6.5. Piedāvājuma monopolistiskā konkurence

Piedāvājuma monopolistiskās konkurences tirgum ir raksturīgas šādas pazīmes un nosacījumi:

  1. piedāvāto preču savstarpējās aizstājamības pakāpe ir liela, taču preces nav pil­nīgi aizstājamas cita ar citu. Piedāvātās preces nav homogēnas, un preces tirgū veidojas nepilnīga konkurence;

  2. ražotājs var salīdzinoši viegli iekļūt ar savu preci tirgū un arī viegli izstāties no tā;

  3. tirgus piedāvājuma pusi pārstāv liels dalībnieku skaits. Ražotāju individuālais piedā­vājums neietekmē pārējo šīs tirgus puses dalībnieku piedāvājumu. Piemēram, ja kāds ražotājs pazemina preces cenu, šīs preces pircēju skaits pieaug, bet pārējiem ražotā­jiem, ja to piedāvātās preces cena nemainās, pircēju skaits attiecīgi samazinās. Tā kā šīs preces pieprasījuma samazinājums sadalās starp pārējiem ražotājiem, kuru skaits tirgū ir ļoti liels, tie šīs pieprasījuma pārmaiņas sākumā neizjutīs. Ja kāds ražotājs pa­augstina preces cenu, šīs preces pircēju skaits samazinās, bet citiem ražotājiem pie­prasījums pēc viņu ražotās preces pieaug. Individuāls ražotājs šo pieaugumu sākumā nejutīs, jo tas tiks sadalīts starp ļoti daudziem ražotājiem. Līdz ar to atsevišķu aizstājējpreču ražotāji var uzskatīt savu konkurentu noteikto cenu par konstantu lielumu;

  4. kaut gan preces atšķiras, to aizstājamības pakāpe ir augsta. Līdz ar to var pieņemt, ka tas ir vienas preces tirgus, kurš sadalīts mazākos tirgos, diferencējot cenu.

  5. savstarpēji aizstājamo preču dažādības dēļ atsevišķos tirgos izveidojas monopols uz katru aizstājamo preci. Piemēram, zāles kādas noteiktas slimības ārstēšanai parasti izgatavo dažādas firmas. Katrai ir savi medicīnas preparātu kvalitātes un lietošanas rādītāji, kas ir priekšnoteikums monopola veidošanai uz doto aizstājējpreci;

  6. tā kā preces ir līdzīgas, tirgū tās sāk konkurēt savstarpējās aizstājamības dēļ, proti, veidojas to monopolistiska konkurence, piemēram, ziepju, slēpju, slidu, medikamen­tu u.c. preču tirgū. Monopolistiskajā konkurencē liela nozīme ir uzņēmuma (firmas) nosaukumam. Slavenu firmu izstrādājumi vienmēr tiek pārdoti par dārgāku cenu. Liela nozīme ir arī reklāmai, pārdevēja kvalifikācijai u.c. faktoriem, kuri dod iespēju vairot preces popularitāti un tādējādi pārdot to par augstāku cenu. Monopolistiskā konkurence veidojas arī pakalpojumu tirgū, jo tos var veikt dažādā kvalitātē atkarībā no attiecīgā pakalpojumu uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas, iekārtas un tehno­loģijas, piemēram, kosmētisko kabi­netu, frizieru, ķīmisko tīrītavu u.c uzņēmumu pakalpojumus. Svarīgs faktors ir arī šo pakalpojumu uzņēmumu atrašanās vieta;


6.5.1.


6.5.1. attēls. Monopolistiskas konkurences īslaicīgs līdzsvara stāvoklis


  1. tā kā preču savstarpējās aizstājamības pakāpe ir ļoti augsta, monopolvara nav liela.


Līdz ar monopola izveidošanos katrā no aizstājējpreces tirgiem piedāvājuma taisne monopolistiskās konkurences apstākļos izvietosies koordinātu plaknē slīpi, pie kam tā ir lēzenāka nekā piedāvājuma monopolā (6.5.1. attēls), un būs spēkā monopola peļņas maksimizācijas nosacījumi.

Proti, īsā laikā līdzsvara stāvoklis iestājas pie nosacījuma, ka MC=MR. Kopējā peļņa atbilst taisnstūra laukuma A1A2B2B1 skaitliskajai vērtībai, t.i., attāluma no Kurno punkta līdz vidējo izmaksu līknei, t.i., A1B1 un preču daudzuma qmk reizinājumam. Līdz ar to aizstājējpreces ražotājs izmanto monopolstāvokli un īslaicīgi gūst peļņu, kura ir lielāka par nulli.

Lielā peļņa ir labs stimuls arī citiem ražotājiem, un, tā kā iekļūšana tirgū nav ierobe­žota (2. nosacījums), dotās preces ražotāju skaits sāk palielināties. Ja pieņemam, ka konkurenti tirgu ir sadalījuši proporcionāli, tad, ieplūstot tirgū jauniem dalībniekiem, kopējais pieprasījums tiks pārdalīts sīkākās daļās un atsevišķā monopola pieprasī­juma līkne pārvietosies pa kreisi (6.5.2. attēls a). Preces cena pazemināsies. Ražo­tāju pieplūdums tirgū turpinās, līdz pieprasījuma taisne veido pieskaršanās punktu A ar vidējo izmaksu līkni ATC (6.5.2. attēls b). Cena Pmk pazeminās līdz P’mk.

Punktā A peļņa ir vienlīdzīga nullei, jo P=ATC. Līdz ar to izveidojas monopolis­tiskās konkurences ilga laika līdzsvars, un tirgū nav vairs izdevīgi ieiet citiem konkurentiem, jo tādā gadījumā peļņa var kļūt mazāka par nulli.

Ir jāņem vērā, ka tiek aplūkota ekonomiskā peļņa, kas ir mazāka par faktisko peļņu, tādēļ uzņēmumiem nav izdevīgi izstāties no tirgus.