Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Wednesday, 12 June 2024, 4:29 PM

Description

Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Roberts Škapars


Tirgus līdzsvars

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.



Rīga, 2010.

4.1. Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums

Lai noskaidrotu, kā notiek saimniecisko vienību darbības saskaņošana tirgū, tiek skatīts tirgus, kur valda pilnīga konkurence. Ir nepieciešama arī abstrahēšanās no pieprasījuma un piedāvājuma anomālas reakcijas, jo pretējā gadījumā nav iespējams noteikt tādu cenu, par kuru ir panākama abu tirgus pušu saskaņa un vienošanās.

Tirgus līdzsvars veidojas atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma proporciju līdzsvara. Šo procesu uzskatāmi var attēlot grafiski, apvienojot vienā koordinātu plaknē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līknes (4.1.1. attēls).

4.4.1. attēlā redzams, ka zem līdzsvara punkta L, kad P<P0, piemēram, izvēloties cenu P1 (punkti A3 un A4), pieprasīto preču daudzums q1p pārsniedz piedāvāto preču daudzumu q1S, un pircēji ir gatavi maksāt vairāk, lai iegūtu nepieciešamo preci. Šajā gadījumā noteicējs tirgū ir pārdevējs, un to sauc par pārdevēja tirgu. Starpību sauc par pieprasījuma pārpalikumu. Virs punkta L, t. i., kad P>P0, piemēram, cena P2 (punkti A1 un A2), piedāvāto preču daudzums q2S pārsniedz pieprasīto preču daudzumu q2P , un palielinās pārdevēju konkurence, tāpēc pārdevēji pazemina cenu. Šajā gadījumā noteicējs tirgū ir pircējs, un to sauc par pircēja tirgu. Starpību q2S q2P  sauc par piedāvājuma pārpalikumu.



4.1.1.

4.1.1. attēls. Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars.


Pieprasījuma un piedāvājuma pārpalikums pastāv tikai gadījumā, ja cenas nav vienādas ar līdzsvara cenu. Ja pircējs un pārdevējs var brīvi rīkoties un saskaņošanas process notiek bez ievērojamas laika kavēšanas, piedāvājuma pārpalikums pazemina pārdošanas cenu un pieprasījuma pārpalikums paaugstina pirkšanas cenu. Līdz ar to pārpalikums tiek novērsts, un iestājas tirgus līdzsvars L(P0,q0). Šādā līdzsvara stāvoklī neviens no dalībniekiem nevar uzlabot savu stāvokli, vienlaikus nepasliktinot otra stāvokli. Tas ir Pareto optimāls tirgus līdzsvars.

Kā redzams, preču daudzumam q0, kas nodrošina tirgus līdzsvaru, atbilst cena P0, kura ļauj īstenot pircēja un pārdevēja plānus. Jau noskaidrots, ka, izveidojoties kādam no apskatītajiem nelīdzsvara stāvokļiem, cena tieksies sasniegt līdzsvara cenu, bet tas nenozīmē, ka līdzsvara stāvoklis tiks ātri sasniegts. Šis process atkarībā no dažādiem apstākļiem reizēm var būt ļoti ilgstošs.

Viens no pieprasījuma un piedāvājuma pārpalikuma rašanās iemesliem var būt, piemēram, gadījums, kad valsts tautsaimniecisku apsvērumu dēļ nosaka cenas maksimālo (P1) vai minimālo (P2) robežu. Abos gadījumos zaudētāji parasti ir gan patērētāji, gan ražotāji. Ja valsts institūcijas izlemj, ka līdzsvara cena P0 ir par augstu, tā nosaka maksimālo cenu P1 (“cenas griestus”). Tādā gadījumā ražotājiem, kuriem preces vienības izmaksas ir lielākas par cenu P1, nākas uz ilgu laiku vai pilnībā pārorientēties uz cita produkcijas veida ražošanu.

