Browse the glossary using this index

Special | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z | ALL

Page: (Previous)   1  2  3  4  5  (Next)
  ALL

P

Prātavētra

Skolotājs vai skolēni izvirza tēmu vai jautājumu, problēmu, kuru uzraksta uz tāfeles. Skolēniem tiek atvēlēts noteikts laika sprīdis, kurā viņiem par attiecīgo tēmu jāizsaka un jāpieraksta maksimāli daudz ideju, atbilžu, atslēgas vārdu..., nekomentējot un nevērtējot citu teikto. Pēc tam skolēnu idejas var grupēt, izvērtēt, aranžēt... Metode nodrošina katram skolēnam iespēju iesaistīties ideju izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, aktivizēt iztēli un radošo domāšanu.

Problēmu risināšana

Skolotājs vai skolēni formulā problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā tā risināšanas plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu un noskaidro, vai tas ir problēmas risinājums un vai problēmu nevar risināt citādi.

Prognozēšana

Metode, kas paredz prognožu izteikšanu apgūstamās tēmas ietvaros, balstoties uz jau zināmo/izlasīto (virsrakstu, attēlu, fragmentu). Prognozēšanu var veikt gan nodarbības sākumā, gan vairākkārt stundas vidū, pārtraucot teksta lasīšanu.

Projekts

Skolēni individuāli vai grupā, patstāvīgi vai ar skolotāja atbalstu izvēlas darba tēmu, plāno, vāc informāciju, pēta un risina problēmu, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus vai izstrādā praktiskas darbības plānu un īsteno to. Izšķir divus projektu veidus: izpētes projekts un darbības projekts.

Punktētā diskusija

Vienlaikus diskutē 5-6 dalībnieki, kas sasēžas aplī telpas vidū. Pārējie skolēni un skolotājs sēž ārējā aplī tiem apkārt un uzmanīgi klausās, tad vērtē diskutētājus pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem, piešķirot katram skolēnam punktus par viņa diskutēšanas prasmi un individuālo ieguldījumu diskusijas norisē.

R

Radošais seminārs

Radošais seminārs ir grupu darba metode, kuras gaitā izšķir trīs posmus.

1.Kritikas posms. Notiek pētāmā objekta, parādības vai procesa kritiska izvērtēšana, atklājot tā pozitīvās un negatīvās iezīmes. Izvērtēšanai izmanto prātavētru, dažādus informācijas pieraksta grafiskos paņēmienus (grafiskos organizētājus).

2.Iztēles jeb vīziju posms. Tiek veidota semināra dalībnieku kopīga vīzija par objektu, parādību vai procesa norisi. Vīziju attēlo zīmējumos, shēmās vai ar citiem vizuāliem paņēmieniem.

3.Plānošanas posms. Dalībnieki izvērtē vīziju un izstrādā plānu, kā to īstenot. Plānam jādod atbilde uz jautājumiem, ko, kas, kā, kad darīs.

Semināra norises laikā tiek ievēroti grupu darba noteikumi.

Runāšana pie mikrofona

Dalībnieki grupā pēc kārtas izsakās par kādu jautājumu vai tematu. Kad pirmais dalībnieks sāk runāt, pārējie uzmanīgi klausās. Pēc signāla (runāšanai atvēlētais laiks var būt noteikts, piemēram, 3 minūtes, vai arī katrā gadījumā atšķirīgs) runātāja lomu pārņem nākamais dalībnieks. Viņam jāprot turpināt iepriekšējā runātāja domu un papildināt to ar savām idejām. Stāstījuma laikā runātāji mainās vairākkārt. Šī metode izmantojama, lai pārbaudītu apgūtā materiāla izpratni, sekmētu aktīvu klausīšanos un līdzdalību. Lai lomu maiņa būtu uzskatāmāka, runātājam var būt rokā simbolisks mikrofons, kuru viņš pēc signāla nodod nākamajam runātājam.

S

Savstarpējā mācīšana

Skolotājs pirms stundas izvēlas tekstu un sadala to fragmentos atbilstoši paredzētajam skolēnu skaitam grupā (3-7).

Skolēni strādā grupās. Katrs individuāli izlasa attiecīgo teksta fragmentu. Pēc katra fragmenta izlasīšanas skolēni noteiktā secībā uzņemas „skolotāja” lomu, veicot šādus uzdevumus:

- uzdod pāris jautājumu par izlasīto fragmentu un uzklausa, pārējo grupas dalībnieku atbildes,

- rosina noskaidrot tos jautājumus, kuri kādam skolēnam nav īsti skaidri,

- veido kopsavilkumu par tikko izlasīto materiālu,

- piedāvā prognozēt, par ko būs runa nākamajā teksta fragmentā,

- uzaicina visus lasīt nākamo fragmentu.

Skolēni aktīvi iesaistās mācību procesā, mācās darboties dažādās lomās, attīsta prasmi iegūt informāciju no teksta, pilnveido sociālās prasmes.

Situāciju analīze

Analīzei parasti izmanto reālas situācijas (notikumus), kuras skolēni var saistīt ar savu pieredzi. Notikumus situācijas analīzei var attēlot tekstā, zīmējumos, fotogrāfijās, videoierakstos vai audioierakstos. Skolēni noklausās, izlasa vai noskatās materiālu, saņem konkrētu darba uzdevumu (piemēram, atrast situācijas cēloni, prognozēt notikumu tālāko gaitu, izvēlēties piemērotu risinājumu), grupā izsaka savus minējumus, iespējamos risinājuma variantus utt., apspriež un izvērtē tos, pieņem kopīgu lēmumu par atbilstošāko, piemērotāko risinājumu un noslēgumā par darba rezultātu ziņo pārējām grupām.

Situāciju izspēle (simulācija)

Skolotājs piedāvā skolēniem rakstisku vai mutisku reālas situācijas aprakstu. Skolēni risina šo situāciju, iejūtoties dažādās situācijai atbilstošas lomās un izspēlējot tās.

Page: (Previous)   1  2  3  4  5  (Next)
  ALL