Svetlana Saksonova. Nauda, tās veidi un funkcijas (e-grāmata)

11.2.2.1. Darījumi ar naudas tirgus finanšu instrumentiem

 

Vekseļi īstermiņa finanšu dokumenti, ko var pārvērst naudā nekavējoties, izmantojot naudas līdzekļu tirgus mehānismu, vai arī nogaidot līdz vekseļa termiņa beigām. Pastāv divi vekseļu veidi:

• vienkāršais vekselis - ir parāda saistības raksts, ar kuru vekseļa devējs apņemas samaksāt vekseļa turētājam tajā norādīto summu noteiktā laikā un vietā.
• pārvedu vekselis (tatra) ir kreditora jeb trasanta rakstiska pavēle aizņēmējam (trasātam) samaksāt vekselī norādīto naudas summu trešajai personai (remitentam) vai arī uzrādītājam noteiktā vietā un laikā.

Parādzīme rodas tad, kad prece tiek pārdota uz parāda ar maksājuma atlikšanu uz vēlāku laiku. Parādzīmē fiksē to, kas kuram un cik ir parādā, kā arī to, kad parāds jāatmaksā. Arī tad, kad tiek aizdota nauda, bet tā saskaņā ar vienošanos ir atmaksājama laikā un ar procentiem. Tieši šādas parādzīmes konkrēts paveids ir vekselis [1; 5].

Maksājumu uzdevumi ir bezskaidras naudas norēķinu dokumenti, kas tiek nogādāti bankā (nosūtīti elektroniskā veidā) naudas pārskaitīšanai. Bankas maksājuma uzdevums noformē naudas pārskaitījumu no uzņēmuma Banku konta - pārskaitījums uzņēmuma piegādātājiem, algu izmaksas, nodokļu maksājumi, utt.. Maksājuma uzdevumus var drukāt, izmantojot iebūvēto izdrukas formu, vai eksportēt uz Bankas elektronisko norēķinu sistēmām, lai tālāk nosūtītu apstrādei uz banku. Dokuments tiek saglabāts žurnālā Bankas izdevumi [6,12].

Bankas čeks ir bankas rakstisks rīkojums tās korespondentbankai izmaksāt konkrētu summu čekā norādītajai personai. Bankas čeki izmantojami gan naudas līdzekļu nosūtīšanai, gan norēķiniem par precēm un pakalpojumiem ar privātpersonām vai uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bankas čekus ir ērti izmantot, ja:

• maksātājam nav zināmi maksājuma saņēmēja bankas rekvizīti;
• maksājuma summa ir neliela un komisijas maksa par pārskaitījumu ir lielāka, nekā maksa par čeka iegādi;
• klienta partneris vēlas saņemt apmaksu tieši čeka veidā [7].

Valsts parādzīme ir īstermiņa (līdz 1 gadam) parāda vērtspapīrs, ko emitē valsts. Valsts parādzīmes ir ļoti populārs ieguldījuma objekts visā pasaulē, jo ir ļoti drošs ieguldījums - saistības pret ieguldītāju uzņemas valsts. Valsts parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti likvīds, tādēļ jebkurā brīdī ir iespējams gan nopirkt, gan pārdot interesējošos vērtspapīrus. Valsts parādzīmes ir pats drošākais ieguldījums, jo to dzēšanas termiņš nepārsniedz vienu gadu un iespējamās cenu svārstības ir mazākas nekā, piemēram, akciju tirgū. Visa parāda vērtspapīra darbības laikā tā īpašnieki var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašuma vērtspapīrs būs perioda beigās. Ieguldījumi parāda vērtspapīros bieži vien dod iespēju saņemt augstākus ienākumus salīdzinājumā ar termiņnoguldījumiem, bet zemākus, nekā var dabūt no ieguldījumiem akciju tirgū [9].

 Īstermiņa noguldījumi ir noguldījumi ar termiņu līdz vienam gadam, bet vispopulārākie uzņēmumu vidū ir noguldījumi ar termiņu līdz vienam mēnesim. Bankas piedāvā arī speciālus krājkontus uzņēmumiem, izmantojot kurus, klientam iepriekš jāpaziņo par naudas izņemšanu, vai arī, samaksājot komisiju, līdzekļi kļūst pieejami uzreiz. Bankas piedāvā noguldījumus vairākās valūtās, populārākās ir eiro, lati un dolāri. Par termiņu, kas nav bankas cenrādī, uzņēmumam ir jāvienojas atsevišķi. Parasti lielākām summām bankas piedāvā arī individuālās procentu likmes. Noguldījumu parasti var izmantot kā ķīlu īstermiņa kredīta saņemšanai [11].

