Šis atbalsta materiāls skolotājiem ir izveidots saskaņā ar standarta Ekonomika prasībām.

Gatavojoties stundām, skolotāji varēs izmantot šo materiālu gan prezentāciju sagatavošanai, gan tēmas mutiskajam izklāstam, gan audzēkņu zināšanu pārbaudei, izmantojot sagatavotos jautājumus no sadaļas „pārbaudi sevi pats”. Atbildes uz uzdotiem jautājumiem ir sniegtas tēmas izklāstā, uzdevumam ir sniegts atrisinājums.

Materiāls ir izveidots tā, ka audzēkņi pēc tēmas apgūšanas zinās valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kas ir budžeta deficīts.

         Materiāls satur shēmas, tabulas un grafikus, ar kuru palīdzību var ilustrēt tēmas jautājumus.

Tēmas nobeigumā ir atrodams kopsavilkums.

Budžets – ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika posmam, kas veidots, lai sasniegtu kādu finansiālu mērķi.[10]

Valsts budžets - Likumdošanas ceļā apstiprināts valsts (valdības) ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika posmam[11]

Valsts budžeta struktūra – valsts pamatbudžets, pašvaldību budžets, valsts speciālais budžets, pašvaldību speciālie budžeti. [2, 344]

Valsts konsolidētais budžets – valsts pamatbudžets līdz ar valsts speciālo budžetu, pašvaldību pamatbudžetiem un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti. [2, 344]

Pamatbudžets – budžeta daļa, kuru veido visi budžeta ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem paredzētus ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumus, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem. [2, 344]

Speciālais budžets – budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem paredzēta budžeta ieņēmumi, arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā, kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem. [2, 344]

Budžeta ieņēmumi – pēc nodokļu likumiem savākti nodokļi, valsts un pašvaldību budžeta nodevas, un citi maksājumi budžetā, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, saņemti procenti un dividendes, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā). [2, 344]

Budžeta izdevumi – visi maksājumi no budžeta izņemot parādu pamatsummas atmaksu. [2, 344]

Budžeta finansiālais deficīts – starpība starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. [2, 344]

Budžeta fiskālais deficīts - budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. [2, 344]

Valsts parāds – saistību kopējā summa naudas formā, ko sedz no budžeta līdzekļiem. [2, 344]

Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.  [4]

Nodoklis – ar likumu noteikts bezatlīdzības maksājums, kas ir obligāti veicams naudā un ir obligāts maksājums budžetā [1,42]

Nodoklis – ekonomisko resursu sadales, nacionālā ienākuma pārdales un makroekonomiskās stabilizācijas līdzeklis, kas atspoguļo reāli eksistējošās ekonomiskās un finanšu attiecības.[1,43]

Nodoklis – nauda, kas tiek maksāta valdībai.[10]

Nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā „Par nodokļiem un nodevām”  noteiktajos gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).[4]

Pašvaldību nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldību pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētajos gadījumos.[4]

Nodokļa bāze un tās korekcijas. Nodokļa bāze ir nodokļa objekta kvantitatīvais raksturojums, kas ļauj noteikt apliekamā objekta kvantitatīvus rādītājus. Nodokļa bāze var tikt koriģēta no politiskajiem, taisnīguma, lietderības vai citiem apsvērumiem.[1,45]

Nodokļa likmes – Nodokļa likme ir konkrēta nodokļa lielums uz vienu nodokļa bāzes lielumu, kas var tikt noteikts absolūta summā vai procentos no bāzes lieluma.[1,45]

Nodokļa atlaides un atvieglojumi. (šis elements var arī nebūt, atkarībā no konkrētiem politikas risinājumiem, nodokļa summas samazinājums, nodokļa bāzes samazinājums, nodokļa likmes samazinājums, nodokļa brīvdienas). Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam (maksātāju grupai) paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļa maksātājs(to grupa) atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei(ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.c.) Tādejādi nodokļu atvieglojumi neizbēgami ir saistīti ar izņēmumu radīšanu.[1,45]

