Karbonskābes un to esteri

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: ĶīmiT026 : Mūsdienīgs un atvērts mācību process ķīmijā profesionālajā izglītībā
Book: Karbonskābes un to esteri
Printed by: Guest user
Date: Saturday, 25 June 2022, 10:02 PM

Description

Karbonskābes un to esteri (D. Cēdere)

1. Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


D.Cēdere

Karbonskābes un to esteri



Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010

2. Ievads

Karbonskābes un to esteri

Ar organiskajām skābēm bieži nākas sastapties ikdienā. Daudzas karbonskābes ietilpst pārtikas produktu sastāvā, to vidū askorbīnskābe jeb C vitamīns. Arī medikaments aspirīns ir karbonskābe.

Karbonskābes dabā veic aizsargfunkcijas (piemēram, skudrskābe), piedod augļiem skābumu, ietilpst sviedru sastāvā, veido eļļas, taukus, vaskus. Tās sastopamas smaržvielās.


Sasniedzamie rezultāti
  • Izprot karbonskābju molekulu uzbūvi.
  • Izprot karbonskābju iedalījumu pēc karboksilgrupu skaita, ogļūdeņraža atlikuma uzbūves.
  • Prot nosaukt karbonskābes un to sāļus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai, prot lietot karbonskābju un to sāļu triviālos nosaukumus: skudrskābe, etiķskābe, sviestskābe, baldriānskābe, skābeņskābe, acetāti, formiāti u.c.
  • Zina par karbonskābju atrašanos dabā.
  • Prot salīdzināt karbonskābju fizikālās īpašības, izmantojot rokasgrāmatu datus.
  • Izprot karbonskābju ķīmiskās īpašības, prot aprakstīt tās ar molekulārajiem un jonu vienādojumiem.
  • Izprot saikni starp ogļūdeņražiem, spirtiem, aldehīdiem un karbonskābēm un novērtē tās nozīmi vielu iegūšanā, apraksta pārvērtības ar reakciju vienādojumiem.
  • Izprot sadzīvē lietojamo karbonskābju uzglabāšanas un lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību un prot pareizi rīkoties nelaimes gadījumos.

Metodiskas norādes skolotājam

Audzēkņi jau ir iepazinušies ar ogļūdeņražiem, spirtiem un aldehīdiem. Šie savienojumi veido oksidēšanās - reducēšanās rindu. Alkanolus var uzskatīt par alkānu oksidēšanās produktiem. Savukārt, alkanolus oksidējot, iegūst alkanālus, kas tālāk viegli oksidējas par alkānskābēm. Karbonskābes ieteicams aplūkot kā organisko savienojumu oksidēšanās produktus:

skabju oks

Ar karbonskābēm visbiežāk nākas sastapties pavāriem, konditoriem, jo vairākas skābes (piemēram, etiķskābi, sorbīnskābi, citronskābi) izmanto par pārtikas piedevām.
Etiķskābi un skābeņskābi izmanto skābajos tīrīšanas līdzekļos, ar ko nākas sastapties dažādu profesiju pārstāvjiem. Īpaša vērība jāpievērš pareizām darba metodēm, strādājot ar etiķskābi, jo tā ir kodīga viela. Daudzo nelaimes gadījumu dēļ kopš 2010. gada ir aizliegts mazumtirdzniecībā izplatīt etiķskābi ar koncentrāciju virs 10%.

Līdzīgi kā iepriekšējos tematos svarīgi vispirms labi apgūt molekulu uzbūvi, pēc tam vielu viršanas un kušanas temperatūru maiņu homologu rindā. Pirms ķerties pie ķīmiskajām īpašībām, jānostiprina attiecīgās savienojumu klases struktūrformulu rakstīšana. Te piedāvāts patstāvīgais darbs, kas izmantojams temata "Karbonskābes" apguves sākumā (DL Alkānskābju molekulu uzbūve un homologu rinda).

