Printer-friendly version

Browse the glossary using this index

Special | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z | ALL

Page: (Previous)   1  2  3  4  5
  ALL

S

Spēles

Spēlei mācību procesā izšķir trīs posmus – sagatavošana, norise, izvērtēšana. Sagatavošanas posmā skolēnus iepazīstina ar spēles mērķi un noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni. Izvērtēšanas posmā skolēni paši izvērtē, kā ievērojuši noteikumus, kā izpildījuši uzdevumu, un secina, kādas prasmes izmantojuši un/vai pilnveidojuši.

Stāstījums (izklāsts)

Skolotājs vai skolēns izklāsta kāda temata saturu. Tas var būt ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, izdara pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus.

Stūri

Šī metode dod iespēju skolēniem iedziļināties kāda temata vienā aspektā. Uz lielām lapām uzraksta iespējamos apakštematus un izvieto šīs lapas telpas stūros. Pēc skolotāja uzaicinājums katrs skolēns izvēlas vienu no šiem apakštematiem un dodas uz atbilstošo telpas stūri. Skolēni, kuri nonākuši vienā stūrī, kopīgi apspriež savu izvēli, izvirza argumentus vai papildu jautājumus klasei, sagatavojas turpmākajai diskusijai vai pārbaudes darbam.

T

Tabula

Tā var atspoguļot attiecības, struktūras, procesus. Tabulu var veidot, vācot informāciju no rakstu avotiem par kādu tēmu. Lai labāk izprastu aplūkojamo tēmu un veiktu vispārinājumu, klasifikāciju, izdarītu secinājumus vai vienkārši apzinātu situāciju kādā jomā. tabulu var veidot arī rezultātu apkopošanai, veicot pētījumus, aptaujājot respondentus. Uzskatāmais informācijas izkārtojums ļauj ietaupīt laiku un uzlabot plānošanas procesu.

U

Uzlabotā lekcija

 Lekcijai paredzētais materiāls tiek sadalīts vairākās daļās( vienas daļas garums apmēram 13-15 min.). pirms katras nākamās daļas klausītājiem uzdod jautājumus, kuri saistās ar tajā aplūkojamo informāciju. Pēc katras daļas izklāsta vēlreiz pārrunā aplūkotos jautājumus un lekcijā ietverto informāciju.

V

Venna diagramma

Lieto kopīgā un atšķirīgā noteikšanai un jēdzienu definēšanai. Šo diagrammu zīmē kā divus vai trīs apļus, kas daļēji pārklājas. Tas ir veids, kā noteikt un parādīt attiecības starp grupām, kategoriju kopām, lielumiem. Venna diagrammu var izmantot dažāda rakstura attiecību demonstrēšanai. Daļās, kuras nepārklājas, raksta atšķirīgo, kur pārklājas – kopīgo.

Veselā salikšana no daļām

  • Apgūstāmais mācību materiāls tiek sadalīts pa daļām. Katra teksta daļa tiek apzīmēta ar kādu noteiktu ciparu vai burtu- šai gadījumā A,B,C,D,E
  • Dalībniekus dala grupās (katrā grupā tik cilvēku, cik daļās ir sadalīts apgūstamais mācību materiāls- šai gadījumā katrā grupā 5 cilvēki). Katrs dalībnieks saņem vienu teksta daļu, lasa to.
  • Dalībnieki ar vienādām teksta daļām tiek apvienoti ekspertu grupās. Kopīgi strādājot šajās grupās, ir jāizveido darba lapa, kurā ir atspoguļota būtiska informācija un izveidots teksta vizuāls attēls.
  • Dalībnieki atgriežas pamata grupās un māca savu teksta daļu pārējiem grupas dalībniekiem.

Vingrinājumi

Skolotājs piedāvā skolēniem vairākus līdzīgus uzdevumus, lai nostiprinātu kādas noteiktas zināšanas vai prasmes. Skolēni atkārtoti veic vairāk vai mazāk vienveidīgas darbības, kas palīdz automatizēt kādu zināšanu vai prasmju lietošanu, iegūt vai pilnveidot fizisku vai psihisku īpašību, spējas.

Vizualizēšana

Skolotājs vai skolēni mācību procesā izmanto vai veido uzskates līdzekļus – vizuālos balstus(attēlus, zīmējumus, shēmas, simbolus, videoierakstus...) vai grafiskos organizētājus – vizuālās atslēgas, piemēram, domu karti, Venna diagrammu, lai demonstrētu dažādu notikumu, parādību vai jēdzienu kopsakaru, ilustrētu kāda vārda nozīmi vai jēdziena saturu, padarītu uzskatāmāku teksta vai mācību materiāla ideju, labā iegaumētu svarīgu informāciju. Skolēni attīsta prasmi apstrādāt, vizualizēt un sistematizēt iegūto informāciju, pilnveido savas mācīšanās stratēģijas.

Z

Zigzags (jigsaw)

Skolēni strādā „mājas grupās”. Skolotājs piedāvā katrai grupai mācību materiālu, kas tai jāapgūst.

1.mācību materiāls tiek sadalīts vairākos tematiskos fragmentos atbilstoši skolēnu skaitam grupā. Katrs „mājas grupas” dalībnieks kļūst par viena apakštemata speciālistu un ir atbildīgs par šī apakštemata izpēti un iemācīšanu citiem „mājas grupas” dalībniekiem.

2.viena apakštemata speciālisti no katras mājas grupas izveido ekspertu grupu, lai kopīgiem spēkiem izprastu savu tematu un atrastu veidus, kā svarīgāko iemācīt savas grupas biedriem (veido domu kartes, shēmas, jautājumus...)

3.katra apakštemata eksperti atgriežas savās „mājas grupās”, kur pēc kārtas māca savus grupas biedrus un pārbauda viņu izpratni par attiecīgo jautājumu.

4.skolotājs vērtē, cik labi katrs skolēns individuāli paguvis visu mācību materiālu, skolēni vērtē savu grupas biedru darbu – kā viņi ir mācījuši, sadarbojušies.

Metodes variants. 1. visi skolēni „mājas grupā” lasa vienu un to pašu mācību materiālu.

2.katrs skolēns saņem individuālu uzdevumu, kas ir saistīts ar izlasīto. Skolēni ar vienādu uzdevumu strādā ekspertu grupā, tad atgriežas savās „mājas grupās” un māca grupas biedriem ekspertu grupā apgūto.

Skolēni tiek vērtēti individuāli un viņu vērtējums tiek summēts grupas vērtējumā.

Page: (Previous)   1  2  3  4  5
  ALL