Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)

Spēlei mācību procesā izšķir trīs posmus – sagatavošana, norise, izvērtēšana. Sagatavošanas posmā skolēnus iepazīstina ar spēles mērķi un noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni. Izvērtēšanas posmā skolēni paši izvērtē, kā ievērojuši noteikumus, kā izpildījuši uzdevumu, un secina, kādas prasmes izmantojuši un/vai pilnveidojuši.

Radošais seminārs ir grupu darba metode, kuras gaitā izšķir trīs posmus.

1.Kritikas posms. Notiek pētāmā objekta, parādības vai procesa kritiska izvērtēšana, atklājot tā pozitīvās un negatīvās iezīmes. Izvērtēšanai izmanto prātavētru, dažādus informācijas pieraksta grafiskos paņēmienus (grafiskos organizētājus).

2.Iztēles jeb vīziju posms. Tiek veidota semināra dalībnieku kopīga vīzija par objektu, parādību vai procesa norisi. Vīziju attēlo zīmējumos, shēmās vai ar citiem vizuāliem paņēmieniem.

3.Plānošanas posms. Dalībnieki izvērtē vīziju un izstrādā plānu, kā to īstenot. Plānam jādod atbilde uz jautājumiem, ko, kas, kā, kad darīs.

Semināra norises laikā tiek ievēroti grupu darba noteikumi.

Izpētes projekta mērķis ir iegūt un sistematizēt informāciju vai noskaidrot, izzināt kādu problēmu.

Skolotājs pirms stundas izvēlas tekstu un sadala to fragmentos atbilstoši paredzētajam skolēnu skaitam grupā (3-7).

Skolēni strādā grupās. Katrs individuāli izlasa attiecīgo teksta fragmentu. Pēc katra fragmenta izlasīšanas skolēni noteiktā secībā uzņemas „skolotāja” lomu, veicot šādus uzdevumus:

- uzdod pāris jautājumu par izlasīto fragmentu un uzklausa, pārējo grupas dalībnieku atbildes,

- rosina noskaidrot tos jautājumus, kuri kādam skolēnam nav īsti skaidri,

- veido kopsavilkumu par tikko izlasīto materiālu,

- piedāvā prognozēt, par ko būs runa nākamajā teksta fragmentā,

- uzaicina visus lasīt nākamo fragmentu.

Skolēni aktīvi iesaistās mācību procesā, mācās darboties dažādās lomās, attīsta prasmi iegūt informāciju no teksta, pilnveido sociālās prasmes.

Skolotājs piedāvā skolēniem veidot rakstu darbu (pārspriedumu, domrakstu) par noteiktu tematu un pēc noteiktas struktūras. Skolēni izsaka savas domas, attieksmi, ievērojot noteikto darba struktūru.

Dots apgalvojums, skolēniem jāatrod tam trīs apstiprinoši vai noliedzoši argumenti. Katrs arguments jāpaskaidro vismaz ar trim teikumiem. Pēc tam jāuzraksta secinājums, kurš izriet no skolēna minētajiem argumentiem.

Skolēni, aplūkojot attēlu, klausoties vai lasot tekstu, skatoties videoierakstu u.tml. veido būtisku jautājumu sēriju par noteiktu tēmu – kādu objektu, procesu vai parādību. To var darīt individuāli, pāros vai grupā. Pēc tam apmainās ar jautājumiem un sagatavo rakstiskas vai mutiskas atbildes uz tiem. Darba beigās skolēni sniedz atbildes uz jautājumiem, vienojas par to, kā atradīs un sagatavos atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem stundas laikā nav varējuši vai paguvuši atbildēt.

Kolāža ir radoša darba veids, kurā skolēni atklāj savu priekšstatu par kādu tematu, veidojot kompozicionāli vienotu attēlu no visdažādāko materiālu fragmentiem vai reālijām.

Šīs metodes mērķis ir palīdzēt skolēniem praktiski attīstīt jēdzienu veidošanas prasmi. Norise sadalās trīs soļos.

1.Jēdzienu veidošana: „Kas ar ko sader kopā?” Skolēni nosauc uz kādu noteiktu tēmu attiecināmus vārdus, grupē tos pēc kopīgām pazīmēm un izvēlas apzīmējumus grupām.

2.Interpretācija: „Ko tu saskati?” Skolēni apraksta izveidoto klasifikāciju, nosaka kategoriju sasaisti, cēloņus un sekas, izdara secinājumus.

3.Principu lietošana: „Kas notiktu, ja...?” Skolēni izmanto saskatītās likumsakarības – mēģina pierādīt vai pamatot prognozes, pieņēmumus, hipotēzes, pārbauda prognozes vai nosaka kritērijus, kas palīdzētu tās pārbaudīt.

Induktīvā domāšana palīdz skolēniem atrast un grupēt informāciju, veidot un klasificēt kategorijas, izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes par izveidoto jēdzienu grupu saiknēm.

Sadala izglītojamos grupās. Katra grupa saņem lielu papīra loksni un dažādu krāsu flomasterus(katrs dalībnieks strādā ar vienu krāsu, lai beigās var novērtēt katra ieguldījumu).Katrai grupai tiek piedāvāts savs temats, jautājums, problēma vai apgalvojums, par kuru tā veido grafitus(vārdus, frāzes, zīmējumus, shēmas). Pēc norunātā laika(10-20 min.) darbu pārtrauc un padod lapu uz priekšu citai grupai.katra grupa iepazīstas un veic papildinājumus. Tas tiek atkārtots, līdz grupas saņēmušas savu sākotnējo lapu.Tad grupa iepazīstas ar papildinājumiem, apspriež tos, ja iespējams sagrupē, izdara secinājumus un izveido kopsavilkumu, ko var prezentēt visai klasei. darba gaitu var variēt, piemēram, kad grupa izveidojusi savus grafitus, skolēni staigā pa klasi, iepazīstas un, ja vēlas pievieno komentārus. Beigās grupas veido kopsavilkumu, ievērojot komentārus.