Ražotāji, kuriem preces vienības izmaksas ir mazākas par cenu P1, turpinās ražošanu mazākā apjomā  (q0> q1)Tātad to peļņa samazināsies. Tirgū izveidosies preces deficīts (pieprasījuma pārpalikums), tātad garas pircēju rindas, turklāt daļa pircēju nevarēs iegādāties preci nepieciešamajā daudzumā. Ja valsts institūcijas cenu P2 noteiks kā minimālo (“cenas grīda”), daļa patērētāju nevarēs iegūt preci tās augstās cenas dēļ, savukārt ražotāji nevarēs realizēt daļu produkcijas un to peļņa samazināsies par lielumu, kuru veido tirgus cenas un valsts noteiktās cenas starpība.

Tirgū gandrīz vienmēr pastāv tendence panākt līdzsvaru, taču ne vienmēr tas tiek sasniegts. Biežāk tiek novēroti jau iepriekš skatītie stāvokļi, kad tirgus nav līdzsvarā, taču tad preču apgrozījums vienmēr ir mazāks.

4.2. Tirgus līdzsvara neiestāšanās

Tālāk noskaidrosim, vai visos tirgos iestājas līdzsvars, kādi priekšnoteikumi ir nepieciešami, lai tas izveidotos.

Literatūrā visbiežāk skatīti divi gadījumi, kad tirgus līdzsvars neeksistē, t.i., kad dotajos apstākļos tas nevar iestāties (4.2.1. attēls).

      a gadījumā piedāvātās preces minimālā cena 4_f_1 ir tik augsta, ka pārsniedz maksimālo cenu 4_f_2 kuru pircējs ir ar mieru maksāt. Šajā gadījumā produkcijas vai pakalpojumu izmaksas ir pārāk augstas, un ražotājs tās var segt, tikai nosakot augstas cenas. Preci šajā gadījumā var pārdot tikai tad, ja tiek paredzēta piemaksa (dotācija) preces ražošanai un realizēšanai. Piemēram, šāds stāvoklis var izveidoties, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas ir augstākas par ieņēmumiem. Ar dotācijas palīdzību piedāvājuma līkne S0 tiek pārbīdīta uz leju, līdz izveidojas krustpunkts L ar pieprasījuma līkni D0.

       b gadījumā patērētāja rīcībā ir tik daudz preces (brīvā labuma), ka maksimāli patērētajā daudzumā  4_f_3iestājas piesātinājums, cena kļūst vienlīdzīga nullei, lai gan šis daudzums ir mazāks par minimālo daudzumu 4_f_4, kuru ražotājs ir ar mieru piedāvāt: 4_f_5Tirgus līdzsvars šajā gadījumā var iestāties tikai tad, ja mainās brīvo labumu patēriņa apstākļi vai arī to patēriņa vieta. Piemēram, karstā vasaras dienā daudzi cilvēki brīvo laiku pavada ūdeņu tuvumā, lai varētu peldēties. Uzbūvējot blakus šai vietai peldbaseinu, ja atpūtnieku ir maz, tam var nebūt apmeklētāju. Ja pieaugs atpūtnieku blīvums vai pasliktināsies upes ekoloģiskais stāvoklis, peldbaseina būve un atpūtas vietas labiekārtošana (auto stāvvietu, kafejnīcu, viesnīcu u.c. būve) kļūs izdevīga, jo pieprasījuma līkne pārvietosies pa labi, un iestāsies tirgus līdzsvars.


4.2.1.

4.2.1. attēls. Gadījumi, kad tirgus līdzsvars neiestājas:

a – ražošanas izmaksas ir pārāk augstas; b – patērētāja rīcībā ir pietiekams daudzums brīvo labumu

4.3. Pieprasījuma un piedāvājuma līkņu pārbīdes ietekme uz tirgus līdzsvaru

Pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošo lielumu maiņa ietekmē tirgus līdzsvaru, jo notiek pieprasījuma un piedāvājuma līkņu pārbīde. Piemēram, palielinoties pircēju ienākumiem, ja prece ir normāla, kā jau noskaidrots, pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi (4.3.1. attēls a). Līdzšinējais tirgus līdzsvars L0(P0, q0) tiek izjaukts. Tā kā tirgus dalībnieki orientējas vēl pēc vecās cenas P0, izveidojas pieprasījuma pārpalikums 4_f_6. Lielā pieprasījuma dēļ cenas celsies, līdz iestāsies jauns līdzsvara stāvoklis L1(P1,q1), kurā preces cena ir augstāka (P0<P1) un tiek pieprasīts lielāks preces daudzums (q1>q0). Ja pircēju ienākumi samazinās un prece ir normāla, pieprasījuma līkne pārvietojas pa kreisi (4.3.1. attēls b). Parādās piedāvājuma  4_f_7pārpalikums, un cena pazeminās no P0 uz P1, piedāvātās preces daudzums samazinās no q0 uz q1.


