Svetlana Saksonova. Komercdarbības formas. Komercdarbības uzskaites un ražīguma novērtēšanas pamati. (e-grāmata)
20.2. Komercdarbības juridiskās formu trūkumi un priekšrocības
20.2.2. Pēdējie grozījumi Komerclikumā
20.2.2.1. Grozījumi par SIA dibināšanas pamatkapitāla lieluma izmaņām
15.aprīlī 2010. gadā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā. Tie paredz, ka turpmāk fiziskas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs dibināt ar pamatkapitālu viens lats. Pamatkapitāls laika gaitā būs jāpalielina līdz 2000 latiem.
Saeima atbalstīja priekšlikumu, ka, dibinot SIA ar atvieglotiem nosacījumiem, valsts nodeva par reģistrēšanu un publicēšanu "Latvijas Vēstnesī" būs jāmaksā nepilnā apmērā, sedzot tikai pakalpojuma pašizmaksu.
SIA ar atvieglotajiem nosacījumiem varēs dibināt ne vairāk kā piecas fiziskas personas, un valdē varēs darboties tikai uzņēmuma īpašnieki. Vienlaikus persona varēs darboties tikai vienā uzņēmumā, kas izveidots ar īpašiem pamatkapitāla nosacījumiem.
Katru gadu no SIA peļņas vismaz 25 procenti būs jāieskaita obligātajā rezervē, kas paredzēta pamatkapitāla palielināšanai vai zaudējumu segšanai. Lai izmaksātu dividendes no peļņas, vispirms ceturtā daļa peļņas būs jāieskaita obligātajā rezervē.
Likumā arī ietverta norma, kas aizsargā šāda SIA partnerus un kreditorus. Ja SIA kļūs maksātnespējīga pirms pamatkapitāls ir sasniedzis 2000 latus, uzņēmuma īpašnieki solidāri atbildēs par starpību. Respektīvi, ja SIA tiek dibināts ar viena lata pamatkapitālu un divu gadu laikā pamatkapitāls palielināts līdz 1500 latiem, bankrota gadījumā uzņēmuma īpašnieki kreditoriem atbildēs ar visu pamatkapitālu un vēl 500 latiem no savas mantas.
20.2.2.2. Grozījumi par zemnieku saimniecību komerciālas formas izmaiņu
Pieņemot Komerclikumu, tika sakārtota normatīvā bāze komercsabiedrībām, bet zemnieku saimniecību turpmāko statusu tas neskāra. Likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”, kas jau kopš 1992. gada reglamentē zemnieku saimniecību darbību, daudzējādā ziņā ir novecojis un ir nepieciešams to mainīt, kā arī daudzām zemnieku saimniecībām ir vienādi nosaukumi. Ministru kabinetā jau ir pieņemts un uz Saeimu nosūtīts projekts jaunam likumam – Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums. Likums nosaka, ka zemnieku saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība. Ja likums tiks pieņemt redakcijā, kādā tā ir šobrīd, tad zemnieku saimniecību īpašniekiem līdz 2010. gada 30. jūnijam jāizlemj, kādā statusā saimniecībai turpmāk darboties un likuma Pārejas noteikumi piedāvā izvēlēties vienu no šādiem variantiem:
- Pieteikt savu uzņēmumu ierakstīšanai komercreģistrā kā SIA.
- Pārveidoties par cita veida komercsabiedrību.
- Kļūt par individuālo komersantu.
Veikt zemnieku saimniecības likvidāciju.