Nodokļu taksācijas periods un maksāšanas kārtība – viens no tehniski administratīvajiem elementiem, kas nepieciešams nodokļa saistību noteikšanai un kontrolei, t.i., periods(ja nodoklis ir periodisks), maksāšanas termiņš, kas saskaņojams ar subjektu maksātspēju.[1,45]

Regresīvs nodoklis – nodokļa likme samazinās līdz ar ienākumu pieaugumu. [2, 344]

Progresīvais nodoklis – nodokļa likme palielinās līdz ar ienākumu pieaugumu. [2, 344]

Proporcionālais nodoklis – nodokļu likme stabila, budžeta ieņēmumi aug proporcionāli apliekamam ienākumam. [2, 344]

Paušalnodoklis – noteikta gada summa, kas jāiemaksā budžetā neatkarīgi no apliekamā ienākuma lieluma svārstībām. [2, 344]

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī.[8]

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs.[9]

 

 

1. attēls. Budžeta struktūra[3]

 

Budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi).

Latvijas nodokļu politikas mērķi vidējā un ilgtermiņā[1,90]:

·         Nodrošināt stabilus un prognozējamus budžeta ieņēmumus, lai sekmētu sabalansēta kopbudžeta izveidi

·         Iekasēt nodokļus visefektīvākajā veidā un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

·         Nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību ilgā laikā posmā;

·         Saglabāt fiskālo klimatu, kas veicina brīvu un godīgu konkurenci, vispārēju ekonomikas konkurētspēju, iekšzemes un ārvalstu investīciju pieaugumu, kā arī stimulē efektīvu resursu izvietošanu

·         Nodrošināt nodokļu sistēmas atbilstību starptautiskām saistībām, tai skaitā ES normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses.

Atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido[4]:

1)             valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;

2)             valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3)             pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem;

4)             tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.

 

Latvijā ir noteikti 11 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu[4]:

1)      iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

2)      uzņēmuma ienākuma nodoklis;

3)      nekustamā īpašuma nodoklis;

4)      pievienotās vērtības nodoklis;

5)      akcīzes nodoklis;

6)      muitas nodoklis;

7)      dabas resursu nodoklis;

8)      izložu un azartspēļu nodoklis;

9)      valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

10)  vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;

11)  elektroenerģijas nodoklis.

2010. gadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi prognozēti 3 307,1 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2009. gada plānu ir par 286,2 milj. latu jeb 8,0% mazāk.[7]

            Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd Latvijā ir noteikti 98 valsts nodevu veidi.[4]

 

 

 

 

Vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas par[4]:

1)      pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2)      izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3)      atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4)      tirdzniecību publiskās vietās;

5)      visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6)      transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7)      reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8)      laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9)      pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10)  būvatļaujas saņemšanu;

11)  pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

1. tabula

Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem [5]

1. tabulā redzams nodokļu sadalījums pa budžetiem, konkrētāk valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un pašvaldību budžetiem, šāds nodokļu ieņēmumu sadalījums Latvijā darbojas kopš 2007. gada 1. janvāra.

2. tabula

Valsts konsolidētais budžets, milj. Ls.[5]

2. tabulā redzami Latvijas Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu un izdevumu apjoms periodā 2004.-2008. gads un prognoze 2009. gadam. Redzams, ka budžets visus šos gadus bijis ar deficītu, kurš pēdējos gados ir pieaudzis.

3. tabula

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, % no IKP

 

Kā redzams 3. tabulā, no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā lielāko daļu sastāda tiešie nodokļi, gandrīz uz pusi mazāki ieņēmumi ir no netiešajiem nodokļiem, un pārējie nodokļi(dabas resursu un izložu un azartspēļu nodoklis) sastāda tikai nelielu nodokļu ieņēmumu daļu.

 

Tiešie nodokļi [7]

Lielāko daļu no tiešo nodokļu ieņēmumiem veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.

2. attēls. Tiešo nodokļu ieņēmumi, % no IKP[7]

 

Netiešie nodokļi[7]

Lielāko daļu no netiešo nodokļu ieņēmumiem veido pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Tika plānots, ka 2009. gadā netiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs 10,5% apmērā. Savukārt 2010. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā tiek prognozēts 10,0% apmērā.