Ja ir grūtības nodrošināt mācību telpā ventilāciju, ieteicams eksperimentus veikt demonstrējumu veidā. Vienlaikus tas radīs arī laika ekonomiju. Demonstrējumu izpildē ieteicams iesaistīt arī dažus audzēkņus.
Vizualizācijai izmantojama datorprezentācija "Karbonskābes un to esteri".
Informatīvie materiāli (Etiķskābe, Citronskābe, Margarīns) izmantojami pēc skolotāja ieskatiem.


3. Karbonskābju uzbūve un nomenklatūra

Ogļūdeņražu atvasinājumus, kuru molekulās ogļūdeņraža atlikums ir saistīts ar karboksilgrupu -COOH, sauc par karbonskābēm.

Karbonskābju vispārīgā formula ir

sk.fla

Karbonskābju funkcionālā grupa ir karboksilgrupa -COOH. Karboksilgrupa formāli sastāv no karbonilgrupas >C=O un hidroksilgrupas –OH. No tā arī cēlies tās nosaukums karb(onil) + (hidr)oksil.

Karbonskābju iedalījums

sk iedal

Atkarībā no ogļūdeņraža atlikuma karbonskābes var iedalīt piesātinātās, nepie­sātinātās un aromātiskās karbonskābēs. No alkāniem atvasinātās karbonskābes sauc par alkānskābēm, bet no arēniem atvasinātās - par arēnkarbonskābēm:

skform

 Pēc karboksilgrupu skaita karbonskābes iedala monokarbonskābēs, dikarbon­skābēs un polikarbonskābēs.
Alkānskābes pēc IUPAC nomenklatūras nosauc, alkāna nosaukumam pievienojot vārdu “skābe”. Karboksilgrupai jāatrodas galvenajā virknē. Numerāciju sāk no karboksilgrupas oglekļa atoma, piemēram:

sk nomenkl

Daudzas karbonskābes ir zināmas jau ļoti sen. Toreiz skābju nosaukumus darināja pēc to atrašanās dabā. Izplatītākajām skābēm arī vēl šodien bieži lieto triviālos nosaukumus.

Karbonskābju sāļu triviālos nosaukumus atvasina no latīņu valodas vārdiem. Piemēram, metānskābi pirmoreiz ieguva no sarkanajām skudrām, tāpēc to nosauca par skudrskābi, bet tās sāļus sauc par formiātiem. Sviestskābes nosaukums saistīts ar sviestu, tās sāļi ir butirāti*, dzintarskābes nosaukums cēlies no dzintara, tās sāļi ir sukcināti** (skat.tab.).

Izplatītākās karbonskābes


Struktūrformula

Nosaukums

Sāls triviālais nosaukums

Kuša-nas temp.,

oC

Virša-nas temp.,

oC

Šķīdī-

ba, g/100g ūdens

pēc IUPAC nomenklatūras

triviālais

HCOOH

metānskābe

skudrskābe

formiāts


100

CH3COOH

etānskābe

etiķskābe

acetāts


118

CH3CH2COOH

propānskābe

propionskābe

propionāts


141

CH3CH2CH2COOH

butānskābe

sviestskābe

butirāts


164

CH3(CH2)3COOH

pentānskābe

baldriānskābe

valerāts


187

5,0

C6H5-COOH

benzolkarbonskābe

benzoskābe

benzoāts

122

250

0,3

HOOC-COOH

etāndiskābe

skābeņskābe

oksalāts

102

157

8,6



* No latīņu valodas vārda butyrum - sviests.

** No latīņu valodas vārda succinum - dzintars.

4. Karbonskābju fizikālās īpašības

Karbonskābēm viršanas temperatūras ir augstākas nekā alkanoliem ar līdzīgu molekulmasu. Butānskābe virst 164 °C temperatūrā, bet pentanols-1 jau 138 °C temperatūrā. Tas izskaidrojams ar to, ka karbonskābes no šķidrā agregātstāvokļa tvaika stāvoklī nonāk dimēru veidā. Šādas karbonskābju ²dubultmolekulas² rodas, veidojoties divām starpmolekulārām ūdeņraža saitēm:

