5. Lietišķā spēle "Frizētava"

Irina Bausova

 

Lietišķā spēle "Frizētava"

Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

 

Rīga, 2010

 

 

 

 

 

 

 

Lietišķās spēles „Frizētava” mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības iemaņas. Šī spēle dalībniekus iepazīstina ar:

1) pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbības principiem,

2) uzņēmuma atrašanās vietas nozīmi,

3) darbinieku kvalifikācijas nozīmi,

4) iekārtu un interjera kvalitātes ietekmi uz uzņēmuma ienākumiem,

5) reklāmas nozīmi,

6) norēķiniem ar banku.

Spēles noteikumi

Spēles dalībniekiem ir iespēja kļūt par frizētavas īpašniekiem. Spēles noteikumu ietvaros jāizvēlas tāda darbības stratēģija, lai iegūtu lielāku peļņu. Spēles dalībnieks var izvēlēties frizētavas atrašanās vietu, to iekārtot, iegūt augstāku kvalifikāciju, reklamēt savu uzņēmumu u.c. Par uzvarētāju kļūst vislielākā rēķina bankā īpašnieks.

Sākotnējie resursi. Uzsākot spēli, visiem dalībniekiem ir vienāds sākotnējais kapitāls – rēķins bankā 10 000. Kā arī visiem spēles dalībniekiem – frizieriem ir viszemākā 3. kategorija.

Telpu nomāšana. Atrašanās vietu savai frizētavai spēles dalībnieki var izvēlēties, iepazinušies ar pilsētas plānu, kurā norādīts telpu skaits, kuras var iznomāt visam spēles laikam. Turklāt pilsēta iedalās:

1) centrs, kur telpu sākotnējā nomas maksa ir 45 000;

2) perifērijas rajoni, kur telpu sākotnējā nomas maksa ir 30 000.

Ņemot vērā, ka sākotnējais kapitāls ir 10 000, ir iespēja nepieciešamos līdzekļus aizņemties bankā. Tā kā centra frizētava ir ienesīgāka, tad arī sākotnējā telpu nomas maksa ir lielāka. Dalībnieki izvēlas savas frizētavas atvēršanai vēlamo vietu un iesniedz pieprasījumu, kuri tiek atspoguļoti pilsētas plānā. Ja uz vienu un to pašu telpu ir iesniegti vairāki pieprasījumi, notiek izsole. Nomas maksa attiecas uz visu spēles laiku. Turpmākajos spēles gados telpas var atdot iznomātājam atpakaļ (zaudējot 20% no sākotnējās vērtības) un pretendēt uz citām telpām.

Interjers un iekārtas. Nomājot telpas, tās iegūst bez interjera un iekārtām. Tātad jaunā frizētava pašam jāiekārto. Eksistē trīs interjera un iekārtu varianti, kuri atšķiras pēc to cenas un kvalitātes – jo dārgāks, modernāks, labāks, jo augstāka būs maksa par pakalpojumiem.

Kvalifikācijas paaugstināšana. Spēles sākumā visiem frizieriem ir zemākā – trešā kategorija. savu kvalifikāciju iespējams paaugstināt katrā apmācības reizē par 1 kategoriju. Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi ir maksas:

II kategorijas iegūšana – 1 000;

I kategorijas iegūšana – 2 000.

Kursi notiek ārpus darba laika, un mācību ilgums ir viens gads. Tātad kategorija tiek paaugstināta pēc 1 gada, skaitot no brīža, kad dalībnieks iemaksājis naudu kursu apmeklēšanai. Friziera kategorija ietekmē maksu par pakalpojumiem, – jo augstāka kategorija, jo lielāka maksa.

Reklāma. Katru gadu frizētavas īpašnieki var izdot līdzekļus reklāmai. Tomēr reklāma pieprasījumu būtiski ietekmē ne katru gadu, to nosaka tūristu pieplūdums. Ik gadu iespējams viens no sekojošiem variantiem:

– liels tūristu pieplūdums – vidēji 3 reizes 10 gados;

– vidējs tūristu pieplūdums – vidēji 5 reizes 10 gados;

– mazs tūristu pieplūdums – vidēji 2 reizes 10 gados.

Tātad reklāma paredzēta galvenokārt tūristiem. Pieprasījumu nosaka arī reklāmas veids:

– vienkārša izmaksā – 1 000;

– vairākkārtīga izmaksā – 1 600;

– sevišķi plaša izmaksā – 2 000.

Dārgākai reklāmai atsauksies vairāk klientu. Tas nozīmē, ka ar reklāmas palīdzību klientu skaitu iespējams palielināt vidēji 1,5 reizes.

Frizētavas apmeklētāju skaits. Patstāvīgo apmeklētāju skaits centra frizētavā ir 3 000 cilvēku gadā, perifērijas rajona frizētavā – 2 000 cilvēku gadā. Ar reklāmas palīdzību klientu skaitu iespējams palielināt līdz pat attiecīgi 5 600 un 3 500. Šīs svārstības nosaka tūristu pieplūdums dotajā gadā, Frizētavas strādā tā, lai apmierinātu ik dienu visu pieprasījumu, t.i. apkalpotu visus klientus, tas nozīmē nenormētu darba laiku.

Gada klientu skaits

Maksa par pakalpojumiem. Jūsu frizētavā maksa par pakalpojumiem ir atkarīga no friziera kvalifikācijas un interjera, iekārtu kvalitātes.

Rēķins bankā. Visi izdevumi un ienākumi, kā arī katra gada galarezultāts – rēķins bankā jāparāda spēles dalībnieka „Finansiālās darbības uzskaites veidlapā”.