 

3. attēls. Netiešo nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.[7]

 

Nenodokļu ieņēmumi[7]

Valsts budžetā atbilstoši likumdošanā noteiktajam tiek ieskaitīti dažādi nenodokļu ieņēmumi – valsts nodevas un maksājumi.

Lielāko daļu no nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā veido ieņēmumi no dividendēm (no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, no speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām, kā arī procentu ieņēmumiem.

2010. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 344,9 milj. latu.[7]

 

Pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība

2009. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem bija 57,1 milj. latu, tas ir par 35,7 milj. latu jeb 38,5% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2009. gada deviņos mēnešos bija 50,9 tūkst. latu.[7]

Kopumā 2009. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā tika plānoti 86,1 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu. Savukārt 2010. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 74,0 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu.[7]

2009. gada deviņos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā bija 438,9 milj. latu, tas ir par 80,3 milj. latu vairāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. 2009. gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā plānoti 562,5 milj. latu apmērā, savukārt 2010. gadā – 822,9 milj. latu.[7]

 

Izdevumu struktūra – valsts izdevumu kopsummu nosaka ieņēmumu lielums. Starpība starp valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem ir valsts budžeta deficīts. Vislielākie izdevumi tiek īstenoti caur valsts pamatbudžetu, relatīvi liels īpatsvars ir arī speciālajam budžetam, pašvaldību budžeta īpatsvars ieņem trešo vietu. [2, 316.]

Ir trīs pieejas, kā var uzskaitīt un prezentēt valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumus - ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, funkcionālajā sadalījumā un administratīvajā sadalījumā. Materiālā tiks apskatīts funkcionālais sadalījums, kurā izdevumi ir sadalīti pa funkcionālajām grupām.

 

4. tabula. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi funkcionālajā sadalījumā. [6]

Funkcijas nosaukums	2009.gada plāns ar 2.grozījumiem	% no izdev	2010.gada plāns	% no izdev
01 Visparējie valdības dienesti*	627 144 776	13,4	662 744 408	15,1
02 Aizsardzība	166 513 511	3,6	127 870 503	2,9
03 Sabiedriskā kārtība un drošība	252 162 880	5,4	229 454 824	5,2
04 Ekonomiskā darbība	810 495 230	17,3	794 180 344	18,1
05 Vides aizsardzība	162 799 873	3,5	145 048 112	3,3
06 Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana	7 132 248	0,2	10 112 493	0,2
07 Veselība	431 938 088	9,2	413 905 038	9,4
08 Atpūta, kultūra un reliģija	97 177 054	2,1	70 101 678	1,6
09 Izglītība	489 051 207	10,4	407 156 461	9,3
10 Sociālā aizsardzība	1 642 825 031	35,0	1 525 793 007	34,8
KOPĀ	4 687 239 898	100,0	4 386 366 868	100,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No kopējiem izdevumiem valdības funkcijām 2009. un 2010. gadā visvairāk plāno tērēt sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai (attiecīgi 35% un 34,8%), kur lielāko daļu sedz no speciālā budžeta līdzekļiem, ekonomiskajai darbībai (attiecīgi 17,3% un 18,1%), vispārējiem valdīb

 

No kopējiem izdevumiem valdības funkcijām 2009. un 2010. gadā visvairāk plāno tērēt sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai (attiecīgi 35% un 34,8%), kur lielāko daļu sedz no speciālā budžeta līdzekļiem, ekonomiskajai darbībai (attiecīgi 17,3% un 18,1%), vispārējiem valdības dienestiem(attiecīgi 13,4% un 15,1%), turklāt šim postenim ir noteiktas rezerves, kas palielina tēriņus uz posteni, izglītībai (attiecīgi  10,4% un 9,3%) kā arī veselībai (attiecīgi 9,2% un 9,4%).