sk udsaite

Karbonskābēm augstāka viršanas temperatūra ir tāpēc, ka nepieciešama lielāka enerģija, lai no šķidrās fāzes gāzveida fāzē nonāktu šādas dubultmolekulas. Alkānskābes ar desmit un vairāk oglekļa atomiem molekulā un arēnkarbon­skābes istabas temperatūrā ir cietas vielas. Karbonskābju šķīdību ūdenī, līdzīgi kā citiem skābekli saturošiem savieno­jumiem, nosaka spēja veidot ūdeņraža saites ar ūdens molekulām. Karbonskābju dimēri ūdens šķīdumā sadalās. Ūdeņraža saites veidojas starp skābes un ūdens molekulām:

sk ar ud
Nepolāros šķīdinātājos šķīst visas karbonskābes. Zemāko karbonskābju šķīdību nepolāros šķīdinātājos var izskaidrot ar to, ka nepolāros šķīdinātājos tās pastāv “dubultmolekulu” veidā, kuras praktiski ir nepolāras.

Karbonskābes ir bez krāsas. Zemākajām karbonskābēm ir asa smarža. Butānskābei (sviestskābei) ir nepatī­kama smaka, kāda piemīt vecam sviestam.

5. Patstāvīgais darbs. Alkānskābju molekulu uzbūve un homologu rinda

DL Alkānskābju molekulu uzbūve un homolohu rinda

Patstāvīgais darbs

Alkānskābju molekulu uzbūve un homologu rinda

Mērķis. Nostiprināt zināšanas par alkānskābju molekulu uzbūvi un izpratni par fizikālo īpašību maiņu homologu rindā.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts

  • Zina karbonskābju molekulu uzbūvi, apskatot to vienkāršāko homologu rindu – alkānskābes.
  • Prot prognozēt alkānskābju kušanas un viršanas temperatūras, izmantojot to likumsakarīgu izmaiņu homologu rindā.
  • Prot rakstīt alkānskābju pilnās un saīsinātās struktūrformulas.

Darba uzdevumi

1. Aizpildi tabulu, tukšajās vietās ierakstot trūkstošo!

Alkānskābe

Pilnā struktūrformula

Saīsinātātā struktūr-formula

Kušanas temperatūra

Viršanas temperatūra

Agregātstāvoklis 20 oC temperatūrā

Metānskābe

(skudrskābe)


HCOOH




Etānskābe

(etiķskābe)





šķidrums

Propānskāb

pr-skabe


-21 oC

141 oC


Butānskābe

butskabe





2. Uzraksti alkānskābju funkcionālo grupu un nosauc to!

3. Uzraksti alkānskābju vispārīgo formulu!

4. Kā homologu rindā izmainās alkānskābju kušanas un viršanas temperatūras?

5. Nosauc citas karbonskābju fizikālās īpašības! Kuras no tām homologu rindā likumsakarīgi mainās?

Metodiskas piezīmes

Patstāvīgais darbs veicams pēc tam, kad audzēkņi jau zina etiķskābes kušanas temperatūru vai arī šī darba laikā skolotājs to pasaka. Tālākā audzēkņu darbība saistīta ar pārējo tabulā trūkstošo fizikālo konstanšu prognozēšanu. Tabulā ieraksta paredzamo temperatūras intervālu. Pieļaujams arī atbildes variants – temperatūra zemāka/augstāka par … . Aizpildot darba lapu, audzēkņi pamato savu izvēlēto skaitli. Kad darbs pabeigts, skolotājs uzraksta uz tāfeles pareizās temperatūru vērtības, audzēkņi salīdzina.

Likumsakarīgi homologu rindā samazinās arī alkānskābju šķīdība ūdenī. Samazinoties gaistamībai, skābēm ar lielāku molmasu nav vairs tik asas smakas kā homologu rindas pirmajiem pārstāvjiem.

6. Karbonskābju ķīmiskās īpašības

Organiskās skābes ūdens šķīdumā disociē jonos, atšķeļot ūdeņraža atomu protona veidā (kas ūdens šķīdumā veido hidroksonija jonu H3O+) un veidojot anjonu – karboksilātjonu. Disociācija nenotiek pilnībā, jo karbonskābes ir vājas skābes:

sk disoc

 Alkānskābju rindā visstiprākā skābe ir skudrskābe. Tālāk homologu rindā karbonskābju stiprums samazinās. Alkānskābes ar lielu molekulmasu ir ļoti vājas skābes. Ūdenī tās praktiski nešķīst un jonos nedisociē.

