pakalpojums, kas dod iespēju klientiem mainīt vienu valūtu pret citu pēc bankas noteiktā valūtas kursa.

Piemērs.

Piemēram, bankas klientam ir jāsamaksā darījuma partneram10 000 ASV dolāru.

·         Klients lūgs banku pārdot viņam 10 000 ASV dolāru. Ir būtiski saprast, ka tad, ja klients pērk valūtu, banka to pārdod.

·         Kad banka ir piekritusi pārdot 10 000 ASV dolāru, tā informē klientu par darījuma valūtas kursu. Ja bankas pārdošanas kurss ir, teiksim, $1 = Ls 0,5900, banka pieprasīs no klienta

10000 $ x 0,5900 = Ls 5900

Līdzīgi, klients var lūgt savu banku pirkt no viņa dolārus. Tā kā klients pārdod valūtu bankai, banka valūtu pērk.

Ja banka nosaka valūtas pirkšanas kursu $1 = Ls 0,5850, tad banka klientam samaksās:

10 000 $ x 0,5850 = Ls 5850

Banka vienmēr pērk valūtu pēc zemāka kursa, bet pārdot pēc augstāka, jo bankai ir jāgūst peļņa no valūtas pirkšanas un pārdošanas.

Peļņu nodrošina, nosakot atšķirīgus valūtas pirkšanas un pārdošanas kursus. Tātad, ja banka iepirktu no kāda klienta noteiktu daudzumu ārvalsts valūtas un tad pārdotu to citam klientam, banka otrajam klientam pieprasītu maksāt lielāku summu (latos) par to summu, kādu banka ir samaksājusi pirmajam klientam, pērkot no viņa šo valūtas daudzumu. Summas starpība ir peļņa. Piemēram, iepriekšējā piemērā izmantotie skaitļi rāda, ka banka pārdod ASV dolārus par Ls 5900, bet pērk to pašu daudzumu dolāru par Ls 5850, tādējādi iegūstot peļņu 50 latu apmērā.

            Protams, no peļņas bankām ir jāsedz arī ar valūtas operācijām saistītie izdevumi, tāpēc atlikusī peļņa nav tik liela, kā varētu likties pirmajā brīdī. (4)