Svetlana Saksonova. Inflācija, tās veidi (e-grāmata)

Ekonomisti vēl joprojām strīdas par inflācijas cēloņiem. Daži no viņiem domā, ka cenas ceļas pārmērīga pieprasījuma rezultātā. Citi apgalvo, ka cenas pieaug, palielinoties izmaksām. Mūsdienās daudzi ekonomisti domā, ka inflācija parādās tad, ja naudas piedāvājumam atļauj augt ātrāk nekā kopējai preču izlaidei.

13.4.1. Pieprasījuma izraisītā inflācija. Cilvēki, kuri šādi izskaidro inflācijas cēloņus, saka, ka cena paaugstināsies, ja kopējais preču un pakalpojumu pieprasījums pārsniegs kopējo preču un pakalpojumu piedāvājumu, pastāvot esošajām cenām.

Šī teorija palīdz izskaidrot inflāciju, kad tautsaimniecībā ir pilnīga nodarbinātība. Pastāvot šādiem apstākļiem, būs ļoti grūti palielināt piedāvājumu, ja pieaugs pieprasījums. Tomēr, ja ir liels nenodarbināta darbaspēka un kapitāla daudzums, tad pieprasījuma pieaugums būtiski neietekmēs cenas. Vairāk preču un pakalpojumu var saražot, iesaistot nenodarbinātos resursus darbā. Tomēr var rasties problēma, ja pieaugošajam pieprasījumam vajadzīgs darbaspēks ar tādu kvalifikāciju, kurai ir nepietiekams piedāvājums. Lai gan liela daļa citas kvalifikācijas strādnieku būs bezdarbnieki, šie nenodarbinātie strādnieki nevarēs aizpildīt brīvās darbavietas.

13.4.2. Izmaksu izraisītā inflācija. Izmaksas ir maksājumi par ražošanas faktoru pakalpojumiem. Pieredze rāda, ka materiālu, darbaspēka un kapitāla cenas var pieaugt arī tad, ja ekonomikā nav pārmērīgas pieprasījums. Ja pasaulē palielinās izejmateriālu cenas, tad ražošanas izmaksas Lielbritānijā pieaugs neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa. Masveidīgs naftas cenu pieaugums septiņdesmitajos gados parādīja, ka valdība nespēj kontrolēt izmaksu paaugstināšanos.

Izmaksas un cenas var arī palielināties, pieaugot netiešiem  nodokļiem, tādiem kā pievienotās vērtības nodokļi, kā arī pieaugot importa cenām, jo pieaug ievedmuitas vai arī samazinās sterliņu mārciņas kurss.

Tie, kas atbalsta izmaksu teoriju, parasti saka, ka darbaspēka izmaksu paaugstināšanās ir galvenais cenu celšanās cēlonis. Algas ir kopējo izmaksu lielākā atsevišķā sastāvdaļa. Kad alga pieaug ātrāk par produktivitāti, darba izmaksas un cenas palielinās. Arodbiedrības pierādījušas, ka tās var panākt algu paaugstinājumu pat tad, ja pastāv diezgan augsts bezdarba līmenis.

13.4.3. Inflācija un naudas piedāvājums. Tā ir vispārēja kļūda jaukt tautsaimniecībā izdevumu daudzumu ar naudas daudzumu. Tā ir kļūda tāpēc, ka laika periodā naudas vienība var vairākas reizes mainīt īpašnieku. Citiem vārdiem sakot, tā var tikt iztērēta vairākas reizes.

Ja vienas sterliņu mārciņas monēta četras reizes maina īpašnieku, tad izdevumu daudzums būs 4 sterliņu mārciņas, bet naudas daudzums - tikai viena sterliņu mārciņa. Izdevumu daudzums nosaka cenas, un to ietekmē:

·                     kopējais naudas piedāvājums un

·                     naudas īpašnieka maiņas biežums (t.i., cirkulācijas ātrums).

 

Piemērs
Gada kopējais naudas piedāvājums ekonomikā bija 1000 miljoni sterliņu mārciņu. Katra naudas vienība mainīja īpašnieku vidēji piecas reizes gadā. Tādēļ šajā gadā:

Kopējais naudas piedāvājums = 1000 miljoni £

Kopējie izdevumi = 5000 miljoni £

Ja nākamajā gadā naudas piedāvājums palielināsies līdz 1500 miljoniem £, kopējie izdevumi pieaugs līdz

5x1500 miljoni £ = 7500 miljoni £.

Šis piemērs parāda, ka tad, ja naudas īpašnieka maiņas biežums paliek konstants, naudas piedāvājuma palielinājums var izraisīt kopējo izdevumu pieaugumu.

 

Daļa ekonomistu – tā sauktie monetāristi kopējo izdevumu pieaugumu izskaidro ar naudas piedāvājuma palielināšanos, tāpēc, ka naudas īpašnieka maiņas biežums ir diezgan konstants. Viņuprāt, inflāciju izraisa tas, ja valdība ļauj naudas piedāvājumam palielināties ātrāk nekā preču un pakalpojumu pieaugumam. Citiem vārdiem sakot, viņi uzskata, ka inflācija ir saistīta ar pārmērīgu pieprasījumu, kuru izraisa pārāk ātrs naudas palielinājums. [4;208-210]