 Reaģējot ar metāliem, bāzēm vai sāļiem, karbonskābes veido sāļus:

2 CH3COOH + Mg  (CH3COO)2Mg + H2

magnija acetāts

CH3COOH + NaOH  CH3COONa + H2O

nātrija acetāts

CH3COOH + Na­2CO3  CH3COONa + H2O + CO2

 Ar nātrija karbonātu reaģē tikai tās karbonskābes, kuras ir stiprākas par ogļskābi, piemēram, skudrskābe, etiķskābe.

 Reaģējot ar spirtiem, karbonskābes veido esterus. Reakcijai nepieciešams katalizators - skābe.

estera v eid


7. Karbonskābju svarīgākie pārstāvji


Skudrskābe
(metānskābe) HCOOH


Skudrskābi pirmo reizi ieguva 17. gs. no sarkanajām skudrām. Skudrskābe ir bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, ar ūdeni sajaucas jebkurās attiecībās. Tā ir kodīga un uz ādas rada sāpošas pūtītes. Skudrām tā darbojas kā trauksmes feromons. Skudrskābe sastopama arī dažādu augu sastāvā, piemēram, nātrēs, tāpēc, saskaroties ar nātrēm, rodas dedzinošas sāpes. Skudrskābi izmanto dezinficēšanai un pārtikas produktu konservēšanai. Atšķirībā no visiem pārējiem karbonskābju homologiem skudrskābes karbonilgrupa ir saistīta ar ūdeņraža atomu. Tāpēc skudrskābei piemīt arī aldehīda īpašības. Tā viegli oksidējas par ogļskābi, kas sadalās par CO2 un H2O:

skudr
 
Skudrskābi izmanto dezinficēšanai un pārtikas produktu konservēšanai. To lieto tekstilrūpniecībā par kodinātāju vilnas un kokvilnas audumu krāsošanā, kā arī ādu apstrādē.


Etiķskābe (etānskābe) CH3COOH

Rūpniecībā etiķskābi iegūst no metanola un oglekļa(II) oksīda pazeminātā spiedienā katalizatora klātienē. Pārtikas vajadzībām etiķskābi iegūst no vīna vai augļu sulām rūgšanas procesā, kas noris baktēriju iedarbībā.

Bezūdens etiķskābe ir bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, kura viegli piesaista ūdeni un sajaucas ar to jebkurā attiecībā. Tīra etiķskābe sacietē 16,5 °C tempe­ratūrā, veidojot lielus, ledum līdzīgus kristālus. No tā cēlies nosaukums „ledus etiķskābe”. Pārtikā lietojamais galda etiķis ir 5 - 9% etiķskābes šķīdums. Etiķa esence ir 70% etiķskābes šķīdums. Pārtikas etiķi (3 - 6% etiķskābi) sauc arī par vīna etiķi. To lieto pārtikas produktu konservēšanai.

Etiķskābe ir krāsvielu (indigo), medikamentu (aspirīna) un smaržvielu izejviela. No etiķskābes iegūst esterus, ko izmanto laku, kosmētikas līdzekļu un garšvielu ražošanā.

Etiķskābe sastopama arī dabā. Tā piedalās tauku biosintēzē, dažām skudru un skorpionu sugām tā ir aizsargferomons.

Uzmanību! Etiķskābe ir kodīga viela!

Vides ministrija skaidro, ka, samazinot koncentrētas etiķskābes pieejamību iedzīvotājiem, tiks novērsta nejaušu nelaimes gadījumu iespējamība, kad kļūdas dēļ etiķskābe tiek iedzerta.

Saindēšanās un iekšējo orgānu apdegumu sekas, iedzerot koncentrētu etiķskābi, rada neatgriezeniskus iekšējo orgānu bojājumus un invaliditāti mūža garumā. Laika posmā no 2000.gada līdz 2008.gada jūnijam pēc etiķskābes iedzeršanas slimnīcās ārstējušies 255 pieaugušie un vairāk nekā 42 bērni.

