Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)

Lieto kopīgā un atšķirīgā noteikšanai un jēdzienu definēšanai. Šo diagrammu zīmē kā divus vai trīs apļus, kas daļēji pārklājas. Tas ir veids, kā noteikt un parādīt attiecības starp grupām, kategoriju kopām, lielumiem. Venna diagrammu var izmantot dažāda rakstura attiecību demonstrēšanai. Daļās, kuras nepārklājas, raksta atšķirīgo, kur pārklājas – kopīgo.

 Lekcija kā mācību organizācijas forma un metode ir strukturāli organizēts skolotāja stāstījums par kādu tēmu.

 Lekcijai paredzētais materiāls tiek sadalīts vairākās daļās( vienas daļas garums apmēram 13-15 min.). pirms katras nākamās daļas klausītājiem uzdod jautājumus, kuri saistās ar tajā aplūkojamo informāciju. Pēc katras daļas izklāsta vēlreiz pārrunā aplūkotos jautājumus un lekcijā ietverto informāciju.

Skolotājs vai skolēni mācību procesā izmanto vai veido uzskates līdzekļus – vizuālos balstus(attēlus, zīmējumus, shēmas, simbolus, videoierakstus...) vai grafiskos organizētājus – vizuālās atslēgas, piemēram, domu karti, Venna diagrammu, lai demonstrētu dažādu notikumu, parādību vai jēdzienu kopsakaru, ilustrētu kāda vārda nozīmi vai jēdziena saturu, padarītu uzskatāmāku teksta vai mācību materiāla ideju, labā iegaumētu svarīgu informāciju. Skolēni attīsta prasmi apstrādāt, vizualizēt un sistematizēt iegūto informāciju, pilnveido savas mācīšanās stratēģijas.

Eksperimentālas dabas uzdevums atbilstoši iekārtotā telpā vai izmantojot atbilstošu aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drošības noteikumiem. Skolēni skolotāja vadībā veic eksperimentu, raksta protokolu, kurā atzīmē darba gaitu, novērojumus, secinājumus.

Skolotājs vai skolēns demonstrē, kā darbojas kāda lieta vai kā notiek kāds process, rāda uzskates līdzekļus, mācību eksperimentus, komentē un paskaidro notiekošo. Skolēni gūst izpratni par dažādiem procesiem, lietu uzbūvi utt.

Skolēni individuāli vai grupā, patstāvīgi vai ar skolotāja atbalstu izvēlas darba tēmu, plāno, vāc informāciju, pēta un risina problēmu, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus vai izstrādā praktiskas darbības plānu un īsteno to. Izšķir divus projektu veidus: izpētes projekts un darbības projekts.

Skolotājs vai skolēni formulā problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā tā risināšanas plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu un noskaidro, vai tas ir problēmas risinājums un vai problēmu nevar risināt citādi.

 Tā mērķis ir praktiski īstenot tiešas un konkrētas izmaiņas klases, skolas, vietējās sabiedrības, valsts vai starptautiskā mērogā. Darbības projekti ļauj skolēniem līdzdarboties nozīmīgu lokālu un vispārēju sabiedrisku problēmu risināšanā, tādējādi saistot mācības ar dzīvi un attīstot skolēnu sociālās pētniecības prasmes, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus.

Skolotājs vai skolēni formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta, lietojot zinātniskās pētniecības metodes. Skolēns patstāvīgi izpēta avotus un literatūru par pētījums tematu, vāc informāciju, veic novērojumus, eksperimentus, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izdara secinājumus, izklāsta pētījuma rezultātus. Pētījumā skolēni pilnveido prasmi patstāvīgi plānot un organizēt savu mācību darbu, iegūt un daudzveidīgi izmantot informāciju.