2.1.2. Pieprasījums atkarībā no cenas

Pieprasījuma funkcija, kas nosaka preces pieprasījuma atkarību no preces cenas, ir šāda:


(2.1.5)    (2.1.5)


jo pārējie lielumi ir konstanti. To sauc par tiešo pieprasījuma funkciju. Šo pieprasījuma funkciju var attēlot arī grafiski. Jāpiebilst, ka mikroekonomikā, apskatot pieprasījumu un piedāvājumu, pretēji analītiskajā ģeometrijā pieņemtajam neatkarīgo mainīgo attēlo uz ordinātu ass, atkarīgo mainīgo – uz abscisu ass.

Mainoties preces cenai, iespējama divu veidu pieprasījuma reakcija. Vispirms – tā sauktā pieprasījuma normālā reakcija, jo parasti pieprasījums pēc preces pieaug, pazeminoties preces cenai un otrādi.

2.1.1. tabulā ir parādīts kādas mājsaimniecības pieprasījums pēc banāniem nedēļā.


2.1.1. Mājsaimniecības individuālais pieprasījums pēc banāniem

2.1.1.tab


2.1.2.


2.1.2. attēls. Mājsaimniecības individuālais pieprasījums pēc banāniem


2.1.2. attēlā ir redzama mājsaimniecības individuālā banānu pieprasījuma līkne, kas rāda, kā banānu cenas maiņa iedarbojas uz individuālo preces pieprasījumu. Skatot pieprasījuma līknes divus punktus A1 un A2, redzams, ka banānu cenai 10 sant./kg atbilst banānu pieprasījuma apjoms 6 kg. Paaugstinoties banānu cenai līdz 20 sant./kg, preces pieprasījuma apjoms samazinās līdz 4kg. Cenas maiņas izraisītās pieprasījuma apjoma pārmaiņas sauc par cenas efektu (2.1.2. attēls). Tātad, jo augstāka ir preces cena, jo mazāku preces daudzumu plāno pirkt patērētājs. Šādu saistību sauc par pieprasījuma likumu. Vairākumam preču pieprasījuma apjoma maiņa apskatāmās preces cenas ietekmē notiek līdzīgi.

Iemesli šādai reakcijai – cenas efektam – parasti ir vairāki. Pirmkārt, līdz ar cenu celšanos samazinās iedzīvotāju reālā pirktspēja un daudzi iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nevar atļauties pirkt apskatāmo preci iepriekšējā daudzumā, un šīs preces tirgus līdz ar to sarūk. Ja cena pazeminās, tad patērētāja reālā pirktspēja pieaug, tirgū tiek pirkts papildu preces daudzums un tirgus paplašinās. To sauc par ienākumu efektu. Otrkārt, preces cenas celšanās padara to salīdzinājumā ar citām aizstājējprecēm relatīvi dārgāku, un pircējs vajadzību pēc dotās preces kompensē ar relatīvi lētākas aizstājējpreces iegādi. To sauc par aizstājamības efektu. Piemērā līdz ar banānu cenas celšanos patērētāja pirktspēja samazinās, un tiek vairāk pirkti relatīvi lētāki augļi, teiksim, āboli.

Tālāk skatīsim nevis vienas mājsaimniecības, bet gan mājsaimniecību grupas pieprasījumu, ko sauc par tirgus pieprasījumu. Pieņemsim, ka ir veikts tirgus pētījums par banānu kopējo pieprasījumu. Iegūtie dati apkopoti 2.1.2. tabulā.


2.1.2. Tirgus pieprasījums pēc banāniem nedēļā

2.1.2.tab


Salīdzinot 2.1.2. un 2.1.3. attēlu, redzams, ka banānu tirgus pieprasījuma līkne ir lēzenāka par to individuālā pieprasījuma līkni.

