Svetlana Saksonova. Valsts ieņēmumi un izdevumi (e-grāmata)
12. Valsts ieņēmumi un izdevumi
12.2. Valsts budžeta ieņēmumi
Budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi).
Latvijas nodokļu politikas mērķi vidējā un ilgtermiņā[1,90]:
· Nodrošināt stabilus un prognozējamus budžeta ieņēmumus, lai sekmētu sabalansēta kopbudžeta izveidi
· Iekasēt nodokļus visefektīvākajā veidā un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
· Nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību ilgā laikā posmā;
· Saglabāt fiskālo klimatu, kas veicina brīvu un godīgu konkurenci, vispārēju ekonomikas konkurētspēju, iekšzemes un ārvalstu investīciju pieaugumu, kā arī stimulē efektīvu resursu izvietošanu
· Nodrošināt nodokļu sistēmas atbilstību starptautiskām saistībām, tai skaitā ES normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses.
Atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido[4]:
1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;
2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem;
4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.
Latvijā ir noteikti 11 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu[4]:
1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2) uzņēmuma ienākuma nodoklis;
3) nekustamā īpašuma nodoklis;
4) pievienotās vērtības nodoklis;
5) akcīzes nodoklis;
6) muitas nodoklis;
7) dabas resursu nodoklis;
8) izložu un azartspēļu nodoklis;
9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
11) elektroenerģijas nodoklis.
2010. gadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi prognozēti 3 307,1 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2009. gada plānu ir par 286,2 milj. latu jeb 8,0% mazāk.[7]
Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd Latvijā ir noteikti 98 valsts nodevu veidi.[4]
Vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas par[4]:
1) pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;
3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;
4) tirdzniecību publiskās vietās;
5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;
6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;
7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;
8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;
9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;
10) būvatļaujas saņemšanu;
11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.
1. tabula
Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem [5]
|
Valsts pamatbudžets |
Valsts speciālais budžets |
Pašvaldību budžeti |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
100% |
|
|
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
17% |
|
83% |
Nekustamā īpašuma nodoklis |
|
|
100% |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas |
|
100%1 |
|
Pievienotās vērtības nodoklis2 |
100% |
|
|
Akcīzes nodoklis |
100% |
|
|
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis |
100% |
|
|
Izložu un azartspēļu nodoklis |
|
|
|
No azartspēlēm |
75% |
|
25% |
No valsts mēroga izlozēm |
100% |
|
|
No vietējā mēroga izlozēm |
|
|
100% |
Muitas nodoklis3 |
100% |
|
|
Dabas resursu nodoklis |
|
|
|
Par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu |
40% |
|
60% |
Par radioaktīvo vielu ievešanu |
70% |
|
30% |
Par bīstamo atkritumu sadedzināšanu un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi |
|
|
100% |
Par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem utt. |
100% |
|
|
Par akmeņoglēm, koksu un lignītu |
100% |
|
|
Elektroenerģijas nodoklis |
100% |
|
|
1. tabulā redzams nodokļu sadalījums pa budžetiem, konkrētāk valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un pašvaldību budžetiem, šāds nodokļu ieņēmumu sadalījums Latvijā darbojas kopš 2007. gada 1. janvāra.
2. tabula
Valsts konsolidētais budžets, milj. Ls.[5]
Valsts kopbudžets |
||||
|
Ieņēmumi |
Izdevumi |
Finansiālā bilance |
Finansiālā bilance % no IKP |
2004 |
2062,6 |
2132,8 |
-70,2 |
-0,9 |
2005 |
2637,9 |
2708,1 |
-70,0 |
-0,8 |
2006 |
3310,4 |
3360,0 |
-49,6 |
-0,4 |
2007 |
4396,3 |
4279,1 |
117,2 |
0,8 |
2008 |
4677,4 |
5106,8 |
-429,4 |
-2,6 |
2009* |
4022,5 |
4687,2 |
-664,7 |
-5,1 |
2. tabulā redzami Latvijas Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu un izdevumu apjoms periodā 2004.-2008. gads un prognoze 2009. gadam. Redzams, ka budžets visus šos gadus bijis ar deficītu, kurš pēdējos gados ir pieaudzis.
3. tabula
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, % no IKP
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
fakts |
plāns* |
prognoze |
|||
Nodokļu ieņēmumi, t. sk. |
29,5 |
29,5 |
29,2 |
27,5 |
27,8 |
Tiešie nodokļi |
17,3 |
17,8 |
18,5 |
16,5 |
17,6 |
Netiešie nodokļi |
11,9 |
11,5 |
10,4 |
10,5 |
10,0 |
Pārējie nodokļi |
0,3 |
0,3 |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
Kā redzams 3. tabulā, no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā lielāko daļu sastāda tiešie nodokļi, gandrīz uz pusi mazāki ieņēmumi ir no netiešajiem nodokļiem, un pārējie nodokļi(dabas resursu un izložu un azartspēļu nodoklis) sastāda tikai nelielu nodokļu ieņēmumu daļu.
Tiešie nodokļi [7]
Lielāko daļu no tiešo nodokļu ieņēmumiem veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.
2. attēls. Tiešo nodokļu ieņēmumi, % no IKP[7]
Netiešie nodokļi[7]
Lielāko daļu no netiešo nodokļu ieņēmumiem veido pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Tika plānots, ka 2009. gadā netiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būs 10,5% apmērā. Savukārt 2010. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā tiek prognozēts 10,0% apmērā.
3. attēls. Netiešo nodokļu ieņēmumi, % no iekšzemes kopprodukta.[7]
Nenodokļu ieņēmumi[7]
Valsts budžetā atbilstoši likumdošanā noteiktajam tiek ieskaitīti dažādi nenodokļu ieņēmumi – valsts nodevas un maksājumi.
Lielāko daļu no nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā veido ieņēmumi no dividendēm (no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem, no speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām, kā arī procentu ieņēmumiem.
2010. gadā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 344,9 milj. latu.[7]
Pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība
2009. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem bija 57,1 milj. latu, tas ir par 35,7 milj. latu jeb 38,5% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 2009. gada deviņos mēnešos bija 50,9 tūkst. latu.[7]
Kopumā 2009. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā tika plānoti 86,1 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu. Savukārt 2010. gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā prognozēti 74,0 milj. latu, bet valsts speciālajā budžetā – 0,1 milj. latu.[7]
2009. gada deviņos mēnešos ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā bija 438,9 milj. latu, tas ir par 80,3 milj. latu vairāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. 2009. gadā ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības valsts pamatbudžetā plānoti 562,5 milj. latu apmērā, savukārt 2010. gadā – 822,9 milj. latu.[7]