Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)

Darba alga ir daļa no darba samaksas, ko definē kā darbiniekam regulāri izmaksājamo atlīdzību par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. (Darba likums 59. p.)

 Darba samaksa ietver:

·         darba algu;

·         piemaksu par papildu paveiktu darbu (tās apmēru nosaka darba līgumā vai koplīgumā);

·         piemaksu par darbu īpašos apstākļos (tās apmēru nosaka darba līgumā vai koplīgumā);

·         piemaksu par nakts darbu (tai jābūt ne mazāk kā 50% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes);

·         darba līgumā vai koplīgumā noteiktās piemaksas;

·         prēmijas;

·         cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.  [4]

Darba alga dažādos informatīvajos materiālos tiek definēta dažādi, tāpēc darba autores sniegs īsu ieskatu pieejamākos darba algas definējumos. Darba alga ir:

·         darbiniekam katru mēnesi izmaksājamā regulārā atlīdzība par darbu, kas var būt izteikta kā fiksēta vai mainīga (pamat)alga; [1]

·         naudas formā izteikta sabiedrības tīrā ienākuma daļa, kura tiek sadalīta pēc tā darba daudzuma un kvalitātes, ko patērējis katrs darbinieks un kas nonāk viņa personīgajā patēriņā; [3]

·         viens no dzīves līmeņa rādītājiem valstī; [3]

·         samaksa par padarīto darbu, ko darbiniekam var maksāt gan naudā, gan ar materiālām vērtībām vai kombinējot vienu ar otru; [2]

·         kopējā atlīdzība naudā vai natūrā, kas izmaksājama visām algu sarakstā iekļautām personām (tostarp mājās strādājošajiem) par pārskata periodā veiktu darbu neatkarīgi no tā, vai par darbu maksā pēc nostrādātā laika, saražotā apjoma vai kā par gabaldarbu, un neatkarīgi no tā, vai algu izmaksā regulāri vai ne; [9]

·         samaksa par kādā noteiktā laika periodā veikto darbu (laika darba apmaksa vai kā samaksa par padarīto darbu - gabaldarba apmaksa); tā ir aprēķinātā bruto darba alga, no kuras tiek ieturēts sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis; [8]

·         atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu. [4]