 

 

Ja valsts vēlamie un nepieciešamie izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ko valsts var atļauties un spēj savākt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, šajā situācijā valsts kasē rodas iztrūkumus – deficīts. Tas nozīmē, ka daļu no iecerētajiem izdevumiem nevar īstenot, jo nav līdzekļu avota. Ir jāatšķir budžeta finansiālais deficīts no budžeta fiskālā deficīta. Budžeta finansiālais deficīts ir dotā gada starpība starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Fiskālā deficīta izpratnē budžeta finansiālajam deficītam pievienojas tīro aizdevumu starpība. Valsts ņem aizdevumus ar procentiem un dod aizdevumus ar procentiem. Procenti nav jāmaksā uzreiz, bet jāsāk maksāt pēc kāda laika. Katru gadu veidojas savs tīrais aizdevums, starpība starp parādu un procentu atmaksu un parādu un procentu atmaksas saņemšanu. Tīrais aizdevums mainās, tad var būt lielāks vai mazāks, pozitīvs vai negatīvs. Tas iespaido valsts kases līdzekļu kopieņēmumus un kopizdevumus. [2, 318]

Attīstītās tirgus ekonomikas valstīs ar efektīvu saimniekošanu un augstu dzīves līmeni kredītu ņem visi – iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts. Kredīts spēj būtiski paplašināt ekonomiskās attīstības avotu un ir rītdienas panākumu nozīmīgs nosacījums. Valsts, pamatojot budžeta deficīta nepieciešamību, gūst valdības piekrišanu svarīgu projektu veikšanai, kas sniegs labumu visiem iedzīvotājiem. Lai fiskālais budžeta deficīts neraisītu pamatotas bažas ne tikai politiķu, bet arī Latvijas iedzīvotāju starpā, papildu izdevumi, kas prasa palielināt fiskālo budžeta deficītu, jāveltī tikai un vienīgi pasākumiem, kas palielinātu darbavietu skaitu, uzlabotu sociālo aprūpi vai izglītības sistēmu. [2, 318]

Budžeta deficīta līdzekļi parasti tiek iedalīti vairākās grupās:

1)      Investīcijas ar ātru atdevi. Līdzekļi šajā gadījumā atgriežas pēc neilga laika ar uzviju. Budžeta deficīts ir ekonomiski attaisnots un izdevīgs;

2)      Līdzekļi stihisku nelaimju seku pārvarēšanai;

3)      Līdzekļi neatliekamām vajadzībām. Šie līdzekļi ir domāti vajadzībām, bez kurām ir apdraudēta nācijas pastāvēšana;

4)      Līdzekļu izsaimniekošana. Deficīta līdzekļi tiek izsaimniekoti. [2, 319]

Ideāls budžets ir bez deficīta, bet budžeta sabalansēšana uz sociālās aprūpes un iedzīvotāju dzīves līmeņa rēķina ir nevēlama. Ja makroekonomiskās proporcijas iedzīvotāju interesēs un rītdienas plaukumam diktē nepieciešamību valsts konsolidēto budžetu veidot ar finansiālo un fiskālo deficītu, rodas jautājums, kā kompensēt deficītu? [2, 319.]

1.      Palielināt nodokļus – nodokļu palielināšanas efekts uz budžetu nav viennozīmīgs. No prakses izriet, ka nodokļu palielināšana var arī samazināt budžeta ienākumus, aktivizējoties ēnu ekonomikai. Nodokļu pieaugums samazina pieprasījumu, sašaurina tirgu, ierobežo ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, sekmē bezdarbu un pazemina bezdarba līmeni;

2.      Parādzīmju emisija – līdz ar parādzīmes procentu maksājumiem tiek palielināti rītdienas budžeta izdevumi, kam nepieciešami papildu ieņēmumi, kas draud ar jaunu budžeta deficītu. Ja ienākumus no valsts parādzīmju emisijas izlieto ražīgi, veidojas papildu pievienotā vērtība un ir avots parāda un procentu segšanai. Parādzīmes, kas ir bezriska vērtspapīrs ar garantētu ienākumu, atvelk līdzekļus no investīcijām. Valsts vērtspapīri ir kredītu konkurenti, kas samazina kredītu piedāvājumu. [2, 319 – 320]

Makroekonomiski nodokļiem ir vairāk negatīvu iezīmju nekā parādzīmēm, tādēļ budžeta deficīta segšanai ir ieteicams izmantot parādzīmes.