Īstermiņa depozīts ir noguldījums uz īsu, bet noteiktu termiņu (no 1 dienas līdz 1 mēnesim) ar fiksētu procentu likmi. Šis darījums tiek apliecināts ar depozīta sertifikātu. Procenti tiek aprēķināti par faktisko depozīta izvietošanas laiku (no depozīta faktiskā noguldījuma datuma). Savukārt peļņas procenti tiek izmaksāti Klientam termiņa beigās [10].

Valūtas maiņa jeb spot darījums nosaka, ka norēķināšanās par darījumu notiek līdz otrās darba dienas beigām pēc darījuma noslēgšanas dienas, atbilstoši tādam kursam, kāds ir bijis darījuma slēgšanas brīdī un par kādu i vienojušās darījuma puses. Valūtas maiņu tieši ietekmē valūtas risks iegādātai valūtai. Darījumi par valūtas maiņu tiek veikta bankā ar norēķiniem klienta kontos bankā [14].

Lombarda kredīti ir centrālās bankas kredīti pret komercbanku vērtspapīru ķīlu. Centrālajai bankai nav tiesību piešķirt kredītus uzņēmumiem, firmām. Toties valdību LB kreditēt ir atļauts. Savukārt „Latvijas Bankas lombarda kredītu izsniegšanas noteikumi” ir zaudējuši spēku [4].

Tiek izdalīti šādi lombarda veidi [3, 6]:

·         Automātiskais lombarda kredīts ir bankai līdz nākamajai darba dienai izsniegts lombarda kredīts tāda naudas konta debeta atlikuma likvidēšanai, kas radies starpbanku norēķinu rezultātā

·         Pieprasījuma lombarda kredīts ir pēc bankas pieprasījuma izsniegts lombarda kredīts uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas pēc kārtas.

 

11.2.2.2. Naudas tirgus dalībnieki

Peļņas nolūkos naudas tirgus instrumentus iegādājas sekojošas ieguldītāju grupas:

·         Komercbankas;

·         Apdrošināšanas kompānijas un pensiju fondi;

·         Investīciju trasta uzņēmumi

·          Municipalitātes;

·         Starptautiskās institūcijas;

·         Brokeri-dīleri.

Īstermiņa naudas tirgus instrumenti tiek apgrozīti vairumtirdzniecības tirgū. Valsts, municipālās, privātas un starptautiskās finanšu institūcijas ir galvenie kreditori un debitori naudas tirgū. Tie veic aizņēmumus pret garantētu nodrošinājumu vai pat bez īpašām garantijām. Aizņēmums tiek izdarīts emitējot vērtspapīrus [8].

Dažādas institūcijas izlaiž īstermiņa naudas tirgus instrumentus, piemēram:

·         Finanšu ministrija emitē valsts īstermiņa obligācijas, lai segtu budžeta deficītu;

·         Centrālā Banka izlaiž īstermiņa obligācijas, lai iegūtu līdzekļus un realizētu monetāro politiku;

·         Municipalitātes emitē īstermiņa obligācijas savām finansiālām vajadzībām;

·         Komercbankas izdod depozīta sertifikātus, kā specifiskus finanšu instrumentus;

·         Lielas bankas diskontē komercstruktūru izrakstītas parādzīmes, lai paātrinātu finanšu apgrozījumu;

·         Komercstruktūras izraksta vekseļus, kā alternatīvu bankas kredītam

Ikviena finanšu kompānija, valdība un starptautiskā institūcija var izlaist vekseļus vai peldošo procentu īstermiņa obligācijas. Starptautisko ieguldītāju izvēles iespējas var tikt palielinātas piedāvājot tiem iegādāties depozīta sertifikātus, vekseļus un peldošo procentu obligācijas Eirotirgū. Eirovērtspapīru emisija tiek veikta tieši vai caur starpniekiem. Tātad, ja finanšu instruments tiek izlaists kaut kādā valstī, ne savā valūtā, tas notiek eiro-valūtā, piemēram, ja Latvijā obligācijas tiek izlaistas jenās - tas notiek eirojenās [8].