1.2. Virsmas aktīvo vielu grupas

Virsmas aktīvas vielas pēc toķīmiskas uzbūves un īpašībām var iedalīt četrās grupās:

Anjonaktīvās virsmas aktīvās vielas. Šo vielu molekulas sastāv no ogļūdeņraža atlikuma un sulfātgrupas, sulfonātgrupa, fosfātgrupas vai karboksilgrupas. Šī ir nozīmīgāka virsmas aktīvo vielu grupa, kuru izmanto gan šķidro, gan arī cieto mazgājamo līdzekļu izgatavošanai. Pie šīs virsmas aktīvo vielu grupas pieder ziepes, sulforēti aromātiskie vai lineārie ogļūdeņraži,augstāko spirtu sulfāti un fosfāti.

Katjonaktīvās virsmas aktīvas vielas. To molekulas sastāv no hidrofoba ogļūdeņraža atlikuma un amonija jonu nesoša grupējuma. Šīm vielām piemīt divas praktiski noderīgas īpašības. Pirmkārt, tie ir mēreni antiseptiķi,tādēļ, tos lieto zīdaiņu veļas mazgāšanai, matu kopšanas līdzekļos, pretklepus sūkājamos līdzekļos, kā arī aļģu apkarošanai peldbaseinos. Otrkārt, virknes galā esošais pozitīvais lādiņš nosaka to piemērotību plastmasas izstrādājumu mazgāšanai.

Nejonogēna tipa virsmas aktīvas vielas nav lādētas, bet hidrofilās īpašības tām piešķir, ievadot molekulā polietilēnoksīda grupas. Tās parasti ir no kokosriekstu eļļas iegūto taukskābju dietanolamīdi, kā arī sintētisko taukspirtu etoksilāti. Tie visi ir vaskveida produkti, kas tikpat kā nesatur balastvielas [2].

Cviterjonu (amfotērās) virsmas aktīvas vielas vienā molekulā satur gan pozitīvo, gan negatīvo lādiņu. Tās pielieto matu kopšanaslīdzekļos un audumu mīkstināšanai.

Ir četru virsmaktīvo vielu veidi: anjonu tipa virsmaktīvās vielas (anjonaktīvās vielas), katjonu tipavirsmaktīvās vielas (katjonaktīvās vielas), cviterjonu tipa virsmaktīvās vielas (cviterjonaktīvās vielas) un nejonu virsmaktīvās vielas. Visplašāk izmanto anjonaktīvās vielas. Maigai un jutīgai ādai vispiemērotākās ir nejonu un cviterjonu tipa virsmaktīvās vielas, kas gan ir ievērojami dārgākas par anjonaktīvajām vielām. Mūsdienās sadzīvē izmanto visu četru grupu virsmaktīvāsvielas. Mazgāšanai parasti nelieto katjonaktīvās vielas, jo tās adsorbējas uzauduma virsmas. Raksturīgāki plaši lietotu virsmaktīvo vielu piemēri apkopoti 1. tabulā.

Virsmas aktīvās vielas var iegūtno augu valsts izejvielām vai sintezēt. Visas virsmas aktīvās vielas kaitē ūdens organismiem, ja vien tās viegli nenoārdās dabas vidē.