            Atsevišķi ekonomisti uzskata, ka budžeta deficītu ir vēlams segt emitējot papildus naudu. Naudas emisijas stimulē pieprasījumu, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz ekonomiku, ja pieprasījuma pieaugumam seko piedāvājuma pieaugums un saglabājas līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu. Respektīvi, pa šo ceļu var iet, ja ir brīvas jaudas pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanai, nepieciešamās izejvielas, citu nepieciešamo kapitāla elementu krājumi, attiecīgo specialitāšu bezdarbnieki, nodrošināta līdzsvara cena, inflācija netiek izraisīta, bet tirgus jauda pieaug. [2, 320]

1.                  Budžeta ieņēmumi ir visi valsts un pašvaldības institūciju vai arī valsts un pašvaldību mērķiem saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie līdzekļi (ieņēmumi), nodevas un maksājumi par budžeta institūciju (izpildītāju) sniegtajiem pakalpojumiem un citi ieņēmumi, ieskaitot aktīvu realizācijas tīros ieņēmumus, saņemtos procentu maksājumus un dividendes, dotācijas un dāvinājumus naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un aizņēmumus budžeta deficīta finansēšanai.

2.                  Budžeta ieņēmumi sastāv no nodokļa ieņēmumiem, kas ir gan tiešie, gan netiešie nodokļi, kā arī no pārējiem ieņēmumiem, kas ir gan nodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi un citvalstu finanšu palīdzības.

3.                  Tā kā valsts bez nodokļiem iztikt nevar, ir jāizvēlas vismazāk ekonomiku ietekmējošie nodokļi.

4.                  Budžeta izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu. Izdevumi ir viena no valdības formām ietekmēt ekonomiskos un sociālos procesus.

5.                  Ar budžeta izdevumu palīdzību valdība var nodrošināt valsts būtisku funkciju realizēšanu, stabilizēt ekonomiku, nodrošināt sabiedrību ar noteiktām papildus precēm.

6.                  Budžeta izdevumu palielinājums izsauc naudas apgrozījuma palielinājumu, kas savukārt palielina gan uzņēmumu, gan privātpersonu ienākumu līmeni, kas attiecīgi veicina gan patēriņu, gan arī uzkrājumus, kā rezultātā tiek paaugstināts, vispārējās labklājības līmenis un tautsaimniecības attīstība, pie nosacījuma par bezdeficīta budžetu.

1) No kā veidojas Latvijas Valsts budžeta ieņēmumi?

2) No kā sastāv LR nodokļu un nodevu sistēma?

3) Cik Latvijā ir nodokļu?

4) Cik Latvijā ir valsts nodevu veidu?

5) Ieņēmumi no kura nodokļa veido lielāko daļu no netiešo nodokļu ieņēmumiem?

6) Kā aprēķina/iegūst budžeta fiskālo deficītu?

7) Vai budžeta deficīts ir tas pats, kas valsts parāds?

8) Kādi ir budžeta deficīta seguma avoti?

9) Kāda ekonomiskā loma ir valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm?

10) Kāpēc attīstītās tirgus ekonomikas valstīs parasti veido budžetu ar deficītu?

 

Uzdevums

Aprēķiniet valsts budžeta plānotos ieņēmumus, izdevumus un finansiālo bilanci. Daļa no plānotajiem ieņēmumiem jau ir aprēķināta un zināms, ka ārvalstu finanšu palīdzība sasniegs 750 000.000 tūkst. Ls, valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi plānoti 500 000.00 tūkst. Ls, ieņēmumi no PVN plānoti 1 025 805.60 tūkst. Ls, valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumi (neto) ieplānoti uz  3 500 000.00 tūkst. Ls, valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neto) plānoti 235 000.000 tūkst. Ls apmērā, valsts speciālā budžeta uzturēšanas izdevumi (neto) plānoti  1 750 000.00 tūkst. Ls apmērā un valsts speciālā budžeta kapitālie izdevumi (neto)  plānoti 15 000.00 tūkst. Ls apmērā.

