Svetlana Saksonova. Valsts ieņēmumi un izdevumi (e-grāmata)
12. Valsts ieņēmumi un izdevumi
12.4. Budžeta deficīts
Ja valsts vēlamie un nepieciešamie izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ko valsts var atļauties un spēj savākt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, šajā situācijā valsts kasē rodas iztrūkumus – deficīts. Tas nozīmē, ka daļu no iecerētajiem izdevumiem nevar īstenot, jo nav līdzekļu avota. Ir jāatšķir budžeta finansiālais deficīts no budžeta fiskālā deficīta. Budžeta finansiālais deficīts ir dotā gada starpība starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Fiskālā deficīta izpratnē budžeta finansiālajam deficītam pievienojas tīro aizdevumu starpība. Valsts ņem aizdevumus ar procentiem un dod aizdevumus ar procentiem. Procenti nav jāmaksā uzreiz, bet jāsāk maksāt pēc kāda laika. Katru gadu veidojas savs tīrais aizdevums, starpība starp parādu un procentu atmaksu un parādu un procentu atmaksas saņemšanu. Tīrais aizdevums mainās, tad var būt lielāks vai mazāks, pozitīvs vai negatīvs. Tas iespaido valsts kases līdzekļu kopieņēmumus un kopizdevumus. [2, 318]
Attīstītās tirgus ekonomikas valstīs ar efektīvu saimniekošanu un augstu dzīves līmeni kredītu ņem visi – iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts. Kredīts spēj būtiski paplašināt ekonomiskās attīstības avotu un ir rītdienas panākumu nozīmīgs nosacījums. Valsts, pamatojot budžeta deficīta nepieciešamību, gūst valdības piekrišanu svarīgu projektu veikšanai, kas sniegs labumu visiem iedzīvotājiem. Lai fiskālais budžeta deficīts neraisītu pamatotas bažas ne tikai politiķu, bet arī Latvijas iedzīvotāju starpā, papildu izdevumi, kas prasa palielināt fiskālo budžeta deficītu, jāveltī tikai un vienīgi pasākumiem, kas palielinātu darbavietu skaitu, uzlabotu sociālo aprūpi vai izglītības sistēmu. [2, 318]
Budžeta deficīta līdzekļi parasti tiek iedalīti vairākās grupās:
1) Investīcijas ar ātru atdevi. Līdzekļi šajā gadījumā atgriežas pēc neilga laika ar uzviju. Budžeta deficīts ir ekonomiski attaisnots un izdevīgs;
2) Līdzekļi stihisku nelaimju seku pārvarēšanai;
3) Līdzekļi neatliekamām vajadzībām. Šie līdzekļi ir domāti vajadzībām, bez kurām ir apdraudēta nācijas pastāvēšana;
4) Līdzekļu izsaimniekošana. Deficīta līdzekļi tiek izsaimniekoti. [2, 319]
Ideāls budžets ir bez deficīta, bet budžeta sabalansēšana uz sociālās aprūpes un iedzīvotāju dzīves līmeņa rēķina ir nevēlama. Ja makroekonomiskās proporcijas iedzīvotāju interesēs un rītdienas plaukumam diktē nepieciešamību valsts konsolidēto budžetu veidot ar finansiālo un fiskālo deficītu, rodas jautājums, kā kompensēt deficītu? [2, 319.]
1. Palielināt nodokļus – nodokļu palielināšanas efekts uz budžetu nav viennozīmīgs. No prakses izriet, ka nodokļu palielināšana var arī samazināt budžeta ienākumus, aktivizējoties ēnu ekonomikai. Nodokļu pieaugums samazina pieprasījumu, sašaurina tirgu, ierobežo ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, sekmē bezdarbu un pazemina bezdarba līmeni;
2. Parādzīmju emisija – līdz ar parādzīmes procentu maksājumiem tiek palielināti rītdienas budžeta izdevumi, kam nepieciešami papildu ieņēmumi, kas draud ar jaunu budžeta deficītu. Ja ienākumus no valsts parādzīmju emisijas izlieto ražīgi, veidojas papildu pievienotā vērtība un ir avots parāda un procentu segšanai. Parādzīmes, kas ir bezriska vērtspapīrs ar garantētu ienākumu, atvelk līdzekļus no investīcijām. Valsts vērtspapīri ir kredītu konkurenti, kas samazina kredītu piedāvājumu. [2, 319 – 320]
Makroekonomiski nodokļiem ir vairāk negatīvu iezīmju nekā parādzīmēm, tādēļ budžeta deficīta segšanai ir ieteicams izmantot parādzīmes.
Atsevišķi ekonomisti uzskata, ka budžeta deficītu ir vēlams segt emitējot papildus naudu. Naudas emisijas stimulē pieprasījumu, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz ekonomiku, ja pieprasījuma pieaugumam seko piedāvājuma pieaugums un saglabājas līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu. Respektīvi, pa šo ceļu var iet, ja ir brīvas jaudas pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanai, nepieciešamās izejvielas, citu nepieciešamo kapitāla elementu krājumi, attiecīgo specialitāšu bezdarbnieki, nodrošināta līdzsvara cena, inflācija netiek izraisīta, bet tirgus jauda pieaug. [2, 320]