L. Trukšāns, K.Krampis. Linux servera ieviešana (HTML e-grāmata)
Tīmekļa serveris
Vienkāršas mājaslapas izveide
Attēls 35: Webmin - komandrindas saskarne
Parameters -R norāda, ka īpašnieks tiks mainīts ne tikai mapei, bet arī visiem failiem un/vai mapēm, ko tā satur. Savukārt, user:user norāda lietotāju:grupu uz kādu mainīt īpašnieku. user vietā jāraksta jūsu lietotāja vārds. /var/www ir direktorija, kurai tiks mainīts īpašnieks. Komanda tiek izpildīta ar Execute command.
Var veidot vienkāršu mājas lapu. Šim nolūkam noderēs jebkurš teksta redaktors, piemēram, Applications -> Piederumi -> Pelespaliknis.
Attēls 36: XFCE - Atvērt ar "Pelespaliktnis"
/var/www direktorijā jau ir noklusētā servera mājaslapa, to var aizvietot ar savu saturu. Ar failu pārlūku jāatver /var/www/ direktorija, piemēram, augšējā panelī atverot Places -> Failu sistēma un ar failu pārvaldnieku pāriet uz mājaslapas mapi. Tajā atrodas fails index.html, kas ir noklusētais mājaslapas fails. Ja direktorijā atrodas šāds fails, tad Apache tīmekļa serveris to automātiski atver, neprasot ievadīt precīzu adresi, t.i. atverot http://localhost, patiesībā tiek atvērts http://localhost/index.html. Vēlamo mājas lapas saturu jāievada teksta redaktorā, aizvietojot jau esošo, piemēram, <h1>Mana lapa</h1> - HTML kodā pierakstīts pirmā līmeņa virsraksts. Kad vēlamais saturs ievadīts, saglabājiet failu.
Attēls 37: HTML lapas veidošana teksta redaktorā
Šādā veidā var izveidot vienkāršu mājas lapu. Visa direktorijā /var/www ievietotā informācija būs pieejama caur tīmekļa pārlūkprogrammu. Ja šis dators ir pieejams no interneta, tad jau šobrīd ikviens var apskatīties jūsu izveidoto mājaslapu, pārlūkprogrammā pieprasot jūsu datora IP adresi, piemēram http://195.13.158.141 (Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Linux centra servera IP adrese).Attēls 38: Izveidotās mājaslapas pārbaude
Lai izmantotu PHP valodas iespējas, /var/www direktorijā jāsaglabā fails ar paplašinājumu .php – šādus failus pirms attēlošanas pārlūkā apstrādās PHP valodas interpretators, ja fails tiks nosaukts par index.php, tad tieši tāpat kā ar index.html, tas tiks automātiski atvērts. Piemēram, lai pārbaudītu PHP darbību un noskaidrotu ar kādiem parametreim tas uzstādīts, var izveidot failu ar saturu:
<?php phpinfo(); ?>
Attēls 39: PHP valodas atbalsta pārbaude
Ielādējot šo failu, tiks parādīta pilna informācija par sistēmā uzstādīto PHP atbalstu. Ja vienā direktorijā atradīsies gan index.html, gan index.php, tad tiks ielādēts tas fails, kura nosaukums Apache konfigurācijas failā definēts pirmais, parasti tas ir index.html. Ubuntu Linux sistēmā to var noskaidrot apskatot failu /etc/apache2/mods-available/dir.conf. Nav vēlams vienā direktorijā glabāt abus failus, tas var radīt neizpratni. Kad fails saglabāts, tīmekļa pārlūkā var pieprasīt servera adresi un aplūkot rezultātu.
Piezīme! Ja .php faila satura parādīšanas vietā pārlūkprogramma piedāvā to lejupielādēt, tad nedarbojas PHP programmēšanas valodas atbalsts. Iespējams, tas ir tāpēc, ka pēc PHP uzstādīšanas ir jāpārstartē Apache serveris, jo LAMP instalēšanas laikā tas tiek uzstādīts pirms PHP atbalsta. Apache servera pārstartēšana tiek veikta ar Webmin rīku. Servers -> Apache Webserver: Stop Apache un pēc tam Start Apache.