Svetlana Saksonova. Fiskālā politika (e-grāmata)

Nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.[1]

Nodokļi ir neatņemama ikvienas valsts sastāvdaļa. Lai gan vairākums cilvēku atzīst nodokļu nepieciešamību, valsts nodokļu sistēma parasti tiek vairāk kritizēta nekā slavēta. Nevienam cilvēkam nepatīk maksāt nodokļus. Nodokļu maksāšana vai nemaksāšana atspoguļojas valsts ekonomikā, tirgus aktivitātēs, budžetā un sociālajā sfērā.

Nodokļu loma ekonomikā:

·         jebkuras valsts budžeta galvenais ienākumu avots ir nodokli. Latvijas budžetā nodokļu ieņēmumi veido ap 80 % no kopējiem ieņēmumiem. Tas dod iespējas uzturēt un attīstīt valsts ekonomiku.

·         Tomēr valdības izdevumu segšana nav vienīga nodokļu funkcija. Dažreiz nodokļi pilda protekcionisma funkciju – aizsarga vietējo tirgu ražotājus no ārzemju konkurences.

·         Kā arī nodokli tiek izmantoti ka kaitīgo darbību aizkavētājs. Piemēram, akcīzes nodoklis ir uzlikts alkoholam un cigaretēm, lai atturētu iedzīvotājus no to lietošanas.

Nodokļi ir valdības būtiskākais līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti budžeta ieņēmumi.