 

Valsts konsolidētais budžets XXXX. gadam

	Ls, tūkstošos
KA Valsts budžeta ieņēmumi (PA + SA)
PA Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	3 500 000.00
Nodokļu ieņēmumi	2 150 000.00
Ienākuma nodokļi	?
Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa	158 111.39
Ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa	260 766.47
Nodokļi par pakalpojumiem un precēm	?
Pievienotās vērtības nodoklis	?
Akcīzes nodoklis	651 667.81
Nodokļi atsevišķām precēm un pakalpojumu veidiem	25 672.21
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis	3 725.24
Elektroenerģijas nodoklis	1 172.21
Azartspēļu nodoklis	19 905.54
Izložu nodoklis	869.22
Nodokļi un maksājumi par tiesībām lietot atsevišķas preces (Dabas resursu nodoklis)	6 208.73
Muitas nodoklis	21 767.79
Nenodokļu ieņēmumi	?
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – kopā	100 000.00
Ārvalstu finanšu palīdzība	?
SA Valsts speciālā budžeta ieņēmumi	1 500 000.00
Nodokļu ieņēmumi (Sociālās apdrošināšanas iemaksas)	1 400 000.00
Nenodokļu ieņēmumi	95 000.00
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – kopā	5 000.00
KB Valsts budžeta izdevumi (KB1+KB2)
KB1 Valsts budžeta uzturēšanas izdevumi (PB1+SB1)
KB2 Valsts budžeta kapitālie izdevumi (PB2+SB2)
PB Valsts pamatbudžeta izdevumi (neto)
PB1 Valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumi (neto)
PB2 Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neto)
SB Valsts speciālā budžeta izdevumi (neto)
SB1 Valsts speciālā budžeta uzturēšanas izdevumi (neto)
SB2 Valsts speciālā budžeta kapitālie izdevumi (neto)
Valsts budžeta finansiālā bilance (KA-KB)

 

1. uzdevuma atrisinājums

Valsts konsolidētais budžets XXXX. gadam

	Ls, tūkstošos
KA Valsts budžeta ieņēmumi (PA + SA)	5 000 000.00
PA Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	3 500 000.00
Nodokļu ieņēmumi	2 150 000.00
Ienākuma nodokļi	418 877.86
Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa	158 111.39
Ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa	260 766.47
Nodokļi par pakalpojumiem un precēm	1 709 354.35
Pievienotās vērtības nodoklis	1 025 805.60
Akcīzes nodoklis	651 667.81
Nodokļi atsevišķām precēm un pakalpojumu veidiem	25 672.21
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis	3 725.24
Elektroenerģijas nodoklis	1 172.21
Azartspēļu nodoklis	19 905.54
Izložu nodoklis	869.22
Nodokļi un maksājumi par tiesībām lietot atsevišķas preces (Dabas resursu nodoklis)	6 208.73
Muitas nodoklis	21 767.79
Nenodokļu ieņēmumi	500 000.00
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – kopā	100 000.00
Ārvalstu finanšu palīdzība	750 000.00
SA Valsts speciālā budžeta ieņēmumi	1 500 000.00
Nodokļu ieņēmumi (Sociālās apdrošināšanas iemaksas)	1 400 000.00
Nenodokļu ieņēmumi	95 000.00
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – kopā	5 000.00
KB Valsts budžeta izdevumi (KB1+KB2)	5 500 000.00
KB1 Valsts budžeta uzturēšanas izdevumi (PB1+SB1)	5 250 000.00
KB2 Valsts budžeta kapitālie izdevumi (PB2+SB2)	250 000.00
PB Valsts pamatbudžeta izdevumi (neto)	3 735 000.00
PB1 Valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumi (neto)	3 500 000.00
PB2 Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neto)	235 000.00
SB Valsts speciālā budžeta izdevumi (neto)	1 765 000.00
SB1 Valsts speciālā budžeta uzturēšanas izdevumi (neto)	1 750 000.00
SB2 Valsts speciālā budžeta kapitālie izdevumi (neto)	15 000.00
Valsts budžeta finansiālā bilance (KA-KB)	-500 000.00

 

Tests

Katrā jautājumā ir tikai viena pareizā atbilde.

Pareizā atbilde ir pasvītrota.