No rēķina bankā gada sākumā (pirmajā gadā – 10 000) vispirms atskaita izdevumus. Pie izdevumiem pieder:

– telpu nomas maksa,

– izdevumi interjera un iekārtu iegādei un uzturēšanai,

– izdevumi kvalifikācijas celšanai,

– izdevumi reklāmai.

Ienākumu veido pakalpojumu realizācija iedzīvotājiem.

Bankas procents.

Katru gadu no bankas rēķina atskaita visus izdevumus un aprēķina atlikumu, kuram nosaka bankas procentu – 10% no pozitīva vai 20% no negatīva bankas rēķina. Bankas procentu no pozitīva rēķina pieskaita esošajai summai, bet no negatīvā – pieskaita pie kredīta summas. Pēc tam bankas rēķinam pieskaita ienākumus par pakalpojumu realizāciju.

Ieteikumi spēles vadītājam

Pēc dalībnieku iepazīšanās ar spēles noteikumiem, vadītājam jānoorganizē frizētavu izsole. Vispirms jānosaka frizētavu kopējais skaits. Tas varētu būt vienāds ar dalībnieku skaitu vai arī nedaudz lielāks. Jāievēro, ka frizētavu skaitam centrā jābūt mazākam nekā perifērijā. Frizētavu skaits (atsevišķi centrā un perifērijā), kā arī to sākotnējā nomas maksa ir jāpaziņo spēles sākumā. Spēles dalībnieki iesniedz prasījumu – kurā vietā frizētavu viņš nomās. ja kopējais pieprasījumu skaits attiecīgajā pilsētas rajonā (centrā vai perifērijā) vienāds jeb mazāks par piedāvājumu, tad šīs frizētavas tiek nomātas par sākotnējo summu. Pie kam jāatceras, ka nomas maksa attiecas uz visu spēles laiku. Ja pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, spēles vadītājam jārīko izsole. Katru frizētavu izsolē pārdod atsevišķi. Spēles vadītājam, sākot izsoli, jāpaziņo pārdodamo frizētavu skaits, sākotnējā maksa un solis (summa, par kādu var pārsolīt).

Otrs spēles vadītāja uzdevums spēles laikā katru gadu izspēlēt tūristu pieplūduma līmeni:

– liels – varbūtība ir 0,3;

– vidējs – varbūtība ir 0,2;

– mazs – varbūtība ir 0,5;.

Atbilstoši varbūtībām jāsagatavo īpašas kartiņas pēc izmēriem un izskata pilnīgi vienādas) un katrā spēles gadā jāizlozē tūristu pieplūduma līmenis .

Vadītājam būtu vēlams sekot līdzi finansiālajai uzskaitei, lai spēles dalībniekiem palīdzētu veikt aprēķinus un jau pirmajos spēles gados nerastos aprēķinu kļūdas, kā arī jāveic pēcspēles analīze. Spēles uzvarētājus nosaka atsevišķi starp centra un perifērijas frizētavām

Pēcspēles analīze

Vispirms apskatīsim racionālo spēles „Frizētava” variantu – spēles dalībnieks iegādājas vislabāko iekārtu, ceļ savu kvalifikāciju un reklamē savu uzņēmumu. Izspēlējot tūristu pieplūdumu, tabulā parādīta pakalpojumu vidējā maksa un kopējais klientu skaits. Pie šādiem vienādiem noteikumiem un vienādas rīcības finansiālo stāvokli būtiski ietekmē frizētavas atrašanās vieta. Centra frizētavā spēles rēķins bankā ievērojami pārsniedz perifērijas rajona frizētavas rēķinu bankā.

Pakalpojumu vidējā maksa, tūristu pieplūdums, kopējais klientu skaits

Apskatīsim kā spēles rezultātu ietekmē citu iekārtu iegāde, līdzekļu ekonomēšana reklāmai un kvalifikācijas celšanai. Kā piemēru ņemsim tikai centra frizētavu .

Analizējot šo faktoru ietekmi atsevišķi, pārējo rīcību atstāsim kā pirmajā – racionālajā variantā.

1. Iekārtas un interjers. Spēles dalībnieks iegādājas III veida iekārtas (cena 2000 naudas vienību un uzturēšanas izmaksas 300 gadā). Iekārtu kvalitāte ievērojami ietekmē vidējo maksu par pakalpojumu. Reklamējot frizētavu (2000 gadā) un ceļot kvalifikāciju, rēķins bankā pēc 6 spēles gadiem ir 376 065 naudas vienību, t.i. par 190 120 jeb par 33,6% mazāk nekā strādājot ar labāko iekārtu (skat. 4.5.6. tab.).

2. reklāma. Neizdodot naudu reklāmai spēles dalībnieks zaudē papildus klientus –tūristus. Klientu skaits katru gadu centra frizētavā ir 3000. Iegādājoties labāko iekārtu un ceļot kvalifikāciju, bet nereklamējoties, rēķins bankā pēc 6 gadiem ir 300 235 naudas vienību, kas ir par 265 950 jeb 46,9 mazāk nekā pilnībā izmantojot reklamēšanās iespējas.

3. Kvalifikācijas celšana. Ignorējot šī faktora ietekmi (visu spēles laiku neceļot kvalifikāciju, t.i. strādājot kā 3. kategorijas frizieris) spēles dalībnieka rēķins bankā pēc 6 gadiem ir 292 095 naudas vienību, kas ir par 274 090 jeb 48,4% mazāk kā racionālajā spēles variantā.

Nobeigumā apskatīsim, kāds rezultāts sagaida spēles dalībnieku, kurš neņem vērā visu tikko apskatīto faktoru ietekmi. Šādi rīkojoties frizētavas īpašnieka rēķins bankā sestā gada beigas ir tikai 33 788 naudas vienību, kas ir 6% no racionāli spēlējoša dalībnieka rēķina bankā.