2.1. Mājsaimniecības pieprasījums pēc vienas patēriņa preces 2.1.1. Pieprasījuma funkcija

Viens no mikroekonomikas svarīgākajiem uzdevumiem ir saimniecisko subjektu rīcības motivācijas noteikšana. Kā pirmo aplūkosim saimniecisko subjektu izturēšanos, pieņemot saimniecisko lēmumu plaša patēriņa preču tirgū. Ir svarīgi zināt, kā izturas mājsaimniecība, pieprasot savu vajadzību apmierināšanai plaša patēriņa preces, kuras tai piedāvā uzņēmums.

Pieprasījums pēc kādas noteiktas preces ir atkarīgs no daudziem ietekmējošiem lielumiem.

Vispārējā veidā n-tās preces pieprasījuma D funkcija ir šāda:


(2.1.1)     (2.1.1)


kur x – pieprasījumu ietekmējošie lielumi.


Analizējot, kā ikviens no ietekmējošiem lielumiem iedarbojas uz preces pieprasījumu, jāatgādina, ka spēkā ir tā sauktais ceteris paribus noteikums, tātad ietekmējošie lielumi, izņemot analizējamo, paliek nemainīgi:


(2.1.2)   (2.1.2)


kur Xi – mainīgs lielums;

X  – nemainīgs lielums.


Svarīgākie patērētāja individuālo pieprasījumu ietekmējošie lielumi parādīti 2.1.1. attēlā.

2.1.1.

2.1.1. attēls. Lielumi, kas ietekmē preču individuālo pieprasījumu


Individuālā pieprasījuma funkcija līdz ar to ir


(2.1.3)     (2.1.3)


Uz tirgus pieprasījumu iedarbojas papildus vēl citi ietekmējošie lielumi. Galvenie no tiem ir dotās preces pircēju skaits N, kā arī ienākumu un īpašuma sadalījums starp iedzīvotājiem M. Tirgus pieprasījuma funkciju var pierakstīt šādi:


(2.1.4)   (2.1.4)


Visi ietekmējošie lielumi, izņemot pieprasītās preces cenu, tiek saukti par ārpuscenas ietekmējošiem lielumiem. Pieprasījumu parasti pēta attiecībā uz kādu noteiktu laika periodu. Tas var būt, piemēram, nedēļas, mēneša u.c. laika perioda pieprasījums.