1. Kādas ir valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumu uzskaitīšanas un prezentēšanas metodes?

·         ekonomiskās klasifikācijas sadalījums, lineārais sadalījums un administratīvais sadalījums

·         ekonomiskās klasifikācijas sadalījums, funkcionālais sadalījums un administratīvais sadalījums

·         sezonālais sadalījums, funkcionālais sadalījums un administratīvais sadalījums

·         ekonomiskās klasifikācijas sadalījums, funkcionālais sadalījums un reģionālais sadalījums

·         lineārais sadalījums, sezonālais sadalījums un reģionālais sadalījums

2. Ar kuru no šiem paņēmieniem nevar kompensēt budžeta deficītu?

·         paaugstinot nodokļus

·         pārdodot valsts nekustamos īpašumus ārvalstu uzņēmējiem

·         emitējot parādzīmes

·         emitējot naudu

3. Kurš no šiem budžetiem neietilpst Latvijas budžetu struktūrā?

·         valsts pamatbudžets

·         valsts speciālais budžets

·         pašvaldību budžets

·         ārkārtas gadījumu budžets

4. No kopējiem budžeta izdevumiem 2009. un 2010. gadā visvairāk plāno tērēt:

·         Vispārējiem valdības dienestiem

·         Aizsardzībai

·         Sociālajai aizsardzībai

·         Sabiedriskajai kārtībai un drošībai

·         Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai

5. No kopējiem budžeta izdevumiem 2009. un 2010. gadā vismazāk plāno tērēt:

·         Ekonomiskā darbība

·         Vides aizsardzība

·         Veselība

·         Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

·         Izglītība

6. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek ieskaitītas:

·         Valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetā (attiecīgi 17% un 83%)

·         Valsts speciālais budžetā un pašvaldību budžetā (attiecīgi 50% un 50%)

·         Valsts pamatbudžetā (100%)

·         Valsts speciālajā budžetā (100%)

7. Kurš no šiem nodokļiem netiek piemērots Latvijā?

·         iedzīvotāju ienākuma nodoklis

·         nekustamā īpašuma nodoklis

·         nodoklis darījumiem ar ārvalstu valūtu

·         akcīzes nodoklis

·         dabas resursu nodoklis

·         elektroenerģijas nodoklis

1.      Andrējeva V., Ketners K. Valsts ieņēmumu teorijas pamati: mācību grāmata./V.Andrējeva, K. Ketners; zin. Red. K.Ketners.; Rīgas Tehniskās Universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts Muitas un nodokļu katedra – 2.izd.- Rīga: RTU izdevniecība, 2007 – 441 lpp;

2.      Lībermanis, G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību:  II daļa. Rīga: Kamene, 2005. 518 lpp.

3.      Informācija par valsts budžeta struktūru / Latvijas Republikas Finanšu ministrija.http://www.fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets - skatīts 21.05.2010

4.      Likuma par nodokļiem un nodevām apraksts / Latvijas Republikas Finanšu ministrija.http://www.fm.gov.lv/?lat/nodokli/normativie_akti_un_cita_informacija/2614 - skatīts 21.05.2010

5.      Nodokļu sadalījums pa budžetiem / Latvijas Republikas Finanšu ministrija. – http://www.fm.gov.lv//?lat/valsts_budzets/nodoklu_sadalijums_pa_budzetiem - skatīts 21.05.2010

6.      Likuma "Par valsts budžetu 2010.gadam" paskaidrojumi / Latvijas Republikas Finanšu ministrija. http://www.fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets/paskaidrojumi/2010gads/ - skatīts 21.05.2010

7.      Valsts budžeta ieņēmumu analīze / Latvijas Republikas Finanšu ministrija. –  http://www.fm.gov.lv/faili/struktura/55A2CC797966001266397409597515.ddo- skatīts 21.05.2010

8.      Akcīzes nodoklis / Latvijas Republikas Finanšu ministrija.  http://www.fm.gov.lv/?lat/nodokli/akcizes_nodoklis - skatīts 21.05.2010

9.      Pievienotās vērtības nodoklis / Latvijas Republikas Finanšu ministrija. –  http://www.fm.gov.lv/?lat/nodokli/pvn - skatīts 21.05.2010

10.  CNN finanšu terminu vārdnīca. – http://edition.cnn.com/2009/LIVING/studentnews/03/15/financial.glossary/indin.html - skatīts 21.05.2010