Vārdnīca. Sociālās attiecības. Draudzība. mīlestība. Agresija. Sociālās attiecības dažādās kultūrvidēs.

 

 individuāla vai grupas īpašība, tendence uzbrukt apkārtējiem cilvēkiem, vai, retāk, dzīvniekiem, raksturīgs uzbrūkošs mērķu sasniegšanas stils. Agresivitāte var mainīties plašā diapazonā ne tikai attiecībās starp cilvēkiem, bet arī katra konkrēta indivīda izpausmēs, galvenokārt atbilstoši sociālās mijiedarbības efektivitātei

organisma priekšlaicīga attīstība salīdzinājumā ar tā priekšgājējiem. Attīstības paātrināšanās process.

divu vai vairāku cilvēku attiecības, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgām interesēm, savstarpēju palīdzību. Šopenhauers: "Īsta draudzība ir kaut kas tāds, par ko, tāpat kā par gigantiskām jūras čūskām, nav zināms, vai tā ir izdomāta vai reāli eksistē."

(angl.fandom - fanātisms)  cilvēki, kuru apvienošanās pamatā ir noteikts pielūgsmes objekts (dziedātājs, stils, rakstnieks utt.)

sociologs H.Bekkers izvirzīja etiķetes (birkas) piešķiršanas teoriju ar mērķi pierādīt, kāpēc cilvēki citus uztver kā atšķirīgus no sevis un kā mazāk vērtīgas būtnes.

 

uzvedības kopums, ko cilvēki jebkurā sabiedrībā iemācās no saviem senčiem un nodod nākamajām paaudzēm. Kultūra ir cilvēku veidotā vides daļa.

jūtas, kas raksturīgas cilvēkam, dziļa, pašaizliedzīga pieķeršanās kādam cilvēkam vai objektam.

cilvēku attieksme vienam pret otru, kas izveidojusies vēsturiski noteiktās sabiedriskās formās, konkrētos vietas un laika apstākļos. Tās ir attiecības starp sociāliem subjektiem, kas skar viņu vienlīdzību un sociālo taisnīgumu labumu sadalē, personības veidošanās un attīstības nosacījumus, materiālo, sociālo un garīgo vajadzību apmierinājumu.