12. Valsts ieņēmumi un izdevumi

12.3. Valsts budžeta izdevumi

Izdevumu struktūra – valsts izdevumu kopsummu nosaka ieņēmumu lielums. Starpība starp valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem ir valsts budžeta deficīts. Vislielākie izdevumi tiek īstenoti caur valsts pamatbudžetu, relatīvi liels īpatsvars ir arī speciālajam budžetam, pašvaldību budžeta īpatsvars ieņem trešo vietu. [2, 316.]

Ir trīs pieejas, kā var uzskaitīt un prezentēt valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumus - ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, funkcionālajā sadalījumā un administratīvajā sadalījumā. Materiālā tiks apskatīts funkcionālais sadalījums, kurā izdevumi ir sadalīti pa funkcionālajām grupām.

 

4. tabula. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi funkcionālajā sadalījumā. [6]

Funkcijas nosaukums

2009.gada plāns ar 2.grozījumiem

% no izdev

2010.gada plāns

% no izdev

01 Visparējie valdības dienesti*

627 144 776

13,4

662 744 408

15,1

02 Aizsardzība

166 513 511

3,6

127 870 503

2,9

03 Sabiedriskā kārtība un drošība

252 162 880

5,4

229 454 824

5,2

04 Ekonomiskā darbība

810 495 230

17,3

794 180 344

18,1

05 Vides aizsardzība

162 799 873

3,5

145 048 112

3,3

06 Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

7 132 248

0,2

10 112 493

0,2

07 Veselība

431 938 088

9,2

413 905 038

9,4

08 Atpūta, kultūra un reliģija

97 177 054

2,1

70 101 678

1,6

09 Izglītība

489 051 207

10,4

407 156 461

9,3

10 Sociālā aizsardzība

1 642 825 031

35,0

1 525 793 007

34,8

KOPĀ

4 687 239 898

100,0

4 386 366 868

100,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No kopējiem izdevumiem valdības funkcijām 2009. un 2010. gadā visvairāk plāno tērēt sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai (attiecīgi 35% un 34,8%), kur lielāko daļu sedz no speciālā budžeta līdzekļiem, ekonomiskajai darbībai (attiecīgi 17,3% un 18,1%), vispārējiem valdīb

 

No kopējiem izdevumiem valdības funkcijām 2009. un 2010. gadā visvairāk plāno tērēt sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai (attiecīgi 35% un 34,8%), kur lielāko daļu sedz no speciālā budžeta līdzekļiem, ekonomiskajai darbībai (attiecīgi 17,3% un 18,1%), vispārējiem valdības dienestiem(attiecīgi 13,4% un 15,1%), turklāt šim postenim ir noteiktas rezerves, kas palielina tēriņus uz posteni, izglītībai (attiecīgi  10,4% un 9,3%) kā arī veselībai (attiecīgi 9,2% un 9,4%).