4.3.1.


4.3.1. attēls. Tirgus līdzsvara maiņa, mainoties pieprasījumam:

a – pieprasījuma līknes pārbīde pa labi; b – pieprasījuma līknes pārbīde pa kreisi



4.3.2.


4.3.2. attēls. Tirgus līdzsvara pārmaiņas, mainoties piedāvājumam:

a – piedāvājuma līknes pārbīde pa labi; b – piedāvājuma līknes pārbīde pa kreisi


Līdzīgi var analizēt tirgus līdzsvara pārmaiņas, kuras notiek, pārbīdoties piedāvājuma līknei (4.3.2. attēls). Ja pieaug preces piedāvājums (a gadījums), piemēram, pazeminoties ražošanas faktoru cenai un tādējādi pazeminoties arī izmaksām, tirgus līdzsvars punktā L0 ir zudis. Pircējs un pārdevējs orientējas pēc izjauktā līdzsvara stāvokļa cenas, tāpēc rodas piedāvājuma pārpalikums 4_f_8, un piedāvājamās preces cena pazeminās. Piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi, un izveidojas jauns tirgus līdzsvara stāvoklis L1(P1, q1), kurā preces cena ir zemāka (P0>P1) un tai atbilst lielāks preces daudzums (q0<q1). Ražošanas faktoru cenai (izmaksām) savukārt pieaugot, rodas pieprasījuma pārpalikums 4_f_9, cena paaugstinās no P0 uz P1 un līdzsvara preces daudzums samazinās no q0 uz q1. Iestājas jauns līdzsvara stāvoklis L1(P1, q1).

4.4. Nodokļu ietekme uz līdzsvara stāvokli

Viens no veidiem, kā valsts var palielināt savu budžetu, ir pārdodamās preces aplikt ar papildu nodokļu summu. Nodokļus var vai nu pielikt kā konkrētu naudas summu pārdodamās preces vienības cenai vai arī noteikt kā procentu no pārdošanas cenas, kāds ir jāmaksā valstij nodokļa veidā. Ja prece tiek aplikta ar nodokli, tad svarīgi ir noskaidrot, cik pircējam par preci ir papildus jāmaksā, kādu naudas summu par vienas preces vienības pārdošanu pēc nodokļa nomaksas saņem tirgotājs un cik lieli ir viņa zaudējumi.


4.4.1.


4.4.1. attēls. Tirgus līdzsvara pārmaiņas pēc preces aplikšanas ar nodokli


Summa R, kuru no preces vienas vienības pārdošanas saņem tirgotājs, ir starpība starp pircēja samaksāto summu (tirgus cenu P ) un summu, par kādu preces viena vienība ir aplikta ar nodokli N (R=P-N). Savukārt pircēja samaksāto summu P (tirgus cenu) iegūst, ja saskaita summu R, kuru no preces vienas vienības pārdošanas saņem tirgotājs, ar summu, par kādu prece ir aplikta ar nodokli N (P=R+N). Līdz ar to tirgus līdzsvara pārmaiņas, ja prece tiek aplikta ar nodokli, var skatīt divējādi.

