Svetlana Saksonova. Inflācija, tās veidi (e-grāmata)

Inflācija – vispārējā cenu celšanās noteiktā laika periodā.

Deflācija – vispārējā cenu krišanās

Pieprasījuma inflācija – naudas masas nesamērīgi liels pieaugums, salīdzinot ar preču masu, kā iespaidā pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Strauji pieaug cenas. Pieprasījuma inflācijas var izraisīt arī naudas apgrozības paātrināšanos un preču masas samazināšanos.

Pieprasījuma inflācija – inflācijas veids, kuru izraisa kopēja pieprasījuma palielināšanās valsts ekonomikā.

Ražošanas izmaksu inflācija – cenu celšanās, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums. Pēdējo var noteikt gan iekšēji, gan ārēji faktori.

Inflācijas spirāle – cenu savstarpēja atkarība, kā ietekmē vienu cenu celšanos kāpina saistītās cenas, tās savukārt paaugstina citu saistīto cenu grupu utt. Inflācija pēc ķēdes reakcijas principā nemitīgi pieaug, pieņemot hiperinflācijas raksturu.

Stagflācija – vienlaicīgs cenu kāpums kā arī ražošanas un pakalpojumu lejupslīde. [3;216]

Deflācija – cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās.

Inflācijas temps – cenu vispārējā līmeņa pieauguma, izteikts procentos.

Izmaksu inflācija – inflācijas veids, kuru izraisa produkcijas ražošanas vai pārdošanas izmaksu celšanās.

Nominālais ienākums – ienākums naudas izteiksmē.

Nominālā procentu likme – maksāto procentu attiecība pret aizņemtā kapitāla summu.

Patēriņa cenu indekss – indekss, kurš rāda patēriņa preču cenu izmaiņas salīdzinājumā ar bāzes periodu.

Reālā procentu likme – nominālā procentu likme mīnus inflācijas procenti.[2;91]

Stagflācija – ekonomikā vienlaicīgi rodas augsts inflācijas temps un bezdarba līmenis.

Hiperinflācija nozīmē, ka ir iestājusies strauja un ļoti augsta inflācija, tā sasniedz 100 un vairāk procentu (t.i. simtus, tūkstošus vai pat miljonus procentu gadā). [1;92.-97]