Roberts Škapars. Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija. (e-grāmata)

Ekonomistu viedokļi par vienām un tām pašām problēmām masu informatīvajos līdzekļos un periodiskajā presē, zinātniskos žurnālos un ekonomiska satura grāmatās mēdz būt stipri dažādi. Tas rada domstarpības, kuras var būt lielākas vai mazākas atkarībā no tā, vai tiek izteikti pozitīvi vai normatīvi apgalvojumi. Šie jēdzieni ir saistīti ar diviem svarīgiem virzieniem ekonomikā: pozitīvo un normatīvo ekonomiku. To būtību var raksturot ar šādu piemēru.

Deviņdesmito gadu sākumā par Latvijas tautsaimniecības attīstības neatliekamu uzdevumu izvirzījās telekomunikāciju tīkla attīstība. Tika pieņemts lēmums šos darbus uzticēt nevis Latvijas firmām, aizņemoties nepieciešamos ārzemju kredītus, bet gan Latvijas - Anglijas - Somijas kopuzņēmumam SIA “Lattelekom” (turpmāk – Lattelekom). Līdz ar to daļa no telekomunikāciju pakalpojumu peļņas aizplūda uz ārzemēm. Šo valdības lēmumu un tā sekas var vērtēt ar pozitīvās un normatīvās ekonomikas slēdzienu palīdzību. Pozitīvā ekonomika ir virziens ekonomikas zinātnē, kas mēģina atklāt un analizēt dažādas objektīvās ekonomiskās likumsakarības vai zinātniskus skaidrojumus, kuri veido ekonomiskās rīcības principu pamatu. Tā atbild uz jautājumiem: kas ir? kas bija? kas var būt? Ekonomists šajā gadījumā skata saimniecisko procesu tā, kā tas viņa acu priekšā notiek vai ir noticis, un mēģina to attēlot, lai noskaidrotu, kāpēc tas noris vai ir noticis tieši tā, bet ne citādi, vai arī, kā tas varētu attīstīties nākotnē. Jebkuru domstarpību attiecībā uz pozitīvo apgalvojumu var atrisināt ar faktu pārbaudi. Ekonomikas teorija balstās uz pozitīvajiem apgalvojumiem; mūsu piemērā pozitīvā ekonomika var dot atbildi, ko Lattelekom faktiski ir paveikusi savas darbības laikā: cik abonenti ir pārslēgti no analogā uz ciparu tīklu, cik telefona centrāļu un telekomunikāciju tīkla ir modernizēts, cik daudz ir paaugstinājušies telefonu tarifi un abonēšanas maksa, kā arī, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai pilnībā modernizētu visu Latvijas telekomunikāciju tīklu un cik maksās šādi kvalitatīvāki sakaru tīkla pakalpojumi.

Šāda informācija, kas balstās uz faktiskiem datiem, ir objektīva un vairākumā gadījumu nav apstrīdama. Tāpēc ekonomistu vidū ir tikai nedaudz domstarpību šīs objektīvās informācijas skaidrojumā. Daudz atšķirīgāki viedokļi ir tad, ja tiek apspriesti iespējamie varianti, kā sasniegt iecerēto mērķi.

Pēdējos gados periodiskajā presē ir vērojama plaša diskusija un dažādi viedokļi par Latvijas telekomunikāciju tīkla pilnīgu modernizāciju. Reizēm ir diametrāli pretēji subjektīvi slēdzieni un viedokļi mērķa sasniegšanai. Vieni uzskata, ka valdība ir izdarījusi lielu kļūdu, iesaistot Lattelekom šo darbu veikšanā. Viņi pieprasa pārskatīt šo lēmumu un iesaistīt šī darba veikšanā Latvijas firmas vai citus, izdevīgākus ārzemju partnerus. Citi uzskata, ka Lattelekom iesaistīšana ir vienīgais pareizais lēmums, un tiek dotas optimistiskas prognozes par veiksmīgu darba pabeigšanu augstā kvalitātē. Tie ir dažādi ekonomistu, juristu u.c. speciālistu subjektīvie viedokļi par doto problēmu un tās atrisināšanas pasākumiem, tāpēc domstarpības ir lielas. Subjektīvu slēdzienu lietošana ekonomikas problēmu risināšanā ir raksturīga normatīvai ekonomikai.

Normatīvā ekonomika ir virziens ekonomikas zinātnē, kas dod ar personīgiem subjektīviem slēdzieniem un apgalvojumiem pamatotus priekšlikumus, kādai ir jābūt ekonomikas mērķu izvēlei, to īstenošanai un ekonomikas politikai. Tā atbild uz jautājumu: kā jābūt? Tiek izvirzīts mērķis un noteikti vairāki tā sasniegšanas varianti. Analīzes mērķis ir konstatēt, kāds saimnieciskais lēmums ir labākais, lai sasniegtu kādu iecerēto rezultātu. Gan pozitīvā, gan normatīvā ekonomika ir vienlīdz nepieciešamas. Pozitīvā ekonomika atklāj dažādas objektīvas ekonomiskās likumsakarības, kuras izmanto normatīvajā ekonomikā dažādu problēmas risināšanas variantu izstrādāšanai.