Pirmkārt, apskatām, kāda ir pārdevēja reakcija, ja katra pārdodamā preces vienība tiek aplikta ar nodokli. Pēc aplikšanas ar nodokli tirgus piedāvājuma līkne pārbīdās pa kreisi (uz augšu), jo tirgotājs vēlas, lai preces vienas vienības izmaksu pieaugumu pilnībā samaksātu pircējs. Tas cenšas pieskaitīt nodokļa summu N esošai cenai P0 un pārdot preci par cenu PN=P0+ N (4.4.1. attēls a) saglabājot iepriekšējo preces apjomu q0. Līdz ar to piedāvājuma līkne pārbīdās uz augšu par nodokļa summu N. Taču jaunā līdzsvara L1 cena PA ir zemāka par PN, tādēļ arī tirgotājs ir spiests samaksāt uzliktā nodokļa vienu daļu apmērā P0- PB. Pircējs sedz atlikušo daļu PA- P0. Zīmīgi ir tas, ka pēc preces aplikšanas ar nodokli samazinās tās daudzums tirgū par q0- q1.

Otrkārt, apskatām, kāda ir pircēja reakcija, ja tas būtu nodokļa maksātājs. Pēc preces aplikšanas ar nodokli pircējs vēlas, lai cena samazinās par nodokļa summu N un to pilnībā sedz tirgotājs PN= P0- N, kā arī saglabājas preces daudzums tirgū q0. Tāpēc pieprasījuma taisne pārvietojas uz leju par nodokļa summu N. Taču redzams, ka jaunā līdzsvara L1 cena PB ir augstāka par vēlamo pircēja cenu PN, tādēļ pircējam nākas samierināties ar daļējiem zaudējumiem. Samazinās arī preces daudzums
(q0- q1). Arī šajā gadījumā pircējs un tirgotājs sadala savā starpā nodokļa samaksu tieši tādās daļās kā pirmajā apskatītajā gadījumā. Pircējs samaksā starpību PA- P0, bet pārdevējs P0- PB. Arī preces samazinājums tirgū ir tāds pats q0- q1.

Pircēja un pārdevēja nodokļa summas maksājuma daļu lielums ir atkarīgs no tā, cik elastīgs pēc dotās preces cenas izmaiņām ir pieprasījums un piedāvājums.

Pieņemam, ka preces n katra pārdodamā vienība tiek aplikta ar nodokli Ls 5. Tās cena pirms aplikšanas ar nodokli ir Ls10. Atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma elastības atšķirības izšķir vairākus galvenos gadījumus nodokļa summas sadalījumā starp pircēju un pārdevēju.

1. Ja piedāvājums ir elastīgāks par pieprasījumu (pirmās nepieciešamības preces, benzīns, dzīvokļu īre, elektroenerģijas tarifi), tad jaunā līdzsvara cena ir Ls 14 (4.4.2. attēls). Tas nozīmē, ka pircējs nav ar mieru samaksāt visu nodokļa
summu Ls 5, bet tas ir spiests maksāt nodokļa summas daļu (Ls 4). Atlikušo, mazāko daļu (Ls 1), maksā pārdevējs. Turklāt preces daudzums tirgū samazinās par 100-70=30 tūkst. vienību, bet tirgotāja ieņēmumi samazinās par
R=10·100-9·70=370 tūkst. Ls.

2. Ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu (luksus preces), tad jaunā līdzsvara cena pēc aplikšanas ar nodokli ir Ls 11 (4.4.3. attēls). Redzams, ka vairāk zaudē tirgotājs, jo pircējs no nodokļa summas Ls 5 samaksā tikai Ls 1. Atlikušnodokļa summas daļu Ls 4 sedz pārdevējs. Preces daudzums tirgū šajā gadījumā samazinājies par 100-80=20 tūkst. vienību, bet pārdevēja ieņēmumi R samazinājušies par 10·100-6·80=520 tūkst. Ls.

4.4.2.

4.4.2. attēls. Nodokļa faktiskie maksātāji, ja piedāvājums elastīgāks par pieprasījumu:

a – pārvietojas piedāvājuma taisne; b – pārvietojas pieprasījuma taisne


4.4.3.

4.4.3. attēls. Nodokļa faktiskie maksātāji, ja pieprasījums elastīgāks par piedāvājumu:

a – pārvietojas piedāvājuma taisne; b – pārvietojas pieprasījuma taisne

4.4.4.

4.4.4. attēls. Nodokļa faktiskie maksātāji,
ja pieprasījuma un piedāvājuma elastība ir vienāda:

a – pārvietojas piedāvājuma taisne; b – pārvietojas pieprasījuma taisne

4.4.5.