Tirgus pieprasījuma veidošanās process vienkāršoti parādīts 2.1.4. attēlā. Piemēram, var skatīt trīs mājsaimniecību individuālā pieprasījuma līknes
un konstruēt no tām tirgus pieprasījuma līkni. Tiek saskaitīti tikai

2.1.3.


2.1.3. attēls. Tirgus pieprasījums pēc banāniem


2.1.4.


2.1.4. attēls. Mājsaimniecību tirgus pieprasījuma veidošanās

pieprasītie preces apjomi attiecīgos cenu līmeņos, atbilstošās cenas atstājot nemainīgas. Tirgus pieprasījuma līknes nogrieznis AB atbilst pieprasījuma līknes D1 atbilstošā nogriežņa cenām un preces pieprasījumam. Nogrieznī BC ir saskaitīti pieprasījuma līkņu D1 un D2 attiecīgie preces daudzumi. Nogrieznī CE līkne ir vislēzenākā, jo tur summējas visu triju pieprasījumu līkņu D1, D2 un D3 preces apjomi. Tādējādi tirgus pieprasījuma līkne parasti ir lēzenāka par individuālā pieprasījuma līknēm.

Individuālā pieprasījuma līknes raksturo īsa lietojuma laika preču pieprasījumu. Ilglaicīga lietojuma precēm (skat. 1.4. apakšnodaļu) ir tikai tirgus pieprasījuma līknes, jo mājsaimniecība tās parasti pieprasa vienā eksemplārā un tās tiek lietotas ilgu laiku.

Ja mainās preces cena, bet pārējie ietekmējošie lielumi paliek nemainīgi, tad mainās arī pieprasījuma apjoms. Notiek punkta kustība pa līkni. Pieprasījuma līkne cenas un preces daudzuma maiņas rezultātā paliek bez pārmaiņām (2.1.5. attēls).


2.1.5.

2.1.5. attēls. Kustība pa pieprasījuma līkni

Ir iespējama arī pieprasījuma reakcija, kura pretēja iepriekš apskatītajai, t.i., pieprasījuma anomāla reakcija. To sauc par Gifena efektu jeb Gifena paradoksu, jo to pirmais aprakstīja angļu ekonomists Roberts Gifens (1837 – 1910). Tā būtība ir šāda. Materiāli slikti nodrošinātas mājsaimniecības, pieaugot galveno – eksistenci nodrošinošo pārtikas preču (gaļa, maize, kartupeļi u.c.) cenām, krasi samazina vai arī pilnībā atsakās no relatīvi dārgākiem pārtikas līdzekļiem, piemēram, gaļas, un pastiprināti pērk kādu lētāku, eksistences nodrošināšanai piemērotu pārtikas produktu, piemēram, kartupeļus.

Gifena efekta darbību varēja vērot 1991. gada janvārī, kad Latvijā galveno pārtikas produktu mazumcenas paaugstinājās apmēram trīs reizes. Tas izraisīja arī dārzeņu un citu pārtikas produktu cenu celšanos. Mazturīgie pircēji vairs nevarēja iegādāties gaļu iepriekšējā daudzumā un daļēji vai pilnīgi aizstāja to ar citiem eksistenci nodrošinošiem produktiem: kartupeļiem, makaroniem un citiem relatīvi lētākiem produktiem.

2.1.6.

2.1.6. attēls. Gifena paradokss


Pieprasījuma anomāla reakcija ir vērojama arī gadījumos, kad mājsaimniecību neapmierina kādas preces kvalitāte un tā ir ar mieru iegādāties tādu pašu preci ar augstāku kvalitāti, lai gan tās cena augstās kvalitātes dēļ nemitīgi pieaug. Šajā gadījumā pieprasījuma funkcija ir līdzīga iepriekšējam anomālajam gadījumam (2.1.6. attēls).

Šie gadījumi ir raksturīgākie, bet ne vienīgie. Atsevišķos gadījumos iespējamas pieprasījuma funkcijas, kuras ir paralēlas gan x, gan y asīm.