Svetlana Saksonova. Inflācija, tās veidi (e-grāmata)

Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā.

Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā, jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas vienības pirktspēju. Piemēram, ja vidējais cenu līmenis Latvijā 1999.gadā ir pieaudzis par 3,2%, tad par latu 2000.gadā jau var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka dzīve kopumā kļuvusi dārgāka.

Viens no inflācijas iedalījumiem ir inflācijas iedalījums pēc tās avotiem jeb cēloņiem. Šajā gadījumā tiek izšķirti divi inflācijas veidi:

·                     pieprasījuma inflācija (angliski – demand-pull inflation);

·                     izmaksu inflācija (angliski – cost-push inflation).

Pieprasījuma inflācija rodas tad, kad visā ekonomikā kaut kādu iemeslu dēļ pieaug pieprasījums.

Pieprasījuma inflācija stimulē ražošanu un līdz ar to nodarbinātību.

Pieprasījuma inflācijas gadījumā inflācija un bezdarbs mainās pretējos virzienos.

Izmaksu inflācija rodas, kad vienu vai citu iemeslu dēļ paaugstinās produkcijas ražošanas izmaksas.

Izmaksu inflācijas gadījumā inflācija un bezdarbs mainās vienā virzienā.

Inflācijai (gan pieprasījuma, gan izmaksu), graujot makroekonomiskās proporcijas un radot tautsaimniecības nelīdzsvaru, ir tālejošas sekas praktiskajā saimniekošanā.

Inflācijas spirāle. Pirmkārt, tiek iedarbināta inflācijas spirāle: cenas ceļas arvien augstāk un augstāk. Pieņemsim, ka spirāle sākas ar pieprasījuma inflāciju. Cenas pieaug. Naudas pirktspēja samazinās. Lai kompensētu cenu kāpumu, arodbiedrības neatlaidīgi cīnās par algas pieaugumu. Panākumi šajā cīņā izraisa izmaksu inflāciju, jo aug izmaksu elements – darbaspēka cena uzņēmējam. Samazinās peļņā un peļņas norma. Lai kompensētu zaudējumus un noturētos tirgū, pārdevējs spiests paaugstināt cenas. Arodbiedrību atbilde ir adekvāta: jauns algas pieaugums – cenu pieauguma katalizators, tātad izmaksu inflācija, bet jau cenu spirāles augstākā vītnē.

Ja spirāles sākumu saistām ar pieprasījuma inflāciju, tad rezultāts – vispārēja cenu celšanās, kas spirālveidīga arvien pieaug, - būtu tas pats. Cenu pieaugumu neatkarīgi no cēloņa var kompensēt tikai ar jaunu cenu palielināšanu. Cenu spirālei objektīvi jātiecas uz augšu, savijoties pieprasījuma un piedāvājuma inflācijai. Naudas pirktspēja neizbēgami samazinās.