4.4.5. attēls. Nodokļa faktiskais maksātājs pilnīgi neelastīga pieprasījuma gadījumā

3. Ja preces pieprasījuma un piedāvājuma elastības ir vienādas, tad arī nodokļa summu Ls 5 pircējs un pārdevējs samaksā vienādās daļās, katrs pa Ls 2,5 (4.4.4. attēls).

4. Pilnīgi neelastīga pieprasījuma gadījumā (4.4.5. attēls) preces tirgus cena atbilstoši tirgus līdzsvara maiņai no L0 uz L1 paaugstinās līdz 10+5=15; visu nodokļa summu Ls 5 samaksā pircējs.

5. Pretēja situācija nodokļa summas samaksā ir, ja preces piedāvājums ir pilnīgi neelastīgs (4.4.6. attēls). Pircējs nav ar mieru maksāt augstāku cenu par līdzsvara cenu Ls 10, un tirgotājam nekas neatliek, kā visus nodokļa maksājumus uzņemties pašam.




4.4.6.

4.4.6. attēls. Nodokļa faktiskais maksātājs pilnīgi neelastīga piedāvājuma gadījumā

4.5. Subsīdiju ietekme uz tirgus līdzsvara stāvokli

Arī preces subsidēšana maina tirgus līdzsvara stāvokli. Pieņemsim, ka valsts subsidē katru pārdodamo preces vienību Ls 5 apmērā. Rezultātā ražotāja izmaksas samazinās un viņš var to pašu preces daudzumu piedāvāt lētāk. Tirgū prece tiek piedāvāta lielākā apjomā (sk. 4.5.1. tabulu). Piedāvājuma līkne pārvietojas uz leju par sub­sīdijas SU apmēru (4.5.1. attēls).


4.5.1. Piedāvājuma pārmaiņas pēc preces subsidēšanas.

4.5.1_tab


4.5.1.

4.5.1. attēls. Piedāvājuma līknes pārvietošanās pēc preces subsidēšanas.


Subsīdijas ietekmē gan patērētājus, gan ražotājus. Šī ietekme ir atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma elastības. Ja piedāvājums ir elastīgāks par pieprasījumu, tad lielāko subsīdijas daļu Ls 4 saņem pircējs, bet atlikušo mazāko daļu Ls 1 pārdevējs (4.5.2. attēls a). Ja pieprasījuma elastība ir lielāka par piedāvājuma elastību, tad otrādi, lielāko subsīdijas daļu Ls 4 saņem pārdevējs un mazāko Ls 1 pircējs (4.5.2. attēls b). Redzams, ka abos gadījumos preces daudzums tirgū palielinās.


4.5.2.


4.5.2. attēls. Subsīdijas sadalījums starp pircēju un pārdevēju: a – piedāvājums ir elastīgāks par pieprasījumu; b – pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu

4.6. Sabiedrības neto zaudējumi no preces aplikšanas ar nodokli

Iepriekš jau apskatīts, kā preces aplikšana ar nodokli ietekmē tirgus līdzsvaru, un noskaidrots, ka uzliktā nodokļa summu maksā gan patērētājs, gan ražotājs. Nodokļi ir galvenais avots valsts budžeta veidošanai. Ja pieņem, ka iekasētā nodokļa summa caur valsts budžetu pēc tā pārdales atkal nonāk patērētāja un ražotāja rīcībā, tad varētu likties, ka ieguvums no nodokļiem kompensē zaudējumus no preces aplikšanas ar nodokli. 4.6.1. attēlā redzams, ka tas tā nav.

