Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)

Pamatojoties uz Latvijas Darba likumu, izšķir laika un akorda darba algu; otrā dažādos izziņas materiālos tiek definēta arī kā gabaldarba alga.

Kā pirmā un populārākā tiek izdalīta laika darba alga, kas ir darba algas praktiska forma, kas ārēji maskē darba algas ekonomisko būtību; tā ir kā darba spēka cena. Ārēji liekas, ka tiek apmaksāts noteikta ilguma darbs, ka runa ir par darba cenu stundā, dienā, nedēļā, mēnesī, gadā. Darba alga kā ienākums saistās ar to jaunradi un pakalpojumu, ko sabiedrība un tautsaimniecība kopumā saņem, izmantojot darbaspēka resursus. Šai sakarībā laika darba algas lielums saistīts ar darbinieka specialitāti, kvalifikāciju, darba atdevi. Laika darba alga kā jebkura cita darba algas forma ir darba spēka cena un kā tāda tirgus ekonomikas kategorija.

Laika darba alga:

·         alga, kas darbiniekam tiek noteikta par mēneša darbu, veicot noteikta amata pienākumus. [2]

Laika darba alga parasti tiek maksāta uzņēmuma pārvaldes un budžetiestāžu darbiniekiem; [2]

Laika darba apmaksa var tikt noteikta kā darbinieka mēneša alga vai arī sniedzot licencēta, sertificēta speciālista konsultatīva rakstura pakalpojumus, novērtējums, atzinums, jurista pakalpojumus u.c. pakalpojumus, kuri ir uzrādīti darba līgumā un kuru aprēķina no nostrādāto dienu skaita mēnesī. Ja darba līgums noslēgts apmaksājot padarīto darbu pēc stundu tarifa likmes (samaksa par vienu stundu), apmaksa tiek veikta aprēķinot nostrādātās stundas. [7] Šo darba algas formu lieto, kad jānodrošina augsta darba kvalitāte vai ja darba ritmu nosaka mašīnas.

Ļoti populārs laika algas veids ir amatalga, kas darbiniekam tiek noteikta par mēnešalgu, veicot noteiktus amata pienākumus. Amatalga parasti tiek maksāta uzņēmuma pārvaldes un budžetiestāžu darbiniekiem. [6]

Laika darba priekšrocība:

·         strādniekam ir garantēta noteikta samaksa.

Trūkumi:

·         strādniekam nav iespējas paaugstināt savu darba algu;

·         darbinieks nav ieinteresēts celt sava darba ražīgumu. [2]

Lai daļēji novērstu šos trūkumus, nosaka premiālo laika darba algu, papildinot sākotnējo summu ar prēmijām. [2]