Savukārt augstas koncentrācijas pārtikas etiķskābi būs atļauts izmantot kā pārtikas piedevu profesionālajā lietošanā - pārtikas uzņēmumos pārtikas produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/229811]


Skābeņskābe (etāndiskābe) HOOC
-COOH


Skābeņskābe ir plaši izplatīta dabā. Tās sāļus sauc par oksalātiem. Skābenēs tā ir kālija hidrogēnoksalāta HOOC-COOK veidā. Skābeņskābi izmanto par kodinātāju audumu krāsošanā, par balinātāju lielmolekulāro savienojumu - poliesteru iegūšanai.

Skābeņskābe ir daudz stiprāka skābe nekā etiķskābe.


Benzoskābe C6H5COOH

Benzoskābe ir bezkrāsas kristāliska viela, kas viegli sublimējas. Rūpniecībā to iegūst, oksidējot toluolu. Benzoskābi izmanto organiskajā sintēzē krāsvielu, smaržvielu un medikamentu ražošanai. Tai piemīt baktericīdas īpašības. Nātrija benzoātu izmanto pārtikas produktu konservēšanai.

10. Karbonskābju esteri

Karbonskābju esteri ir savienojumi, kuru molekulās karboksilgrupas hidroksilgrupa -OH ir aizvietota ar -OR grupu.

Karbonskābju esteru vispārīgā formula ir

esteris

Esteri ir visizplatītākie karbonskābju atvasinājumi. Daudziem esteriem piemīt raksturīga patīkama smarža. Tie ir svarīgi dabisko un sintētisko aromātu konponenti. Dabā sastopamie esteri nosaka augļu un ziedu smaržu. Piemēram, izopentilacetāts (izoamilacetāts) ir atrasts banānos, oktilacetāts – apelsīnos. Augstāko karbonskābju un spirtu esteri ir augu un dzīvnieku vasku pamatsastāvdaļa. Augstāko karbonskābju un glicerīna esteri ir tauki. Tie kalpo kā “degviela” un enerģijas depo, kā arī ietilpst bioloģisko membrānu sastāvā.

Esteru fizikālās īpašības. Esteri atšķirībā no karbonskābēm un spirtiem nevar veidot ūdeņraža saites, tāpēc tie grūti šķīst ūdenī vai nemaz nešķīst tajā. Esteriem viršanas temperatūras ir zemākas nekā karbonskābēm un spirtiem ar atbilstošu molekulmasu.

Zemāko organisko skābju un zemāko spirtu esteri ir gaistošas šķidras vielas ar saldenu smaržu. Tos lieto pārtikas rūpniecībā par sintētiskajām smaržvielām. Vairākus esterus izmanto par šķīdinātājiem.


Pārtikas un citās ražošanas nozarēs izmantojamie esteri

Nosaukums

Formula

Viršanas temperatūra,°C

Izmantošana

Skudrskābes etilesteris

H-COOC2H5

54

Ruma esence

Etiķskābes etilesteris

(etilacetāts)

CH3-COOC2H5

77

Šķīdinātājs, smaržu komponents

Etiķskābes pentilesteris (amilesteris)

CH3-COO(CH2)4CH3

147

Banānu esence

Sviestskābes etilesteris

C3H7-COOC2H5

121

Ananāsu esence

Sviestskābes benzilesteris

C3H7-COOCH2C6H5


Jasmīnu esence

Etiķskābes izoamilesteris

CH3COO(CH2)2CH(CH3)2

142

Bumbieru esence

12. Demonstrējumi

12.1. "Ledus" etiķskābe


Mērķis. Iepazīstināt ar etiķskābes fizikālajām īpašībām; rosināt izziņas interesi.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts

  • Pazīst etiķskābi pēc ārējā izskata
  • Zina etiķskābes kušanas temperatūru

Reaģenti un materiāli: 99,7% etiķskābe (etānskābe); trauks ar vāku, ledusskapis.