Pirms preces aplikšanas ar nodokli patērētāja ieguvums (rente) atbilst trijstūra P0L0E laukuma skaitliskajai vērtībai, bet ražotāja ieguvums (rente) atbilst trijstūra P0L00 laukuma skaitliskajai vērtībai. Pēc preces aplikšanas ar nodokli patērētāja un ražotāja ieguvumi samazinās attiecīgi par laukumu –A–B un –C–D. Valsts un līdz ar to arī sabiedrības ieguvums (nodokļos iekasētā summa) ir vienlīdzīgs ar laukuma A+C skaitliskajām vērtībām. Redzams, ka tas ir mazāks nekā patērētāja un ražotāja zaudējumi par daudzumu –A–B–C–D+A+C=–B–D, jo pēc preces aplikšanas ar nodokli tirgus līdzsvars mainās no L0 uz L1, un preces daudzums tirgū samazinās no q0 uz q1. Ar laukumu –B–D skaitliskajām vērtībām attēlotos zaudējumus sauc par sabiedrības neto zaudējumu, jo tos sabiedrība nevar vairs atgūt pēc preces aplikšanas ar nodokli. Par preces daudzumu, kas netiek nopirkts, ražotājs nevar gūt ieņēmumus un valsts iekasēt nodokļus.



4.6.1.

4.6.1. attēls. Sabiedrības neto zaudējumi no preces aplikšanas ar nodokļiem

Kopsavilkums

  1. Tirgus līdzsvars veidojas tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā.

  2. Ja cena ir zemāka par līdzsvara cenu, veidojas pieprasījuma pārpalikums un pārdevēja tirgus, jo noteicējs tajā ir pārdevējs. Cenai šajā gadījumā ir tendence paaugstināties. Ja cena augstāka par līdzsvara cenu, veidojas piedāvājuma pārpalikums un pircēja tirgus, jo noteicējs tajā ir pircējs. Cenai ir tendence pazemināties.

  1. Tirgus līdzsvars neiestājas, ja

  • piedāvātās preces minimālā cena ir augstāka par maksimālo cenu, kuru pircējs ir ar mieru maksāt;

  • patērētāja rīcībā ir tik daudz preces (brīvā labuma), ka iestājas piesātinājums ar to un vienlaikus tās daudzums ir mazāks par preces minimālo apjomu, kuru ir ar mieru piedāvāt ražotājs.

  1. Ja tirgus pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi (kreisi), veidojas pieprasījuma (piedāvājuma) pārpalikums, kā rezultātā preces cena un tās daudzums pieaug (samazinās). Ja tirgus piedāvājuma līkne pārbīdās pa labi (kreisi), tad veidojas piedā­vājuma (pieprasījuma) pārpalikums, kā rezultātā preces cena pazeminās (pieaug), bet preces daudzums tirgū pieaug (samazinās).

  1. Ja katra preces vienība tiek aplikta ar kādu nodokļa summu, tad daļu no nodokļa summas samaksā tās pircējs, bet atlikušo daļu pārdevējs. Šo daļu samērs ir atkarīgs no elastības:

  • ja piedāvājums ir elastīgāks par pieprasījumu, tad lielāko nodokļa daļu samaksā pircējs;

  • ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu, tad lielāko nodokļa daļu samaksā pārdevējs.

  1. Ja tiek subsidēta katra pārdodamā preces vienība, tad patērētājs un ražotājs sadala to savā starpā. Ražotājs saņem lielāko subsīdijas daļu, ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu, un otrādi.

  2. Apliekot preci ar nodokli, preces cena pieaug un preces daudzums tirgū samazinās. Tas rada sabiedrības neto zaudējumu; jo no nepārdotās preces daļas ražotājs nevar gūt ieņēmumus, bet valsts iekasēt nodokļus.

Jēdzieni un termini

Pareto optimāls tirgus līdzsvars

Sabiedrības neto zaudējumi

Pircēja tirgus

Pārdevēja tirgus

Pārpalikums:

  • pieprasījuma

  • piedāvājuma

Jautājumi

  1. Kad tirgū iestājas līdzsvars?

  2. Kad tirgus līdzsvars ir Pareto optimāls?

  3. Kā mainās cena, ja tirgū ir pieprasījuma (piedāvājuma) pārpalikums?

  4. Pie kādiem nosacījumiem tirgū nevar iestāties tirgus līdzsvars?

  5. Kā pieprasījuma un piedāvājuma līkņu pārbīde ietekmē tirgus līdzsvaru?

  6. Kā sadalās nodokļa summas samaksa starp pircēju un pārdevēju atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma elastības.

  7. Kā sadalās ieguvums no subsīdijām atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma elastībām?

  8. Kas ir sabiedrības neto zaudējumi?