Roberts Škapars. Pilnīga konkurence, monopols, monopolstiskā konkurence un oligopols. Teorija. (e-grāmata)

Tirgū nemitīgi mainās pieprasījuma vai piedāvājuma proporcija, līdz ar to veidojas ļoti daudz dažādas tā formas. Pēc vācu ekonomista Heinriha fon Štakelberga (1905 – 1946) izstrādātās teorijas tirgus abas puses, t.i., pieprasījumu un piedāvājumu atkarībā no to lieluma (dalībnieku skaita) var iedalīt trijās daļās. Ja vienā tirgus pusē ir viens dalībnieks, tas veido monopolu, ja daži, – veidojas oligopols, ja daudzi dalībnieki, – veidojas konkurence (polipols).

Skatot dažādas tirgus pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējo proporciju kombinācijas, rodas 9 tirgus formas (6.2.1. tabula).

6.2.1. Tirgus formu klasifikācija pēc dalībnieku skaita

Ievērojot teikto, tirgus formas var sakārtot skalas veidā atkarībā no dalībnieku skaita (6.2.1. attēls).

6.2.1. attēls. Tirgus formu skala pēc to dalībnieku skaita

Mikroekonomikas teorijā izšķir divus galvenos tirgus tipus: pilnīgu un nepilnīgu tirgu.

Tirgu uzskata par pilnīgu, ja ir spēkā nosacījumi, kas parādīti 6.2.2. attēlā. Ja kāds no šiem nosacījumiem neizpildās, tad to sauc par nepilnīgu tirgu. 6.2.2. attēlā ir parādīta galveno iepriekšminēto tirgus tipu un formu savstarpējā saistība.

6.2.2. attēls. Pilnīgs un nepilnīgs tirgus