Svetlana Saksonova. Centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika. Komercbanku sistēmas darbība (e-grāmata)

Katra valsts savas teritorijas ietvaros izveido ekonomiski funkcionēt spējīgu saimniecības sistēmu kopumā, veidojot savas valsts tautsaimniecību. Valsts tautsaimniecība sevī ietver visa veida gala preču saražošana un pakalpojumu sniegšana, apvienojot trīs svarīgus tirgus un citus tautsaimniecības sistēmā ietilpstošos objektus.

Par galvenajiem finanšu tirgus dalībniekiem tiek uzskatītas kredītiestādes, no kurām vislielāko īpatsvaru veido bankas. Varētu pat apgalvot, ka 21.gadsimtā bankas ir galvenais finanšu tirgus centrs, kas regulē, stimulē, apgrūtina un piedāvā dažādus pakalpojumus tautsaimniecību tirgus starpniekiem-mājsaimniecībām, uzņēmumiem, ārzemniekiem. Bankas kā finanšu starpnieki pilda svarīgu funkciju nodrošinot naudas resursu pārdali starp nozarēm un reģioniem ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī. Šo funkciju sekmīgi var pildīt tikai attīstīt banku sistēmu ar pietiekošu aktīvu potenciālu. Ir zināms, ka ekonomiskās sistēmas ar vāji attīstītām finanšu starpniecības institūcijām un šauriem finanšu tirgiem nevar nodrošināt efektīvu resursu piesaistes kanālus, bet tas, savukārt, izraisa investīciju līdzekļu(aktīvu) trūkumu tautsaimniecībā. Turklāt šādā situācijā lielie projekti, kuriem ir principiāla nozīme valsts ekonomiskajā izaugsmē, neatradīs kreditēšanas avotus vēl viena iemesla dēļ: to augstā riska pārvaldība nevar tikt nodrošināta, jo trūkst atbilstošie finanšu instrumenti. Jaunu saistību radīšanas process un to apmaiņa pret citu kontrahentu (fiziska vai juridiska persona, kura ir līgumslēdzēja puse) saistībām veido finanšu starpniecības pusi. Komercbankas piedalās naudas kapitāla plūsmas regulēšanas procesā kā starpnieki, apkalpojot sektorus gan ar naudas resursu pārpalikumu, gan ar naudas resursu trūkumu. Piesaistot naudas līdzekļus no dažādiem avotiem, komercbankas rada kapitāla piedāvājumu, ko pieprasa sektori (fiziskas un juridiskas personas), kuri jūt naudas resursu trūkumu, un tādējādi regulē naudas kapitāla plūsmu. Savukārt, centrālās bankas regulējošā darbība ir banku sistēmas stabilitātes sasniegšana, kā arī veicināt mērķtiecīgu banku nozares aktīvu struktūru izveidošanu.[8.]

Izmantojot banku pakalpojumus, var regulēt starptautiskās tirdzniecības attiecības, kas nodrošina daudzu valstu politisko un ekonomisko stabilitāti.