Svetlana Saksonova. Centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika. Komercbanku sistēmas darbība (e-grāmata)
15.1. Centrālās bankas mērķi un funkcijas, monetārā politika
15.1.2. Centrālās bankas mērķi un funkcijas
Centrālās bankas mērķi ir:
· nodrošināt visu banku un finanšu sistēmas funkcionēšanas stabilitāti, nepieļaujot baumas, paniku, banku drudzi un finansiālās krīzes izraisīšanu,
· īstenot valsts monetāro politiku tā, lai nodrošinātu cenu stabilitāti un sekmētu ekonomikas izaugsmi [1,142].
Savukārt, lai centrālā banka spētu pildīt savus mērķus, tā ir izstrādājusi un vadās pēc tās funkcijām, kuras ir:
· naudas emisija,
· valsts zelta un valūtas rezervju glabāšana, lai nodrošinātu nacionālās valūtas stabilitāti,
· ārvalstu valūtas konvertēšana,
· operāciju veikšana naudas tirgū,
· norēķinu kontu apkalpošana valdībai un kredītiestādēm;
· valdības konsultēšana monetārās politikas jautājumos, tās pārstāvēšana ārvalstu institūcijās,
· finansiālo norēķinu vadība un kontrole valstī [1,142].
Centrālās bankas galvenais uzdevums ir darboties naudas tirgū [1,143], jo tieši ar naudas laišanu apgrozībā, tā var veicināt ekonomikas stabilizēšanos dažādās ekonomiskajās situācijās. Naudas tirgus ir tirgus, kurā, līdzsvarojoties naudas pieprasījumam un piedāvājumam, veidojas noteikts procentu likmes lielums ekonomikā (naudas cena) [1,144]. Tātad naudas tirgus sastāv no Naudas piedāvājuma, kuru nosaka centrālā banka un no naudas pieprasījuma, kuru nosaka ienākumi, procentu likmes, finanšu aktīvu portfelis. Savukārt kā naudas tirgus regulēšanas klasiskos instrumentus min valsts vērtspapīru pirkšanu/pārdošanu atklātā naudas tirgū; refinansēšanas kredītu likmes mainīšanu un obligāto naudas rezervju normas mainīšanu.
Tikai centrālajai bankai ir tiesības emitēt nacionālo valūtu, taču tai arī ir jāseko līdzi naudas apgrozībai, lai neizlaistu apgrozībā par daudz naudas, kā rezultātā centrālajai bankai ir jāizstrādā sava monetārā jeb naudas politika. Monetārā politika ir pasākumu kopums, lai ietekmētu naudas piedāvājumu, nodrošinātu kredītu pieejamību un līdzsvaru naudas tirgū [1,146]. Pārsvarā centrālās bankas cenšas īstenot kvantitatīvās naudas teoriju, kuras būtība ir, ka naudas vērtība ir atkarīga no apgrozībā esošās naudas daudzuma. Jo vairāk naudas ir apgrozībā, jo zemāka ir vienas naudas vienības vērtība un otrādi. Tas savukārt ietekmē cenas (ja naudas vienības vērtība samazinās, tad cenas pieaug un otrādi).
Centrālās bankas monetārie instrumenti var būt:
· ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi,
· lombarda kredīti pret valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ķīlu,
· atklātā tirgus operācija,
· darījumi valsts vērtspapīru tirgū
· obligāto naudas rezervju normu jeb rezervju prasības,
· u.c..
Centrālā banka ir kā pēdējais instances kreditors komercbankām. Centrālā banka veic visas operācijas, kas ir saistītas ar valsts budžetu, jo praktiski visi budžeta maksājumi nonāk centrālajā bankā.