Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)

Iepriekš jau apskatīts, kā preces aplikšana ar nodokli ietekmē tirgus līdzsvaru, un noskaidrots, ka uzliktā nodokļa summu maksā gan patērētājs, gan ražotājs. Nodokļi ir galvenais avots valsts budžeta veidošanai. Ja pieņem, ka iekasētā nodokļa summa caur valsts budžetu pēc tā pārdales atkal nonāk patērētāja un ražotāja rīcībā, tad varētu likties, ka ieguvums no nodokļiem kompensē zaudējumus no preces aplikšanas ar nodokli. 4.6.1. attēlā redzams, ka tas tā nav.

Pirms preces aplikšanas ar nodokli patērētāja ieguvums (rente) atbilst trijstūra P₀L₀E laukuma skaitliskajai vērtībai, bet ražotāja ieguvums (rente) atbilst trijstūra P₀L₀0 laukuma skaitliskajai vērtībai. Pēc preces aplikšanas ar nodokli patērētāja un ražotāja ieguvumi samazinās attiecīgi par laukumu –A–B un –C–D. Valsts un līdz ar to arī sabiedrības ieguvums (nodokļos iekasētā summa) ir vienlīdzīgs ar laukuma A+C skaitliskajām vērtībām. Redzams, ka tas ir mazāks nekā patērētāja un ražotāja zaudējumi par daudzumu –A–B–C–D+A+C=–B–D, jo pēc preces aplikšanas ar nodokli tirgus līdzsvars mainās no L₀ uz L_1, un preces daudzums tirgū samazinās no q₀ uz q₁. Ar laukumu –B–D skaitliskajām vērtībām attēlotos zaudējumus sauc par sabiedrības neto zaudējumu, jo tos sabiedrība nevar vairs atgūt pēc preces aplikšanas ar nodokli. Par preces daudzumu, kas netiek nopirkts, ražotājs nevar gūt ieņēmumus un valsts iekasēt nodokļus.

4.6.1. attēls. Sabiedrības neto zaudējumi no preces aplikšanas ar nodokļiem