Ērika Šumilo. Starptautiskās ekonomikas vēsture. (e-grāmata)

    Jaunākie antropologu, arheologu un citu zinātņu nozaru pārstāvju atklājumi Austrumāfrikas valstīs Kenijā, Etiopijā un citās, liecina, ka cilvēka kā sabiedriskas būtnes saimnieciskā darbība, saprātīgi izgatavojot, izmantojot un pilnveidojot šim nolūkam nepieciešamos ražošanas rīkus ir sākusies vismaz pirms pusotra miljona gadiem. Sākumā šī attīstība ir norisinājusies ļoti lēni un tikai pēdējos desmit tūkstoš gados pirms Kristus to raksturo būtisks paātrinājums. Tieši šai laikā izveidojās tādas attīstītas Seno Austrumu valstis kā Ēģipte, Babilonija, Indija, Ķīna, kuras devušas lielu ieguldījumu civilizācijas vēsturē.

    Seno Austrumu zemēm bija liela loma cilvēku sabiedrības attīstības vēsturē. Šeit meklējami vissenākie civilizācijas sākumi. Šo zemju materiālās un garīgās kultūras sasniegumi bija pamats daudzu tautu ekonomiskajam progresam vēlākajos periodos. Seno Austrumu zemēs pirmo reizi cilvēces vēsturē izveidojās arī privātais īpašums un valsts.

    Seno Austrumu valstu – Ēģiptes, Babilonijas, Indijas un citu agrā ekonomiskā uzplaukuma cēloņi meklējami ģeogrāfiskajos nosacījumos, proti, lielo upju regulārās pārplūšanas lomā auglīgās augsnes veidošanā, mākslīgās apūdeņošanas nepieciešamībā, derīgo izrakteņu resursos, dabas apstākļu lomā darba dalīšanā, tirdzniecības un visas tautas saimniecības attīstībā. Kā arī Austrumu zemēs pastāvējušās verdzības īpatnībās un vēsturiskajā lomā.

    Antīkajā pasaulē verdzība kļuva par saimniecības pamatu un sasniedza savu augstāko pakāpi. Senā Grieķija un Roma ievērojami pavirzīja uz priekšu materiālās ražošanas līmeni, zinātni un mākslu. Atšķirībā no seno Austrumu despotijas, Grieķijā verdzības attīstību pavadīja daudz plašāka demokrātija, tirdzniecības un pilsētu attīstība, kopienas dziļāks sabrukums un garīgā darba pilnīga atdalīšanās no fiziskā darba.

    Senā Roma ieņēma svarīgu vietu seno laiku vēsturē. Svarīgākie senās Romas ekonomiskās vēstures posmi: ģints iekārtas sabrukums un vergturu valsts izveidošanās (VIII – VI gadsimtā pirms mūsu ēras), Itālijas iekarošana un Romas pārvēršanās par pasaules lielvalsti (V – II gadsimtā pirms mūsu ēras), Romas vergturu valsts ekonomikas ziedu laiki (II – I gadsimts pirms mūsu ēras), vergu sacelšanās un Romas vergturu krīzes sākums (I gadsimtā pirms mūsu ēras), šīs krīzes pastiprināšanās un vergturu valsts pakāpeniska sairšana, sākot ar mūsu ēras otrā gadsimta otro pusi.