16.2.2. Viduslaiku ekonomikas vēsture

    Agrie viduslaiki – šo periodu raksturoja verdzības iekārtas un pirmatnējās kopienas iekārtas paliekas kā mantojums no ģermāņiem un Romas. Tanī pašā laikā notika intensīvs feodālo attiecību veidošanās process. Šai periodā neierobežoti valdīja naturālā saimniecība, jo Romas impērijas bojā ejas rezultātā savu ekonomisko lomu zaudēja pilsētas un panīka tirdzniecība un amatniecība. Vāji bija izvērsta darba sabiedriskā dalīšana. Šai laikā no ciltīm izveidojās tautības.

    Feodālisma vidusposms - feodālisma uzplaukuma periods. Šo posmu raksturoja šādas pazīmes:
1. Notika ražotājspēku strauja attīstība. Norisinājās arī darba sabiedriskās dalīšanas tālāka paplašināšanās. Tās rezultātā kā patstāvīgas nozares izdalījās amatniecība un tirdzniecība.

2. Šai laikā izveidojās feodālās pilsētas. 

3. Attīstījās iekšējais tirgus.

    Vēlie viduslaiki – feodālisma sairuma periods. Šo periodu raksturoja šādas pazīmes:
1. Ievērojami paātrinājās ražošanas attīstības process.

2. Izveidojās privātīpašums, kurš pakāpeniski nomainīja feodālo īpašumu.

3. Ražošanā arvien vairāk sāka izmantot algotu darbaspēku.

4. Sākās buržuāziskās revolūcijas (Nīderlandē – 16. gadsimtā, Anglijā – 17. gadsimtā, Francijā – 18. gadsimtā).
    Veidojās nācijas, kaut gan šis process galīgi noslēdzās kapitālismā. Šajā laikā attīstījās kuģniecība, zinātne. Ražošanas attīstību veicināja vairāki svarīgi atklājumi tehnikā.