Karbonskābes un to esteri

Karbonskābes un to esteri (D. Cēdere)

7. Karbonskābju svarīgākie pārstāvji


Skudrskābe
(metānskābe) HCOOH


Skudrskābi pirmo reizi ieguva 17. gs. no sarkanajām skudrām. Skudrskābe ir bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, ar ūdeni sajaucas jebkurās attiecībās. Tā ir kodīga un uz ādas rada sāpošas pūtītes. Skudrām tā darbojas kā trauksmes feromons. Skudrskābe sastopama arī dažādu augu sastāvā, piemēram, nātrēs, tāpēc, saskaroties ar nātrēm, rodas dedzinošas sāpes. Skudrskābi izmanto dezinficēšanai un pārtikas produktu konservēšanai. Atšķirībā no visiem pārējiem karbonskābju homologiem skudrskābes karbonilgrupa ir saistīta ar ūdeņraža atomu. Tāpēc skudrskābei piemīt arī aldehīda īpašības. Tā viegli oksidējas par ogļskābi, kas sadalās par CO2 un H2O:

skudr
 
Skudrskābi izmanto dezinficēšanai un pārtikas produktu konservēšanai. To lieto tekstilrūpniecībā par kodinātāju vilnas un kokvilnas audumu krāsošanā, kā arī ādu apstrādē.


Etiķskābe (etānskābe) CH3COOH

Rūpniecībā etiķskābi iegūst no metanola un oglekļa(II) oksīda pazeminātā spiedienā katalizatora klātienē. Pārtikas vajadzībām etiķskābi iegūst no vīna vai augļu sulām rūgšanas procesā, kas noris baktēriju iedarbībā.

Bezūdens etiķskābe ir bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, kura viegli piesaista ūdeni un sajaucas ar to jebkurā attiecībā. Tīra etiķskābe sacietē 16,5 °C tempe­ratūrā, veidojot lielus, ledum līdzīgus kristālus. No tā cēlies nosaukums „ledus etiķskābe”. Pārtikā lietojamais galda etiķis ir 5 - 9% etiķskābes šķīdums. Etiķa esence ir 70% etiķskābes šķīdums. Pārtikas etiķi (3 - 6% etiķskābi) sauc arī par vīna etiķi. To lieto pārtikas produktu konservēšanai.

Etiķskābe ir krāsvielu (indigo), medikamentu (aspirīna) un smaržvielu izejviela. No etiķskābes iegūst esterus, ko izmanto laku, kosmētikas līdzekļu un garšvielu ražošanā.

Etiķskābe sastopama arī dabā. Tā piedalās tauku biosintēzē, dažām skudru un skorpionu sugām tā ir aizsargferomons.

Uzmanību! Etiķskābe ir kodīga viela!

Vides ministrija skaidro, ka, samazinot koncentrētas etiķskābes pieejamību iedzīvotājiem, tiks novērsta nejaušu nelaimes gadījumu iespējamība, kad kļūdas dēļ etiķskābe tiek iedzerta.

Saindēšanās un iekšējo orgānu apdegumu sekas, iedzerot koncentrētu etiķskābi, rada neatgriezeniskus iekšējo orgānu bojājumus un invaliditāti mūža garumā. Laika posmā no 2000.gada līdz 2008.gada jūnijam pēc etiķskābes iedzeršanas slimnīcās ārstējušies 255 pieaugušie un vairāk nekā 42 bērni.

Savukārt augstas koncentrācijas pārtikas etiķskābi būs atļauts izmantot kā pārtikas piedevu profesionālajā lietošanā - pārtikas uzņēmumos pārtikas produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/229811]


Skābeņskābe (etāndiskābe) HOOC
-COOH


Skābeņskābe ir plaši izplatīta dabā. Tās sāļus sauc par oksalātiem. Skābenēs tā ir kālija hidrogēnoksalāta HOOC-COOK veidā. Skābeņskābi izmanto par kodinātāju audumu krāsošanā, par balinātāju lielmolekulāro savienojumu - poliesteru iegūšanai.

Skābeņskābe ir daudz stiprāka skābe nekā etiķskābe.


Benzoskābe C6H5COOH

Benzoskābe ir bezkrāsas kristāliska viela, kas viegli sublimējas. Rūpniecībā to iegūst, oksidējot toluolu. Benzoskābi izmanto organiskajā sintēzē krāsvielu, smaržvielu un medikamentu ražošanai. Tai piemīt baktericīdas īpašības. Nātrija benzoātu izmanto pārtikas produktu konservēšanai.