Darba gaita

Līdz pusei piepildītu noslēgtu trauku ar tīru etiķskābi ievieto ledusskapī slīpi. Kad etiķskābe sacietējusi, trauku noliek taisni, izskatās interesanti.

ledus sk


Metodiskas piezīmes

Tīras etiķskābes kušanas temperatūra ir 17 oC, tāpēc vēsākās telpās tā stāvot sacietē un izskatās pēc ledus. No tā arī cēlies nosaukums „ledus” etiķskābe.

Eksperiments var neizdoties, ja etiķskābe nav pietiekami koncentrēta (95,5%).


12.2. Etiķskābes iedarbība uz karbonātiem


Mērķis. Veidot izpratni par etiķskābes skābes īpašībām.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts
  • Vērojot demonstrējumu, secina par CO2 izdalīšanos
  • Izprot etiķskābes spēju veidot sāļus
  • Prot salīdzināt etiķskābes un ogļskābes skābju stiprumus
  • Zina karbonskābju pierādīšanas reakciju ar Na2CO3.

1. variants

Reaģenti un materiāli: Na2CO3, atšķaidīta (5%) etiķskābe, kaļķūdens; 2 mēģenes, gāzu novadcaurulīte.

Darba gaita

Vienā mēģenē ieber nedaudz Na2CO3 un pievieno atšķaidītu etiķskābi. Izdalījušos gāzi ievada otrā mēģenē ar kaļķūdeni. Novēro saduļķošanos, kas pierāda CO2.

2 CH3COOH + Na2CO3 2 CH3COONa + H2O + CO2­

2. variants

Reaģenti un materiāli: CaCO3, „tāfeles krīts”, 99,7% etiķskābe, ūdens, kaļķūdens; 3 mēģenes, pipete.

Darba gaita

Divās mēģenēs ieber nedaudz CaCO3. Vienā mēģenē ar pipeti piepilina 5 pilienus 95,5% etiķskābes (ledus etiķskābes), otrā – 5-7 pilienus 95,5% etiķskābes un 5 pilienus ūdens un mēģeni saskalina. Trešajā mēģenē ieber nedaudz „tāfeles krīta” un arī pievieno etiķskābi un ūdeni kā iepriekš otrajā mēģenē. Gāzes izdalīšanos novēro tikai otrajā mēģenē.

Metodiskas piezīmes

Otrais variants uzskatāmi pierāda, ka tīra etiķskābe ar karbonātu nereaģē, jo etiķskābe ir vājš elektrolīts. Reakcija notiek starp joniem, tāpēc ir nepieciešams etiķskābes ūdens šķīdums. Eksperiments ar tāfeles krītu parāda, ka mūsdienu „tāfeles krīts” nav karbonāts, tāpēc arī gāzes izdalīšanos nenovēro.

Eksperiments parāda, kā darbojas skābi saturošie atkaļķotāji. Mājsaimniecības vajadzībām ražotie atkaļķotāji satur citas skābes (citronskābi, amidosulfonskābi), jo etiķskābei ir asa smaka.

12.3. Etilacetāts kā šķīdinātājs

Mērķis. Iepazīstināt ar etilacetāta (etiķskābes etilestera) šķīdinātāja spēju.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts

  • Pazīst etilacetātu pēc ārējā izskata.
  • Zina, ka etilacetātā labi šķīst polistirols.
Reaģenti un materiāli: etilacetāts (etiķskābes etilesteris), polistirols; mēģene.

Darba gaita

Mēģenē ielej 3-4 ml etilacetāta un tajā iegremdē polistirola gabaliņu. Novēro tā izmaiņas. Polistirols izšķīst ātri.

Metodiskas piezīmes

Eksperiments ir iespaidīgāks, ja ņem putuplasta gabaliņu (stiroporu).

Etilacetātu kā šķīdinātāju satur dažas līmes un traipu tīrīšanas līdzekļi. Tāpēc, pirms šos līdzekļus lietot, jāpārbauda, vai tīrāmo (līmējamo) polimērmateriālu nevar sabojāt.

13. Prezentācija. Karbonskābes un to esteri

Prezentācija. Karbonskābes un to esteri.